Aleksandrs Aļehins (krievu: Александр Александрович Алехин; dzimis 1892. gada 31. oktobrī [v.s. 19. oktobrī] Maskavā, miris 1946. gada 24. martā Eštorilā) bija Krievijas / Francijas šahists — ceturtais pasaules čempions šahā (1927—1935; 1937—1946).
Dzīvesgājums
Dzimis Maskavā muižnieku ģimenē. Šahu iemācījies spēlēt septiņu gadu vecumā. Starptautiskos turnīros spēlēja kopš 1910. gada. Pirmā pasaules kara laikā kā brīvprātīgais devās uz fronti, kur dienēja Sarkanā Krusta vienībā. Apbalvots ar svētā Staņislava ordeni, bet pēc otrās kontūzijas atgriezās Maskavā. 1921. gadā emigrēja uz Franciju, kuras pilsonību ieguva 1925. gadā.
1927. gadā Buenosairesā mačā uzvarēja Hosē Raulu Kapablanku, tādējādi kļūstot par ceturto pasaules čempionu šahā. 1929. un 1934. gadā aizstāvēja titulu divos mačos ar Jefimu Bogoļubovu. 1935. gadā zaudēja titulu mačā ar Maksu Eivi, tomēr to atguva pēc uzvaras revanša mačā 1937. gadā.
Sākoties Otrajam pasaules karam, brīvprātīgi pieteicās dienēt Francijas armijā, kur pildīja tulka pienākumus. Pēc Francijas sagrāves līdz 1943. gada oktobrim piedalījās sacensībās un sniedza simultānspēles seansus Vācijas okupētajās Eiropas valstīs. Tad izceļoja uz Spāniju, vēlāk — Portugāli.
1946. gada 24. martā mira no sirdslēkmes Portugāles pilsētā Eštorilā. 1956. gadā pārapbedīts Parīzē.
Ārējās saites
|
|---|
| | Pirms FIDE čempioni | |
|---|
| | FIDE čempioni | |
|---|
| | Šķelšanās laika čempioni | PŠA/klasiskā šaha versijā | |
|---|
| FIDE versijā | |
|---|
|
|---|
| | FIDE čempioni | |
|---|
|
