Birmieši

Birmieši
ဗမာလူမျိုး

Birmiešu pāris, 1890. gadi
Visi iedzīvotāji
ap 30 mlj.
Reģioni ar visvairāk iedzīvotājiem
Mjanma 28 950 000  Taizeme 1 000 000  Bangladeša 300 000  Singapūra 50 000
Valodas
birmiešu valoda
Reliģijas
teravādas budisms
Radnieciskas etniskas grupas
marmi, čakmi, ji, nahi, tibetieši
Etnogrāfiskās grupas
arakani, taungi

Birmieši (pašnosaukums: bama) ir viena no Dienvidaustrumāzijas tautām, Mjanmas pamatiedzīvotāji un lielākais etnoss, veidojot 2/3 no valsts iedzīvotājiem. Ikdienā lieto birmiešu valodu, kas pieder pie sinotibetiešu valodu saimes un birmiešu valoda ir lielākā sinotibetiešu valoda, kas nepieder pie ķīniešu valodu atzara. Pēc reliģiskās piederības birmieši ir teravādas budisti.^[1]

Birmiešu priekšteči ieceļojuši tagadējā areālā 1. tūkštošgades pirmajā pusē no Austrumtibetas. Šeit dzīvojušās monu-khmeru grupas tautas tika izstumtas vai asimilētas. Pirmajā migrācijas vilnī bija teti, kas daļēji ir mūsdienu arakanu, bet daļēji — činu priekšteči. 4. gadsimtā Iravadi ielejā ieradās pju tauta, kas izveidoja Šrikšetras valsti. 5. gadsimtā pju jau bija rakstība pāli alfabētā.

9. gadsimtā Iravadi vidustecē apmetās mranmi, kas kļuva par mūsdienu birmiešu kodolu. Mranmi pakāpeniski asimilēja visas mazākās tautas, konsolidējās ar pju un 11. gadsimtā izveidoja Paganas valsti. Mranmu izcelšanos saista ar Tibetas un Sičuaņas cjaņiem.

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Birmieši.