AitkopībaAitkopība ir lopkopības nozare. Tā dod vilnu, gaļu, pienu, kažokādas (karakulādas), taukus. Aitkopība tradicionāli ir attīstīta mērenā klimata joslā — Eiropā, Jaunzēlandē, Argentīnā, Urugvajā un citur. Pasaulē lielākais aitkopības reģions ir Austrālijas stepes un pustuksneši, kā arī Āzijas sausā klimata apvidi — Turcija, Pakistāna, Afganistāna, Ķīna. Austrālijā audzē merīnaitas, no kurām iegūst visaugstākās kvalitātes vilnu. Goulbērnas pilsētā ir uzcelts piemineklis Austrālijas merīnaitai.[1] 80% no pasaules aitu vilnas saražo 19 valstis. Austrālijā no 1 aitas nocērp 5.6 kg vilnas gadā, bet Krievijā un Pakistānā — apmēram 1,8 kg. Aitas gaļas apjoms ir 5% no pasaulē saražotā gaļas daudzuma. Pateicoties labi attīstītam gremošanas traktam, aitas labi sagremo rupjo barību, iegūstot no tās ap 40% barības vielu.[2] Latvijas apstākļos aitas un jērus izdevīgāk pēc iespējas audzēt vasarā, jo tad to uzturēšana izmaksā 5 reizes mazāk nekā ziemā.[2] Atsauces
|