|
Žanis Grīva
Žanis Grīva, īstajā vārdā Žanis Folmanis (1910—1982), bija latviešu rakstnieks un Latvijas Komunistiskās partijas darbinieks. Spānijas pilsoņu kara (1937—1939) un Otrā pasaules kara dalībnieks. Latvijas Komunistiskās partijas CK loceklis (1961—1966) un PSRS Augstākās Padomes deputāts (1962—1966). Līdztekus Miera aizstāvēšanas Latvijas PSR komitejas priekšsēdētājs, Vispasaules Miera padomes loceklis (1962—1981). DzīvesgājumsDzimis 1910. gada 7. decembrī Aizupes pagasta „Ķirpjos” muižas kalpa Kārļa Folmaņa ģimenē. Tēvs piedalījās 1905. gada revolūcijā. No 1929. gada mācījās Rīgas 2. arodskolas poligrāfiskajā nodaļā, bet vakaros Raiņa ģimnāzijā, pirmos dzejoļus publicējis 1931. gadā. Pirmie darbi iespiesti žurnālā "Domas", "Strādnieku kalendārā un laikrakstā "Jaunā Diena", "Jaunā Dzīve" u. c. ar pseidonīmiem Jānis Aizupnieks, Jānis Aizpurnieks, Žanis Grīva. Pēc skolnieku streika atskaitīts no skolas, 1934. gadā iestājās nelegālajā Latvijas Komunistiskajā partijā, piedalījās Spānijas pilsoņu karā (1937—1939), kur darbojās Internacionālo brigāžu frontes žurnālā Fuegol („Ugunī”). Pēc Spānijas Republikas sakāves bēga uz Franciju, kur tika internēts (1939—1941). PSRS—Trešā Reiha sadarbības periodā ar PSRS izlūkdienesta palīdzību tika atbrīvots no internēto nometnes okupētajā Francijā un 1941. gada maijā atgriezās Latvijā, kur sāka strādāt laikrakstā „Jaunais Komunārs”. Vācu uzbrukuma laikā 1941. gada jūnija beigās piedalījās kaujā pie Rīgas tiltiem, vēlāk bija 1. Latviešu strēlnieku pulka baterijas komandieris kaujās pie Tallinas, 201. latviešu strēlnieku divīzijas izlūku vienības komandieris. 1943. gadā pēc smaga ievainojuma kaujā pie Staraja Rusas atbrīvots no aktīvā dienesta. Pēc kara beigām darbojās komjaunatnē, bija Latvijas VĻKJS CK loceklis, strādāja laikrakstā „Cīņa” (1945—1947), bija Drāmas teātra literārās daļas vadītājs (1947—1949), 1947. gadā uzņemts Latvijas PSR Rakstnieku savienībā. 1948. gadā iznāca viņa stāstu krājums "Viņpus Pirenejiem", pēc tam pilnībā nodevās rakstniecībai. No 1961. gada atkal iesaistījās politiskajā darbībā, bija Latvijas Komunistiskās partijas CK loceklis (1961—1966) un PSRS Augstākās Padomes deputāts (1962—1966), pēc tam Latvijas PSR Augstākās Padomes deputāts (1967—1982). Miris 1982. gada 14. jūnijā Rīgā, apbedīts Raiņa kapos.[1] Literārie darbiLiterārajos darbos daudz izmantojis Spānijas motīvus, rakstījis arī par Otro pasaules karu, jūrniekiem un zvejniekiem. Rakstījis arī literatūru bērniem. Sākotnēji izmantojis arī citus pseidonīmus: Ž. Aizupnieks, Ž. Aizpurnieks, J. Vaivars, Vaivars, Ačuks, Don Kučiljo.
Filma
Pagodinājumi
Atsauces
|
|||||||||||||||||||||||||||
.svg){kind=small}
