Amerikas Savienoto Valstu armijas štāba priekšnieks

Amerikas Savienoto Valstu armijas štāba priekšnieks
Štāba priekšnieka identifikācijas nozīmīte ASV Armijas ministrija
Amatā Rendijs Džordžs kopš 2023. gada 21. septembra
Rezidence	Quarters 1 (Meijera forts), Ārlingtona, Virdžīnija
Iecēlājs	ASV prezidents ar ASV Senāta ieteikumu un akceptu
Pirmais	Semjuels Jangs
Izveidots	1903. gada 15. augusts
Tīmekļa vietne	https://www.army.mil/leaders/csa/

ASV Armijas štāba priekšnieks angļu: Chief of Staff of the United States Army (CSA) ir ar likumu noteikts amats Amerikas Savienoto Valstu armijā, ko ieņem augstākā ranga virsnieks. Kā augstākā ranga virsnieks, kas norīkots dienēt Armijas departamentā, štāba priekšnieks ir galvenais militārais padomnieks un armijas sekretāra vietnieks. Atsevišķā amatā štāba priekšnieks ir Apvienotā štāba priekšnieku komitejas loceklis (10 U.S.C. § 151) un tādējādi ASV Nacionālās drošības padomes militārais padomnieks, aizsardzības sekretāra un ASV prezidenta padomnieks. Štāba priekšnieka amatā parasti ir augstākā ranga virsnieks, kas ir aktīvajā dienestā ASV armijā, ja vien Apvienotās štāba priekšnieku komitejas priekšsēdētājs vai priekšsēdētāja vietnieks nav armijas virsnieki.

Armijas štāba priekšnieks ir administratīvs amats, ar galveno ofisu Pentagonā. Lai gan (CSA) priekšniekam nav operatīvās vadības pilnvaras pār armijas spēkiem (kas ir kopējās pavēlniecības kompetencē, kas ir pakļauta aizsardzības ministram), štāba priekšnieks veic armijas vienību un organizāciju uzraudzību kā armijas sekretāra pilnvarotā persona.

Pašreizējais armijas štāba priekšnieks ir ģenerālis Rendijs Džordžs, kurš nodeva zvērestu 2023. gada 21. septembrī, iepriekš pildot CSA pienākumu izpildītāja amatu no 4. augusta.

Līdz 1903. gadam augstākais militārais virsnieks armijā bija ASV armijas komandējošais ģenerālis, kurš pakļāvās kara sekretāram. No 1864. līdz 1865. gadam ģenerālmajors Henrijs Haleks (kurš iepriekš bija komandējošais ģenerālis) strādāja par "armijas štāba priekšnieku" komandējošā ģenerālleitnanta Ulisa S. Granta vadībā, tādējādi pildot dienesta pienākumus citā amatā, nevis kā augstākais virsnieks armijā.

Pirmais štāba priekšnieks 1908. gadā pārcēla savu galveno mītni uz Meijera fortu.

№	Štāba priekšnieks	Fotogrāfija	Amatā stāšanās laiks	Amata termiņa beigas
1.	Semjuels Jangs		1903. gada 15. augustā	1904. gada 8. janvārī
2.	Edna Čafijs		1904. gada 9. janvārī	1906. gada 14. janvārī
3.	Džons Beitss		1906. gada 15. janvārī	1906. gada 13. aprīlī
4.	Džeims Franklins Bells		1906. gada 14. aprīlī	1910. gada 21. aprīlī
5.	Leonards Vuds		1910. gada 22. aprīlī	1914. gada 21. aprīlī
6.	Viljams Voterspūns		1914. gada 22. aprīlī	1914. gada 16. novembrī
7.	Hjū Lenokss Skots		1914. gada 17. novembrī	1917. gada 22. septembrī
8.	Takers Hauards Bliss		1917. gada 23. septembrī	1918. gada 19. maijā
9.	Peitons Mārčs		1918. gada 20. maijā	1921. gada 30. jūnijā
10.	Džons Peršings		1921. gada 1. jūlijā	1924. gada 13. septembrī
11.	Džons Leonards Hainss		1924. gada 14. septembrī	1926. gada 20. novembrī
12.	Čārlzs Samerells		1926. gada 21. novembrī	1930. gada 20. novembrī
13.	Daglass Makarturs		1930. gada 21. novembrī	1935. gada 1. oktobrī
14.	Malins Kreigs		1935. gada 2. oktobrī	1939. gada 31. augustā
15.	Džordžs Māršals		1939. gada 1. septembrī	1945. gada 18. novembrī
16.	Dvaits Eizenhauers		1945. gada 19. novembrī	1948. gada 6. februārī
17.	Omars Bredlijs		1948. gada 7. februārī	1949. gada 15. augustā
18.	Džozefs Kolinss		1949. gada 16. augustā	1953. gada 14. augustā
19.	Metjū Ridžvejs		1953. gada 15. augustā	1955. gada 29. jūnijā
20.	Maksvels Teilors		1955. gada 30. jūnijā	1959. gada 30. jūnijā
21.	Laimens Lemnicers		1. gada 1959. jūlijā	30. gada 1960. septembrī
22.	Džordžs Dekers		1960. gada 1. oktobrī	1962. gada 30. septembrī
23.	Ērls Gilmors Vīlers		1962. gada 1. oktobrī	1964. gada 2. jūlijā
24.	Harolds Džonsons		1964. gada 3. jūlijā	1968. gada 2. jūlijā
25.	Viljams Vestmorlends		1968. gada 3. jūlijā	1972. gada 30. jūnijā
(p.i.)	Brūss Palmers		1972. gada 1. jūlijā	1972. gada 11. oktobrī
26.	Kreitons Abramss		1972. gada 12. oktobrī	1974. gada 4. septembrī †
27.	Frederiks Veijands		1974. gada 3. oktobrī	1976. gada 30. septembrī
28.	Bernards Rodžerss		1976. gada 1. oktobrī	1979. gada 21. jūnijā
29.	Edvards Meijers		1979. gada 22. jūnijā	1983. gada 21. jūnijā
30.	Džons Vikhems		1983. gada 23. jūlijā	1987. gada 23. jūnijā
31.	Karls Vuono		1987. gada 23. jūnijā	1991. gada 21. jūnijā
32.	Gordons Sallivans		1991. gada 21. jūnijā	1995. gada 20. jūnijā
33.	Deniss Reimers		1995. gada 20. jūnijā	1999. gada 21. jūnijā
34.	Ēriks Kens Šinseki		1999. gada 21. jūnijā	2003. gada 11. jūnijā
35.	Pīters Šumeikers		2003. gada 1. augustā	2007. gada 10. aprīlī
36.	Džordžs Viljams Keisijs		2007. gada 10. aprīlī	10. gada 2011. aprīlī
37.	Martins Dempsijs		2011. gada 11. aprīlī	2011. gada 7. septembrī
38.	Reimonds Odjerno		2011. gada 7. septembrī	2015. gada 14. augustā
39.	Marks Millijs		2015. gada 14. augustā	2019. gada 9. augustā
40.	Džeims Makkonvils		2019. gada 9. augustā	2023. gada 4. augustā
41.	Rendijs Džordžs		2023. gada 4. augustā	amatā

• Hewes Jr., James E. From Root to McNamara: Army Organization and Administration, 1900–1963 (1975) .
• Semsch, Philip L. "Elihu Root and the General Staff." Military Affairs (1963): 16–27.
• Skowronek, Stephen. Building a New American State: The Expansion of National Administrative Capacities, 1877–1920 (Cambridge University Press, 1982) pp 212–247.
• Mark Skinner Watson. Chief of Staff: Prewar Plans and Preparations. United States Army in World War II. Washington D.C. : United States Army Center of Military History. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 13. decembris. Skatīts: 2010. gada 14. jūnijs. - full text
• White, Richard D. "Civilian management of the military: Elihu Root and the 1903 reorganization of the army general staff." Journal of Management History (1998) 4#1 (1998), pp. 43–59.

Šis ar militāro tematiku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. s d l