1590. gads

1590. gads citos kalendāros
Gregora kalendārs	1590; MDXC
Ab urbe condita	2343
Armēņu kalendārs	1039; ԹՎ ՌԼԹ
Asīriešu kalendārs	6340
Bahāju kalendārs	−254 — −253
Bengāliešu kalendārs	997
Berberu kalendārs	2540
Budistu kalendārs	2134
Birmiešu kalendārs	952
Bizantiešu kalendārs	7098—7099
Ķīniešu kalendārs	己丑年 (Zemes vērsis); 4286 vai 4226; — līdz —; 庚寅年 (Metāla tīģeris); 4287 vai 4227
Koptu kalendārs	1306—1307
Etiopu kalendārs	1582—1583
Ebreju kalendārs	5350—5351
Hindu kalendāri
- Vikram Samvat	1646—1647
- Shaka Samvat	1512—1513
- Kali Juga	4691—4692
Holocēna kalendārs	11590
Igbo kalendārs	590—591
Irānas kalendārs	968—969
Islāma kalendārs	998—999
Jūlija kalendārs	Gregora kalendārs mīnus 10 dienas
Korejas kalendārs	3923
	Šī kaste: skatīt; diskusija; labot;

Tūkstošgades:	1. tūkstošgade; 2. tūkstošgade; 3. tūkstošgade;
Gadsimti:	15. gadsimts; 16. gadsimts; 17. gadsimts;
Desmitgades:	1580 – 1589; 1590 – 1599; 1600 – 1609;
Gadi:	1587; 1588; 1589; 1590; 1591; 1592; 1593;

1590. gads sākās ar pirmdienu (saskaņā ar gregoriāņu kalendāru), šis gads nebija garais gads.

Notikumi

26. janvāris — krievu karaspēks ierodas Jamā, atsākas Krievu—zviedru karš (1570—1595)
25. februāris — Narvas tuvumā krievi un zviedri uz vienu gadu noslēdz pamieru.
14. marts — Ivrī kauja — Francijas karalis Anrī IV sakauj Majenas hercoga vadīto katoļu līgas karaspēku.
Maijs — augusts — Anrī IV vadītais, neveiksmīgais Parīzes aplenkums. Aplenkumu nākas pārtraukt pēc tam kad pret Anrī IV stājas arī Parmas hercoga vadītais Spānijas karaspēks.
17. maijs — Dānijas Anna tiek kronēta par Skotijas karalieni.
15. septembris — pēc Siksta V pāvesta krēslā sēžas Urbāns VII, 228. pāvests.
5. decembris — pēc Urbāna VII pāvesta krēslā sēžas Gregorijs XIV, 229. pāvests.

Koptu baznīcai mainās pāvests — Joannisa XIV vietā nāk Gabriels VIII
Aleksandrijas ortodiksajai baznīcai mainās pāvests — Silvestra vietā stājas Melēcijs I

18. augusts — Džons Vaits, Roanokes kolonijas (tagadējā ASV teritorija) pārvaldnieks atgriežas ar krājumiem no Anglijas un atklāj, ka kolonija ir pamesta.

Nīderlandē tiek apgūta lēcu izgatavošanas prasme un tās tiek pielietotas pirmajos mikroskopos un teleskopos, kam iesākumā ir divas lēcas.
Galileo Galilejs eksperimentālā ceļā atrod gravitācijas konstanti

9. janvāris — Simons Vuē, franču baroka stila gleznotājs (1649)
18. aprīlis — Ahmeds I, Osmaņu imperators (m. 1617)
12. maijs — Kosimo II Mediči, Toskānas lielhercogs (m. 1621)
13. jūlijs — Klements X, pāvests (m. 1676)
(nav datēts) — Viljams Brauns, angļu dzejnieks (m. 1645)
(nav datēts) — Rodžers Ludlovs, viens no Konektikutas kolonijas dibinātājiem (m. 1664)
(nav datēts) — Jakubs Sobieskis, poļu augstmanis (m. 1646)
(nav datēts) — Songtams, Ajutaijas valdnieks (m. 1628)