|
Black Lives Matter
Black Lives Matter (saīsinājumā BLM; no angļu valodas — 'melnādaino dzīvībām ir nozīme') ir decentralizēta sabiedriska un politiska kustība pret melnādainajiem vērsta rasisma un diskriminācijas, jo īpaši policijas vardarbības, izskaušanai. Vēsture .jpg) Kustība aizsākās 2013. gada jūlijā, kad tiesa attaisnoja brīvprātīgo apkaimes kārtības uzraugu Džordžu Cimmermanu (George Zimmerman) par neapbruņota septiņpadsmit gadus vecā Treivona Mārtina (Trayvon Martin) nošaušanu, kurš Cimmermanam bija šķitis aizdomīgs, pretēji sazvanītās policijas ieteikumam pašam neiejaukties.[1] Sākotnēji “Black Lives Matter” bija sociālo mediju tēmturis, ko, reaģējot uz šo gadījumu, sāka lietot trīs sievietes (Alīsija Garsa, Opela Tometi un Patrisa Han-Kalorsa). Kustība sāka pieņemt plašākas aprises 2014. gadā, kad policijas virsnieks Darens Vilsons Sentluisas piepilsētā Fērgusonā 9. augustā nošāva neapbruņotu astoņpadsmitgadīgo Maiklu Braunu, kurš esot mēģinājis Vilsonam atņemt ieroci.[2] 2014. gada novembrī policijas virsnieks tika atzīts par nevainīgu.[3] Gan tiesvedības laikā, gan pēc policista attaisnošanas pilsētā notika grautiņi un konflikti ar varas iestādēm.[4][5] Arī vēlāk valstī notika citi incidenti, daļā no kuriem policisti (gan baltie, gan melnie un citi) redzami pārkāpa savas pilnvaras, visbiežāk — pret melnajiem, taču netika reāli sodīti. Parasti tas izsauca publiskus protestus, nereti saistītus ar vardarbību. Īpašu satraukumu radīja biežās melnādaino, tai skaitā sieviešu, nāves jau policijas rokās un cietumu kamerās.[1][6] 2020. gada 25. maijā, četriem policistiem vairākkārt pārkāpjot Mineapolisas policijas departamenta noteikumus, iestājās aizturētā Džordža Floida nāve, ko izraisīja policista Dereka Šovena (Derek Chauvin) uz zemē nogāztā un rokudzelžos saslēgtā Floida kaklam astoņas minūtes un 46 sekundes piespiestais celis.[7] Kustība sāka rīkot, pēc tās vārdiem, miermīlīgus protestus, kuros jau pirmajās divās nedēļās sadursmēs ar policiju abās pusēs bojā gāja vismaz 19 cilvēki.[8] Kopējie apdrošināšanas kompāniju zaudējumi grautiņu dēļ pirmajās divās nedēļās aplēsti ap 1—2 miljardiem ASV dolāru, kas ir rekords starp ASV notikušajām masu nekārtībām.[9] Īpaši smagi cieta Mineapolisa. Tomēr, lai gan ielu cīņas un laupīšanas dabiski piesaistīja lielāku mediju uzmanību, ir lēsts, ka gandrīz 95% BLM publiski organizēto akciju 2020. gada vasarā notika mierīgi,[10] un ir gan BLM, gan valdības pārstāvju un kārtībnieku apgalvojumi, ka notikušos ielu grautiņus nereti provocējušas ar BLM nesaistītas radikālās kreisās un labējās kustības, kā arī kriminālas grupas.[10][11] BLM organizēto protestu mierīguma procents praktiski neatšķiras no mierīguma procenta citu ASV politisko spēku demonstrācijās — 94% kreisajiem un 96% labējiem.[12] 2020. gadā kustība ASV pirmoreiz ieguva ievērojamu citu rasu iedzīvotāju atbalstu, jo arī daudzi citu rasu iedzīvotāji piekrita, ka policija pārāk bieži pārkāpj savas pilnvaras un ir jāierobežo vai jāattīra, un vairākums visu rasu pārstāvju vasarā izteica atbalstu BLM.[13] Tomēr šis atbalsts jau septembrī nokrita no 67% līdz 55%, saglabājoties augsts tikai starp melnādainajiem.[14] Tika organizēta arī starptautiska kampaņa pret rasu diskrimināciju ASV, tai skaitā 2020. gada 5. jūnijā, Rīgā, notika Black Lives Matter atbalsta demonstrācija, ko rīkoja jaunatnes organizācija "Protests".[15] Atsauces
Ārējās saites |
||||||||||
