Anatolijs Bļugers
Anatolijs Bļugers (1926—2007) bija Latvijas ebreju ārsts infektologs un hepatologs. Latvijas PSR Veselības aizsardzības ministrijas Medicīnas zinātniskās padomes priekšsēdētājs (no 1978). Latvijas Hepatoloģijas centra vadītājs. Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis (1978). DzīvesgājumsDzimis 1926. gada 8. jūlijā Hajsinā, Ukrainā, ārsta ģimenē. Pēc studijām Tomskas, Gorkijas un 2. Maskavas Medicīnas institūtā 1951. gadā sāka strādāt Rīgas pilsētas klīniskajā infekciju slimnīcā, 1953. gadā iestājās PSKP[1] un kļuva par nodaļas vadītāju, 1956. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta disertāciju „Asins seruma sārmainās fosfatāzes aktivitāte vairāku zarnu infekcijas slimību gadījumā”. 1959. gadā Bļugers kļuva par Rīgas Medicīnas institūta (RMI) Infekcijas slimību katedras docentu, 1960. gadā par RMI prorektoru zinātniskā darbā, 1962. gadā par Infekcijas slimību katedras vadītāju. 1964. gadā viņš aizstāvēja medicīnas zinātņu doktora disertāciju ar monogrāfiju „Aknu struktūra un funkcija epidēmiskā hepatīta gadījumā”, 1965. gadā viņu ievēlēja par RMI profesoru, 1975. gadā par Latvijas Infekcionistu zinātniskās biedrības priekšsēdi, 1978. gadā par LZA īsteno locekli. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas viņš bija Bikur Holim slimnīcas izpildpadomes priekšsēdētājs (no 1992), valsts emeritētais zinātnieks (1994). Miris 2007. gada 21. jūlijā Rīgā, apbedīts Meža kapos. Pie Latvijas Infektoloģijas centra galvenā korpusa un pie Bikur Holim slimnīcas ēkas piestiprinātas Bļugera piemiņas plāksnes.[2] Apbalvojumi un pagodinājumi
Literatūra
Darbi
Atsauces
|