2004. gads

2004. (MMIV) bija garais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās ceturtdienā.

Šis gads bija:

• Starptautiskais rīsu gads (ANO)

• 4. janvāris:
  • Mihails Saakašvili uzvarēja Gruzijas parlamenta vēlēšanās.
  • Mars Exploration Rover visurgājējs Spirit nolaidās uz Marsa virsmas.
• 24. janvāris — Mars Exploration Rover visurgājājs Opportunity nolaidās uz Marsa virsmas.
• 28. janvāris — noslēdzās Hatona izmeklēšana.

• 6. februāris — terorista pašnāvnieka sarīkotā sprādzienā Maskavas metro, Krievijā gāja bojā 41 cilvēks.
• 26. februāris — Maķedonijas prezidents Boriss Trajkovskis gāja bojā lidmašīnas katastrofā pie Mostaras, Bosnijā un Hercegovinā.
• 29. februāris — Haiti prezidents Žans Bertrāns Aristīds atkāpās no amata un ar ASV lidmašīnu tika nogādāts Centrālāfrikas Republikā.

• 11. marts — Madridē, Spānijā vienlaicīgos sprādzienos vilcienos dzīvību zaudēja 190 cilvēki.
• 14. marts:
  • Spānijā parlamenta vēlēšanās ar 43,3% uzvarēja Spānijas Sociālistiskā strādnieku partija;
  • Krievijas prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā uzvarēja Vladimirs Putins.
• 15. marts — jaunā Spānijas valdība paziņoja par 1300 Spānijas karavīru atsaukšanu no Irākas.
• 17. marts — Kosovā (ANO administrētā Serbijas provincē) pret serbiem vērstos grautiņos 19 cilvēki gāja bojā, 139 serbu mājas tika nodedzinātas, skolas un uzņēmumi izdemolēti, 30 pareizticīgo baznīcas un klosteri nodedzināti un izdemolēti.
• 20. marts — par Ķīnas Republikas prezidentu tika ievēlēts Čeņs Šuibiaņs.
• 24. marts — darbu sāk viens no Latvijas populārākajiem interneta portāliem Draugiem.lv.
• 25. marts — Abhāzijā dibināta partija Vienotā Abhāzija.
• 29. marts — NATO tika uzņemta Bulgārija, Igaunija, Latvija, Rumānija, Slovākija un Slovēnija.

• 1. aprīlis — Google paziņoja par Gmail, pirmo e-pasta servisu, kurš nodrošina pastkastītes apjomu lielāku par vienu gigabaitu.
• 6. aprīlis — Rolands Pakss atkāpās no Lietuvas prezidenta amata.

• 1. maijs — Čehija, Igaunija, Kipra, Latvija, Lietuva, Malta, Polija, Slovākija, Slovēnija un Ungārija kļuva par pilntiesīgām Eiropas Savienības dalībvalstīm.
• 9. maijs — Čečenijas prezidents Ahmads Kadirovs tika nogalināts bumbas sprādzienā Otrā pasaules kara atceres pasākumā Groznijā.

• 4. jūnijs — par Nepālas premjerministru kļuva Sers Bahādurs Deuba, nomainot Surju Bahaduru Thapu.
• 10.—13. jūnijs — Eiropas Savienības valstīs notika 6. Eiropas Parlamenta vēlēšanas.
• 15. jūnijs — par Slovākijas prezidentu tika iecelts Ivans Gašparovičs, nomainot Rūdolfu Šusteru.
• 21. jūnijs — SpaceShipOne kļuva par pirmo privāto kosmisko lidaparātu, kas veicis kosmisko lidojumu.
• 30. jūnijs — par Pakistānas premjerministru tika iecelts Čaudri Šujāts Huseins.

• 1. jūlijs — starpplanētu zonde Cassini-Huygens sasniedza Saturnu.
• 11. jūlijs — Boriss Tadičs kļuva par Serbijas prezidentu.
• 12. jūlijs:
  • oficiāli pieņemts pašreizējais Melnkalnes ģerbonis.
  • par Lietuvas prezidentu kļuva Valds Adamkus.
• 13. jūlijs — oficiāli pieņemts pašreizējais Melnkalnes karogs.

• 13. augusts — 4. kategorijas viesuļvētra Čārlijs sasniedza Floridas krastus ASV, bojā gāja 27 cilvēki.
• 20. augusts — par Pakistānas premjerministru tika iecelts Šaukats Azīzs.

• 1. septembris — čečenu kaujinieki Beslanas skolā saņēma par ķīlniekiem 1000 — 1500 cilvēku, galvenokārt bērnu.
• 3. septembris — Krievijas spēki atbrīvoja čečenu ieņemto Beslanas skolu; vismaz 335 cilvēki gāja bojā un vismaz 700 ievainoti.
• 7. septembris — viesuļvētra Aivens sasniedza Grenādu, dzīvību zaudēja 37 cilvēki.
• 16. septembris — viesuļvētra Aivens kā 3. kategorijas viesuļvētra sasniedza Alabamas krastus, ASV, izraisot 25. cilvēku nāvi.
• 29. septembris — Modžavē, Kalifornijā, ASV privātais kosmosa kuģis SpaceShipOne veica pirmo ieskaites suborbitālais lidojums, lai iegūtu Ansari X balvu.

• 4. oktobris — kosmosa kugis SpaceShipOne veica otro lidojumu, un ieguva 10 miljonu dolāru Ansari X balvu.
• 9. oktobris — Afganistānā pirmo reizi notika tiešās prezidenta vēlēšanas; uzvarēja pagaidu prezidents Hāmids Karzajs.
• 10. oktobris — jaunais Spānijas premjerministrs Hosē Sapatero pēc ETA līdera aresta aicināja grupējumu pārtraukt cīņu.
• 20. oktobris — par Indonēzijas prezidentu tika iecelts Susilo Bambans Judojono.
• 24. oktobris — dibināta Eiropas radikālo nacionālistu organizāciju koordinējoša struktūra — Eiropas Nacionālā Fronte.
• 29. oktobris — Eiropas Savienības valstu vadītāji Romā parakstīja Līgumu par Konstitūciju Eiropai.

• 2. novembris — ASV prezidenta vēlēšanas: uzvarēja Džordžs V. Bušs.
• 14. novembris — ASV valsts sekretārs Kolins Pauels atkāpās no amata; viņa vietā tika iecelta Kondolīza Raisa.
• 16. novembris — X-43A ar caurplūdes reaktīvo dzinēju uzstādīja ātruma rekordu (11 200 km/h jeb 3,11 km/s) lidaparātiem, kuri darbojas ar atmosfēras gaisu kā degvielas oksidētāju.
• 21. novembris — Ukrainas prezidenta velēšanu pēdējā kārta: Viktors Janukovičs tika atzīts par uzvarētāju; sakarā ar vēlēšanu laikā novērotajiem pārkāpumiem Kijivā sākās iedzīvotāju protesti; pēc 12 dienām vēlēšanu rezultāti tika atzīti par nederīgiem, un tika noteiktas jaunas velēšanas.

• 11. decembris — tika publiskoti analīžu rezultāti, ka Ukrainas prezidenta kandidāts Viktors Juščenko ticis saindēts ar dioksīnu.
• 26. decembris:
  • Indijas okeāna zemestrīce: netālu no Indonēzijas salas Sumatras, notika 9,3 ballu stipra zemestrīce, izraisot cunami viļņus, kas izraisīja milzīgus postījumus Taizemē, Indijā, Šrilankā, Maldīvijā, Malaizijā, Mjanmā, Bangladešā un Indonēzijā; pēc oficiāliem datiem bojā gājušo cilvēku skaits sasniedza 186 983, bet vairāk nekā 40 000 ir bez vēsts pazuduši;
  • atkārtotās Ukrainas prezidenta vēlēšanas: Viktors Juščenko tika atzīts par uzvarētāju.
• 31. decembris — agri no rīta netālu no apdzīvotas vietas Stirniene, uz šosejas Rīga — Rēzekne divstāvu tūristu autobusa katastrofā bojā gāja 9 cilvēki. Autobuss ar 62 Krievijas tūristiem un vēl 3 cilvēkiem devās no Maskavas uz Rīgu un avarēja slikto laikapstākļu un pārsniegtā ātruma dēļ.

• 3. maijs — Aleksandars Pavlovičs (Aleksandar Pavlović), vācu futbolists
• 5. maijs — Samu Agehova (Samu Aghehowa), spāņu futbolists
• 1. jūlijs — Alehandro Garnačo (Alejandro Garnacho), argentīniešu futbolists
• 5. augusts — Gavi (Gavi), spāņu futbolists
• 27. septembris — Žuau Nevešs (João Neves), portugāļu futbolists
• 18. novembris — Luka Romero (Luka Romero), argentīniešu futbolists

• 14. februāris — Marko Pantāni (Marco Pantani), Itālijas riteņbraucējs (dzimis 1970.)
• 26. februāris — Boriss Trajkovskis (Борис Трајковски), Maķedonijas prezidents (dzimis 1956.)

• 8. marts — Mavriks Vulfsons, Latvijas žurnālists, politiķis (dzimis 1918.)
• 14. marts — Jurijs Rubenis, latviešu inženieris un padomju politiķis (dzimis 1925.)
• 15. marts — Džons Popls (John Pople), angļu ķīmiķis (dzimis 1925.)
• 20. marts — Juliāna (Juliana), Nīderlandes karaliene (dzimusi 1909.)
• 28. marts — Pīters Ustinovs (Peter Ustinov), angļu aktieris (dzimis 1921.)

• 23. maijs — Gundars Mauševics, latviešu basģitārists (dzimis 1974.)

• 5. jūnijs — Ronalds Reigans (Ronald Reagan), 40. ASV prezidents (dzimis 1911.)
• 10. jūnijs — Rejs Čārlzs (Ray Charles), ASV mūziķis (dzimis 1930.)

• 1. jūlijs — Marlons Brando (Marlon Brando), ASV aktieris (dzimis 1924.)
• 3. jūlijs — Andrijans Nikolajevs (Андриян Григорьевич Николаев), PSRS kosmonauts (dzimis 1929.)
• 21. jūlijs:
  • Edvards Luiss (Edward B. Lewis), ASV ģenētiķis (dzimis 1918.)
  • Džerijs Goldsmits (Jerry Goldsmith), amerikāņu komponists (dzimis 2004)
• 28. jūlijs — Frānsiss Kriks (Francis Crick), ASV molekulārbiologs (dzimis 1916.)

• 1. augusts — Filips Ābelsons (Philip Abelson), ASV fiziķis (dzimis 1913.)
• 12. augusts — Godfrijs Haunsfīlds (Godfrey Hounsfield), angļu elektroinženieris, izgudrotājs (dzimis 1919.)
• 14. augusts — Česlavs Milošs (Czesław Miłosz), poļu dzejnieks (dzimis 1911.)
• 15. augusts — Sune Bergstroms (Sune Bergström), zviedru bioķīmiķis (dzimis 1916.)

• 12. septembris — Rodnijs Deindžerfīlds (Rodney Dangerfield), amerikāņu stand-up komiķis, aktieris, producents, scenārists, mūziķis un autors (dzimis 1921.)
• 20. septembris — Braiens Klofs (Brian Howard Clough), Anglijas futbolists, treneris (dzimis 1935.)

• 3. oktobris — Dženeta Lī (Janet Leigh), amerikāņu aktrise, dziedātāja, dejotāja un rakstniece (dzimusi 1927. gadā)
• 4. oktobris — Gordons Kūpers (Gordon Cooper), ASV kosmonauts (dzimis 1927.)
• 5. oktobris — Moriss Vilkinss (Maurice Wilkins), Jaunzēlandē dzimis fiziķis (dzimis 1916.)
• 9. oktobris — Žaks Deridā (Jacques Derrida), franču filozofs (dzimis 1930.)

• 3. novembris — Sergejs Žoltoks, Latvijas hokejists (dzimis 1972.)
• 11. novembris — Jāsirs Arafāts (Yasser Arafat), Palestīnas prezidents (dzimis 1929.)
• 19. novembris — Džons Veins (John Robert Vane), britu farmakologs (dzimis 1927.)

• 1. decembris — Bernhards cur Lipe-Bīsterfelds (Bernhard zur Lippe-Biesterfeld), Nīderlandes karalienes Juliānas vīrs (dzimis 1911.)
• 19. decembris — Herberts Brauns (Herbert C. Brown), Anglijā dzimis ķīmiķis (dzimis 1912.)
• 28. decembris — Sūzana Zontāga (Susan Sontag), ASV literatūrkritiķe un rakstniece (dzimusi 1933.)
• 31. decembris — Žerārs Debro (Gerard Debreu), Francijā dzimis ekonomists (dzimis 1921.)

• Ekonomikā — Fins Kidlands, Edvards Preskots
• Fizikā — Deivids Gross, H. Deivids Politsers, Franks Vilzeks
• Fizioloģijā vai medicīnā — Ričards Aksels, Linda Buka
• Ķīmijā — Ārons Kīčanovers, Avrams Herško, Irvins Ross
• Literatūrā — Elfrīde Jelineka
• Miera prēmija — Vangari Maatai

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: 2004. gads