Altajieši

Altajieši
Aлтай-кижи

Visi iedzīvotāji
70,8 tūkstoši[1][2]
Reģioni ar visvairāk iedzīvotājiem
Krievija 68 000+[3] Altaja republika 68 814 Altaja novads 1900 Kemerovas apgabals 500 Novosibirskas apgabals 500  Kazahstāna 500[4]
Valodas
altajiešu valoda
Reliģijas
šamanisms, burhanisms un pareizticība
Radnieciskas etniskas grupas
pārējās tjurku tautas: turki, turkmēņi, azerbaidžāņi, uzbeki, kazahi, kirgīzi, tatāri, jakuti, čuvaši, baškīri, karakalpaki, tuvieši, hakasi, karačajieši, nogajieši, kumiki, gagauzi un uiguri.

Altajieši (altajiešu: алтай-кижи), līdz 1948. gadam oficiāli saukti par oirotiem, ir viena no tjurku tautām un Altaja Republikas pamatiedzīvotāji. Ievērojamas altajiešu minoritātes dzīvo Altaja novadā, kā arī Kemerovas un Novosibirskas apgabalos Krievijas Federācijā.

Kopējais iedzīvotāju skaits ir aptuveni 75-80 tūkstoši. Viņi runā dienvidaltajiešu (literārā un oficiālā) un ziemeļaltaiešu valodās. Literārā valoda izveidojās uz dienvidaltajiešu valodas bāzes.

Pastāv divas etnogrāfiski atšķirīgas altajiešu etniskās grupas (dienvidaltajieši iedzīvotāji un ziemeļaltajieši), starp kurām vēsturiski bija krasas atšķirības valodā, kultūrā un sadzīvē, kā arī antropoloģijā. Šīs atšķirības pakāpeniski izlīdzinājās tikai 20. gadsimta vidū.

Līdz 70 % altajiešu joprojām piekopj "Altaja ticību" (алтай јаҥ) — burhanismu un citas tautas garīgās tradīcijas.

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Altajieši.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)

Šis ar etniskajām grupām un tautām saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. s d l