1958. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1958. gada notikumi Latvijas teritorijā. Tā atradās PSRS sastāvā kā Latvijas PSR.

• Rīgā sāka būvēt pirmo tipveida daudzstāvu dzīvojamo mikrorajonu Āgenskalna priedes (arhitekts N. Rendels). Tas tika būvēts laika posmā no 1958. līdz 1962. gadam.^[1][2]

• 23.—25. janvāris — notika Latvijas Komunistiskās partijas (LKP) 15. kongress.^[3]

• 10. februāris — Rīgā notika republikas I dabas aizsardzības konference.

• 25. maijs — tika elektrificēts viens dzelzceļa ceļš Vecāķi—Carnikava.^[4]

• Atjaunots Rīgas Politehniskais institūts (tagad Rīgas Tehniskā universitāte).^{[P 1]}
• 5. jūlijs — tika elektrificēts otrs dzelzceļa ceļš posmā Rīga—Sloka.^[4]

• 5. novembris — tika elektrificēts dzelzceļa posms Carnikava—Saulkrasti.^[4]
• 20. novembris — tika uzsākta mikroautobusa RAF-10 "Festivāls" ražošana, tomēr jau 1959. gadā tā tika pārtraukta.

• Dibināta Vissavienības Izgudrotāju un racionalizatoru biedrības Latvijas organizācija.^[5]
• Darbu uzsāka Latvijas un ārzemju draudzības un kultūras sakaru biedrība.^[5]
• Rīgas Politehniskais institūts ieguva jaunas telpas Ļeņina ielā 1.^[6]
• Tika uzsākta mikroautobusa RAF-977 "Latvija" sērijveida ražošana.^{[P 2]}

• "Latviešu strēlnieka stāsts" (režisors Pāvels Armands, Valdemārs Zandbergs)^[7]
• "Svešiniece ciemā" (režisors Ada Neretniece)

• 3. janvāris — Jānis Ķipurs, bobslejists
• 16. janvāris — Andris Šķēle, politiķis un uzņēmējs
• 23. februāris — Andris Breže, mākslinieks un dzejnieks
• 8. marts — Edvīns Inkēns, žurnālists un politiķis
• 25. marts — Aleksandrs Jackēvičs, džudists
• 22. aprīlis — Ieva Akuratere, dziedātāja
• 26. aprīlis — Guntars Godiņš, dzejnieks un atdzejotājs
• 7. maijs — Edmunds Krastiņš, politiķis un matemātiķis
• 17. maijs — Zintis Ekmanis, bobslejists
• 20. maijs — Juris Kulakovs, mūziķis (miris 2024. gadā)
• 25. maijs — Jānis Vanags, Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps
• 29. maijs — Ina Druviete, politiķe, filoloģe
• 4. jūnijs — Dzintars Krišjānis, airētājs (miris 2014. gadā)
• 10. jūnijs — Jānis Grodums, mūziķis (miris 2010. gadā)
• 6. jūlijs — Leonīds Beresņevs, hokejists
• 15. septembris — Inese Zandere, dzejniece un grāmatu redaktore
• 4. oktobris — Andris Dambis, autosportists
• 8. oktobris — Jānis Lāčplēsis, finansists un politiķis
• 10. oktobris — Imants Mežaraups, komponists (miris 2013. gadā)
• 15. oktobris — Ilmārs Verpakovskis, futbolists un treneris (miris 2022. gadā)
• 16. oktobris — Andrejs Žagars, uzņēmējs, aktieris un režisors (miris 2019. gadā)
• 26. oktobris — Ainars Baštiks, mācītājs un politiķis
• 3. novembris — Vladimirs Lindermans (Владимир Линдерман), politiķis
• 14. novembris — Ingrīda Latimira, politiķe (mirusi 2024. gadā)
• 25. novembris — Pēteris Apinis, ārsts un politiķis
• 29. novembris — Jurijs Aleksejevs (Юрий Aлексеев), politiķis
• 4. decembris — Ilmārs Latkovskis, žurnālists un politiķis
• 17. decembris — Staņislavs Šķesters, inženieris un politiķis
• 19. decembris — Inesis Boķis, politiķis

• 25. februāris — Rūdolfs Bangerskis, latviešu ģenerālis (dzimis 1878. gadā)
• 14. augusts — Pauls Stradiņš, latviešu mediķis (dzimis 1896. gadā)
• 22. novembris — Verners Tepfers, latviešu ģenerālis (dzimis 1893. gadā)

• Latvija
• Latvijas vēsture
• Latvijas klimats