|
Aizvēsture Aizvēsture ir cilvēces vēstures periods, par kuru nav saglabājušās rakstiskas liecības. Tas ir senākais vēstures posms no cilvēka rašanās brīža līdz pirmās civilizācijas izveidošanās laikmetam. LaikmetiAgrīno cilvēces vēsturi pieņemts dalīt trīs laikmetos: akmens laikmetā, bronzas laikmetā un dzelzs laikmetā. Dažreiz specifiski izšķir vara laikmetu, kas bijis pārejā starp akmens un bronzas laikmetu. Pirmais šādu dalījumu 1836. gadā piedāvājis dāņu antikvārs Kristiāns Jurgensens Tomsens (1788—1865). Šāds hronoloģisks dalījums ļauj izsekot cilvēces attīstībai atkarībā no konkrētās civilizācijas tehniskā līmeņa. Taču šī trīs laikmetu hronoloģija nav saistīta ar fizisko laiku kā tādu. Dažādas civilizācijas, kas vienā laikā dzīvoja dažādos reģionos, var attiecināt uz dažādiem laikmetiem, jo tām bija atšķirīgs attīstības līmenis. Akmens laikmets Akmens laikmets ir laika periods, kad cilvēki darbarīkus gatavoja galvenokārt no akmens. Izmantoja arī koku, kaulu un citus materiālus, taču akmens ir krietni izturīgāks un no tā ir vieglāk izveidot cirvjus un ieročus. Akmens laikmetu sīkāk iedala trīs periodos:
Bronzas laikmetsBronzas laikmets aizsākās ar metāla (bronzas) darbarīku ieviešanu. Tas ilga aptuveni no 2. tūkstošgades p.m.ē. sākuma līdz aptuveni 6. gadsimtam p.m.ē. (dažādās pasaules vietās šis periods atšķīries). Dzelzs laikmetsDzelzs laikmets aizsākās ar dzelzs darbarīku ieviešanu, savukārt beidzās — 1. gadsimtā, kad Romas impērijā radikāli izmainījās sabiedrības dzīves kvalitāte. Citās pasaules daļās dzelzs laikmeta beigas tiek datētas ar 4. gadsimtu (Japānā) vai pat 5. gadsimtu (Korejā). Apkopojoša tabula
Skatīt arīAtsauces
Ārējās saites
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
