Augusts Vilhelms Hūpels
Augusts Vilhelms Hūpels (vācu: August Wilhelm Hupel; dzimis 1737. gada 25. februārī [v.s. 14. februārī], miris 1819. gada 7. februārī [v.s. 26. janvārī]) bija vācbaltiešu luterāņu mācītājs, vēsturnieks, folklorists. Vācis igauņu un latviešu tautasdziesmas. DzīvesgājumsDzimis 1737. gada 25. februārī Butelštetē (Buttelstedt) (tagadējā Tīringenes brīvvalstī) luterāņu mācītāja ģimenē. Mācījās Veimāras ģimnāzijā un studēja teoloģiju Jēnas Universitātē.[1] Pēc studiju beigām 1757. gadā pārcēlās uz dzīvi Baltijas provincēs, kur strādāja par mājskolotāju Rīgā (1757-1760), vēlāk par luterāņu mācītāju. No 1764. gada bija Peltsamā baznīcas mācītājs, bija atbildīgais par satura pārtulkošanu igauniski pirmajam igauņu preses izdevumam Lühhike öppetus. No 1774. līdz 1777. gadam publicēja savu nozīmīgāko darbu Topographische Nachrichten von Lief- und Ehstland. 1803. gadā atjaunotā Tērbatas Universitāte viņam piešķīra filoloģijas doktora (Dr. phil.) grādu. 1804. gadā pārcēlās uz Paidi, kur miris 1819. gada 7. februārī. Biedrības
Darbi
Atsauces
Ārējās saites
Baltiešu biogrāfiskais leksikons digitāli.
|