1991. gada 17. marta referendums par PSRS saglabāšanu

«Vai Jūs uzskatāt par nepieciešamu Padomju Sociālistisko Republiku Savienības kā līdztiesīgu suverēnu republiku atjauninātas federācijas saglabāšanu, kurā pilnā mērā būs garantētas ikvienas nacionalitātes cilvēka tiesības un brīvības?» ; (Referenduma negatīvais rezultāts Latvijas Republikā, kur to boikotēja vairums balsstiesīgo iedzīvotāju)
Vēlētāju aktivitāte	23.0%
Vajadzīgā vēlētāju aktivitāte	50%
Elektorāts	1 902 802
	Avots:

Vissavienības referendums par PSRS saglabāšanu (Всесоюзный референдум о сохранении СССР) notika 1991. gada 17. martā. Referendumu izdevās veikt tikai deviņās PSRS republikās, jo trīs Baltijas republikas, kā arī Armēnija, Gruzija un Moldova referendumu boikotēja.

Referenduma organizēšana

PSRS Tautas deputātu IV kongress 1990. gada 24. decembrī nolēma, ka ir nepieciešams saglabāt padomju republiku savienību kā līdztiesīgu suverēnu republiku atjauninātu federāciju. Pēc PSRS prezidenta Mihaila Gorbačova pieprasījuma kongress pieņēma lēmumu rīkot divus referendumus - par zemes privatizāciju un par PSRS saglabāšanu.

Lai varētu veikt referendumu, Tautas deputātu kongress 27. decembrī pieņēma likumu "Par visas tautas nobalsošanu" («О всенародном голосовании (референдуме СССР)» un 1991. gada 16. janvārī PSRS Augstākā Padome nolēma, ka visas tautas nobalsošana notiks 17. martā un vēlētājiem tajā būs jāatbild uz jautājumu:

Referenduma jautājums:

«Считаете ли Вы необходимым сохранение Союза Советских Социалистических Республик как обновлённой федерации равноправных суверенных республик, в которой будут в полной мере гарантироваться права и свободы человека любой национальности».
(Vai Jūs uzskatāt par nepieciešamu Padomju Sociālistisko Republiku Savienības kā līdztiesīgu suverēnu republiku atjauninātas federācijas saglabāšanu, kurā pilnā mērā būs garantētas ikvienas nacionalitātes cilvēka tiesības un brīvības).

Baltijas republiku nostāja

Neilgi pēc 1991. gada 13. janvāra PSRS karaspēka uzbrukuma Viļņas TV tornim Lietuvas Republikas Augstākā Padome 1991. gada 18. janvārī pieņēma rīkojumu "Par Lietuvas Republikas iedzīvotāju aptauju" 9. februārī, kurā vēlētājiem jāatbild uz jautājumu "Vai Jūs esat par neatkarīgu demokrātisku Lietuvas Republiku?" PSRS prezidents Gorbačovs 5. februārī izdeva rīkojumu, kurā šo lēmumu nosauca par mēģinājumu bloķēt referendumu par PSRS saglabāšanu. Viņš to nodēvēja arī par juridiski nepamatotu mēģinājumu veikt plebiscītu par Lietuvas valsts nākotni.^[1] Tomēr tautas aptauja Lietuvā notika, kurā piedalījās 84% vēlētāju, no kuriem 90% uz biļetena jautājumu atbildēja pozitīvi. 12. februārī Islande atzina Lietuvu par neatkarīgu valsti.

1991. gada janvāra notikumu un Lietuvas aptaujas iespaidā arī Latvijas un Igaunijas republiku parlamenti pieņēma lēmumus rīkot līdzīgas tautas aptaujas. 1991. gada 3. marta balsojumā Latvijā piedalījās 88% vēlētāju, no kuriem 74% uz biļetena jautājumu atbildēja pozitīvi, bet Igaunijā piedalījās 83% balsstiesīgo iedzīvotāju, no kuriem pozitīvi atbildēja 78% vēlētāju.

Pamatojoties uz šiem rezultātiem Baltijas republiku varas iestādes PSRS saglabāšanas referendumu boikotēja, tomēr PSRS Centrālā vēlēšanu komisija piereģistrēja "patstāvīgi izveidotos vēlēšanu iecirkņus" Rīgā un citās pilsētās un rajonos ar lielu cittautiešu īpatsvaru. Tāpat vēlēšanu iecirkņi tika izveidoti PSRS karaspēka daļās.^[2]

Rezultāti

Republikās, kas piedalījās referendumā

Republika	Par		Pret		Nederīgas balsis	Kopējais skaits	Dalība
Republika	balsis	%	balsis	%	Nederīgas balsis	Kopējais skaits	Dalība
Azerbaidžānas Republika	2 709 246	94.1	169 225	5.9	25 326	2 903 797	75.1
Baltkrievijas PSR	5 069 313	82.7	986 079	17.3	71 591	6 126 983	83.3
Kazahijas PSR	8 295 519	95.6	436 560	4.4	84 464	8 816 543	88.2
Kirgīzijas PSR	2 057 971	94.5	86 245	5.5	30 377	2 174 593	96.4
Krievijas PFSR	56 860 783	71.3	21 030 753	28.7	1 809 633	79 701 169	75.4
Tadžikijas PSR	2 315 755	96.2	75 300	3.8	16 497	2 407 552	94.4
Turkmēnijas PSR	1 766 584	98.3	31 203	1.7		1 804 138	97.7
Ukrainas PSR	22 110 899	70.2	8 820 089	29.8	583 256	31 514 244	83.5
Uzbekijas PSR	9 196 848	94.8	511 373	5.2	108 112	9 830 782	95.6
Kopā PSRS		76.4		23.6			80.0
Avots:^[3]^[4]

Rezultāti Latvijā un citās referendumu boikotējušajās republikās

Šo republiku valdības neveidoja Centrālās vēlēšanu komisijas, bet PSRS Centrālā vēlēšanu komisija piereģistrēja "tautas deputātu padomju, darbaļaužu kolektīvu un armijas daļu patstāvīgi izveidotos vēlēšanu iecirkņus".^[5] Vēlēšanās piedalījās mazāk kā 50% balsstiesīgo un šie rezultāti netika oficiāli paziņoti.

Republika	Balsotāju skaits	Balsstiesīgo skaits	Vēlētāju aktivitāte %	Par		Pret		Nederīgi biļeteni
Republika	Balsotāju skaits	Balsstiesīgo skaits	Vēlētāju aktivitāte %	balsis	%	balsis	%	Nederīgi biļeteni
Armēnija	3 549			2 549	71,6	966	27,2	42
Gruzija^[6]	210 556			208 181	98.9	1 575	0.7	800
Igaunija	222 240	1 144 309	19,4	211 090	95,0	10 040	4,5	1 110
Latvija	436 783	1 902 802	23,0	415 147	95,1	18 015	4,1	3 621
Lietuva	501 375	2 652 738	18,9	496 050	98,9	4 355	0,9	970
Moldova	700 893			688 905	98,3	8 916	1,3	3 072
Avots:^[7]

Atsauces

↑ Указ Президента СССР от 5 февраля 1991 года № УП-1425 «О решениях Верховного Совета Литовской ССР от 16 и 18 января 1991 года о проведении опроса жителей республики» // Ведомости СНД и ВС СССР. — 1991. — № 7. — ст. 181
↑ Centrālās vēlēšanu komisijas paziņojums^{[novecojusi saite]}
↑ «PSRS Centrālās vēlēšanu komisijas paziņojums 1991. gada 27. martā.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 10. Jūlijs. Skatīts: 2017. gada 1. Decembris. «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 10. Jūlijs. Skatīts: 2011. gada 27. Jūlijs.
↑ Nohlen, D, Grotz, F & Hartmann, C (2001) Elections in Asia: A data handbook, Volume I, p492 ISBN 019924958 Nepareizs ISBN
↑ ^5,0 ^5,1 Об итогах референдума СССР, состоявшегося 17 марта 1991 года (Из сообщения Центральной комиссии референдума СССР) // Известия. — 1991. — 27 марта.
↑ referendums notika vienīgi Abhāzijā un Dienvidosetijā
↑ «Воля, которую мы потеряли... "Время" № 5. 16 марта 2001 года». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 19. septembrī. Skatīts: 2011. gada 27. jūlijā.

[1] Указ Президента СССР от 5 февраля 1991 года № УП-1425 «О решениях Верховного Совета Литовской ССР от 16 и 18 января 1991 года о проведении опроса жителей республики» // Ведомости СНД и ВС СССР. — 1991. — № 7. — ст. 181

[2] Centrālās vēlēšanu komisijas paziņojums^{[novecojusi saite]}

[3] «PSRS Centrālās vēlēšanu komisijas paziņojums 1991. gada 27. martā.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 10. Jūlijs. Skatīts: 2017. gada 1. Decembris. «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 10. Jūlijs. Skatīts: 2011. gada 27. Jūlijs.

[4] Nohlen, D, Grotz, F & Hartmann, C (2001) Elections in Asia: A data handbook, Volume I, p492 ISBN 019924958 Nepareizs ISBN

[nosaukums-1-5] 5,0 ^5,1 Об итогах референдума СССР, состоявшегося 17 марта 1991 года (Из сообщения Центральной комиссии референдума СССР) // Известия. — 1991. — 27 марта.

[6] referendums notika vienīgi Abhāzijā un Dienvidosetijā

[7] «Воля, которую мы потеряли... "Время" № 5. 16 марта 2001 года». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 19. septembrī. Skatīts: 2011. gada 27. jūlijā.

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]

[6]

[7]