Camp Nou

Camp Nou
Camp Nou
UEFA kategorija:
Atrašanās vieta	Barselona, Spānija
Koordinātas	41°22′51.13″N 2°7′22.09″E / 41.3808694°N 2.1228028°E / 41.3808694; 2.1228028Koordinātas: 41°22′51.13″N 2°7′22.09″E / 41.3808694°N 2.1228028°E / 41.3808694; 2.1228028
Celtniecība	1954.—1957. gadā
Atvērts	1957. gada 24. septembrī
Renovēts	2026 (plānots)[1]
Paplašināts	1982, 1994,[2] 2026 (plānots)[1]
Īpašnieks	FC Barcelona
Segums	zāle
Tablo	Sony
Celtniecības izmaksas	€ 1,73 miljardi
Arhitekts	Fransesks Mithanss un Hoseps Soterass
Lielākā apmeklētība	120,000 (Barcelona pret Juventus), 1986[3]
Laukuma izmēri	105 x 68 m
Mājaslapa	Oficiālā mājaslapa
Ietilpība
Futbols	99,354
Stadiona izmantošana
FC Barcelona (1957–pašlaik)

Camp Nou (izrunā: /kamˈnɔw/, tulkojumā "Jaunais laukums") ir futbola stadions Barselonā, Spānijā. Stadions tika atklāts 1957. gada 24. septembrī. Te savas mājas spēles aizvada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas klubs FC Barcelona. Stadionā ir 99 354 vietas, kas to padara par lielāko futbola stadionu Eiropā. Būvēts 1954.—1957. gadā. Camp Nou ir notikušas vairākas starptautiska mēroga spēles, tai skaitā divi UEFA Čempionu līgas fināli un 1992. gada vasaras olimpisko spēļu futbola turnīrs. Līdz 2000. gadam stadiona nosaukums bija Estadi del FC Barcelona (no spāņu valodas FC Barcelona stadions). UEFA šim stadionam ir piešķīrusi piecu zvaigžņu reitingu. Camp Nou stadiona laukums ir 105×68 m liels.

Camp Nou celtniecība sākās 1954. gada 28. martā, jo iepriekšējam Barselonas stadionam Camp de Les Corts nebija vietas paplašināšanai. Lai gan to sākotnēji bija plānots saukt par Estadi del FC Barcelona, ​​tika izmantots populārākais nosaukums Camp Nou ("jaunais laukums").^[4]

1950. gada 14. novembrī toreizējais FC Barcelona prezidents Agusti Montals i Galobarts panāca labvēlīgus apstākļus,^[5] lai iegūtu zemi jauna stadiona celtniecībai, kas atradās Hospitalet de Llobregat, bet vēlāk tā ar Barselonas pilsētas domes starpniecību tika apmainīta pret citu zemi Les Corts apkārtnē. Projekta komisija 1951. gada februārī ieteica citu vietu. Oficiālais pirkums notika divus gadus vēlāk.^[5]

Franseska Miro-Sansa iecelšana FC Barcelona prezidenta amatā 1953. gada 14. novembrī paredzēja projekta atsākšanu. Nākamā gada februārī Miro-Sanss nolēma par labu 1950. gadā iegūtajai zemei, un 1954. gada 28. martā tika ielikts pirmais stadiona akmens.^[6] Vairāku tūkstošu cilvēku gājiens devās no Camp de Les Corts uz La Masia de Can Planes, kur notika pirmā akmens ielikšanas svinīgā ceremonija.^[6]

Projekts tika pabeigts gadu vēlāk, kad klubs uzticēja celtniecību būvfirmai Ingar SA. Darbiem bija paredzēts ilgt astoņus mēnešus, taču izmaksas bija vairāk nekā četras reizes lielākas nekā gaidīts, sasniedzot 288 miljonus pesetu. Ar hipotēku un aizdevumu palīdzību klubam izdevās pabeigt projektu, vairākus gadus aizņemoties lielus aizdevumus. Klubs cerēja segt izmaksas, pārdodot Les Corts zemi, taču Barselonas pilsētas domei bija vajadzīgi pieci gadi, lai to pārkvalificētu, izraisot zināmu ekonomisko grūtību periodu. Visbeidzot, valsts un Spānijas valdības vadītājs, tā laikā diktators Fransisko Franko atļāva Les Corts zemes pārkvalificēšanu un pielika punktu Barselonas kluba krīzei.^[7][8] Camp Nou būvniecības darbu laikā La Masia kalpoja kā maketu izgatavošanas darbnīca un darba vieta arhitektiem un celtniekiem.

Stadiona arhitekti bija Fransesks Mithanss un Hoseps Soterass, sadarbojoties ar Lorenco Garsiju—Barbonu.^[9]

Visbeidzot, 1957. gada 24. septembrī, La Mercè svētkos, Camp Nou tika atklāts.^[10] Notika svinīga mise, kuru vadīja arhibīskaps un atklāšanas ceremoniju milzīgā stadiona tribīnēs apmeklēja aptuveni 90 000 cilvēku. Pasākuma laikā laukumā parādē soļoja futbola klubi no visas Katalonijas un dažādas Barselonas komandas.^[10][11]

Tāpat kā Madrides "Real" Santiago Bernabéu, arī Camp Nou stadiona celtniecību iedvesmojis De Kuip stadions, Roterdamas "Feyenoord" mājvieta, kas tika uzcelts 1937. gadā, un ap laukumu bija ovāli gredzeni, kā rezultātā tika izveidotas nepārtrauktas tribīnes bez atvērtiem stūriem.

1972. gada maijā Camp Nou notika pirmais Eiropas kausa ieguvēju kausa finālu starp Glāzgovas "Rangers" un Maskavas "Dinamo". "Rangers" uzvarēja mačā ar rezultātu 3:2. Elektroniskie tablo stadionā tika uzstādīti 1975. gadā.^[12]

Gaidot 1982. gada FIFA Pasaules kausu, stadions tika paplašināts 1980. gadā, pievienojot ložas, VIP atpūtas telpas, jaunu preses zonu un trešā līmeņa izbūvi. Paplašinot stadionu, tika pievienotas 22 150 jaunas vietas,^[13] kopējais sēdvietu skaits tika palielināts līdz 71 731, un stāvvietu ietilpība tika palielināta par 16 500 līdz 49 670, palielinot stadiona kopējo ietilpību (apvienojot sēdvietas un stāvvietas) līdz 121 401.^[14] FC Barcelona apmeklētības rekords tika uzstādīts 1986. gada 5. martā Eiropas kausa izcīņas ceturtdaļfinālā pret Juventus 120 000 skatītāju klātbūtnē, kas ir tikai par 1401 mazāk nekā stadiona ietilpība.^[15][16]

Camp Nou bija viens no vairākiem stadioniem, kurā notika 1982. gada Pasaules kausa spēles, un 13. jūnijā tajā notika inaugurācijas ceremonija.^[17][18] Tajā notika visvairāk spēļu šajā turnīrā nekā jebkurā no 16 citiem stadioniem, tostarp atklāšanas spēle, kurā notika tradicionālās atklāšanas ceremonijas. 95 000 skatītāju priekšā Beļģija atklāšanas mačā ar 1:0 sarūgtināja čempioni Argentīnu.^[19][20] Pēc tam stadionā notika trīs spēles starp Padomju Savienību, Poliju un Beļģiju, kurās Polija uzvarēja un kvalificējās pusfinālam, kur tā spēlēja ar Itāliju, zaudējot ar 2:0; Itālija izcīnīja uzvaru finālspēlē, kas tika aizvadīta Madrides "Real" kluba stadionā Santiago Bernabéu.^[21]

Camp Nou norisinājās arī 1999. gada UEFA Čempionu līgas finālspēle starp Manchester United un Minhenes "Bayern". "Bayern" jau sestajā minūtē izvirzījās vadībā ar Mario Baslera gūtajiem vārtiem un saglabāja pārsvaru līdz pat 90. minūtei, bet "United" atspēlējās un guva uzvaru ar Tedija Šeringema un Ūles Gunnara Sulšēra vārtiem kompensācijas laikā.^[22]

Gadu gaitā stadiona ietilpība ir ļoti mainījusies — sākumā tā bija 106 146, bet līdz 1982. gada FIFA Pasaules kausa izcīņai tā pieauga līdz 121 401.

Tāpat kā FC Barcelona, Camp Nou ir mājas arī Katalonijas futbola izlasei.^[23] Stadions bieži tiek izmantots citiem futbola notikumiem. 1989. gada 24. maijā šeit notika Eiropas Kausa finālspēle starp AC Milan un Steaua Bucuresti, kurā itāļu klubs uzvarēja ar 4:0.^[24] Camp Nou notika daļa no futbola sacensībām, tostarp fināls, 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs.^[25]

Pēc 1982. gada Camp Nou nav bijušas lielas izmaiņas, izņemot kluba muzeja atvēršanu 1984. gadā. Stadions tika renovēts 1993.—1994. gadā, kad laukums tika pazemināts par 2,5 metriem (8 pēdām). Laikus 1998.—1999. gada sezonai tika pabeigta jaunā preses loža, prezidenta tribīne un ložas, jauna autostāvvieta zem galvenās tribīnes un jaunas apgaismojuma un skaņas sistēmas.^[26] Laikā no 1998. līdz 1999. gadam UEFA novērtēja Camp Nou kā piecu zvaigžņu stadionu tā pakalpojumu un funkcionalitātes dēļ.^[27] Lai gan tautā to sauc par Camp Nou, stadiona oficiālais nosaukums kopš tā pabeigšanas faktiski bija “Estadi del FC Barcelona”, un tikai 2000.—2001. gada sezonā kluba dalībnieki nobalsoja par stadiona oficiālu pārdēvēšanu tā populārajā segvārdā.^[9]

Stadionā ir piemiņlietu veikals, mini laukumi treniņu spēlēm un kapliča priekš spēlētājiem. Stadionā atrodas arī otrs apmeklētākais muzejs Katalonijā — Barselonas muzejs, kuru gadā apmeklē vairāk nekā 1,2 miljoni apmeklētāju.^[28]

2017. gada 1. oktobrī FC Barselona līgas spēle pret Las Palmas tika aizvadīta tukšā Camp Nou laukumā, jo reģionā valdīja politiski nemieri.^[29]

Klubs izsludināja starptautisku konkursu par stadiona pārbūvi, lai atzīmētu stadiona piecdesmito gadadienu. Mērķis bija padarīt objektu par integrētu un labi redzamu pilsētvidi un padarīt to par trešo lielāko stadionu pasaulē pēc sēdvietu skaita aiz Narendra Modi stadiona Indijā (132 000 vietu) un Ninnado 1. maija stadiona Ziemeļkorejā (114 000 vietas).

2007. gada 18. septembrī britu arhitekts Normans Fosters un viņa uzņēmums tika izvēlēti Camp Nou "pārstrukturēšanai". Plāns ietvēra aptuveni 6000 sēdvietu pievienošanu ar maksimālo ietilpību 105 000 ar aplēsēm 250 miljonu eiro apmērā.^[30] FC Barcelona valde apstiprināja sava bijušā treniņu laukuma (Mini Estadi) pārdošanu, kam bija ievērojama pretestība, lai finansētu pārbūvi. Projektu bija plānots sākt 2009. gadā un pabeigt 2011.—2012. gada sezonā.^[31] Taču 2008. gada finanšu krīzes dēļ tika atlikta treniņu laukuma pārdošana un arī pārbūves projekts. 2010. gada maijā Sandro Rosels, toreizējais FC Barcelona prezidenta amata kandidāts, noraidīja iespēju pārdot Mini Estadi, un viņa ievēlēšana 2010. gada 30. jūnijā faktiski apturēja Camp Nou pārbūves plānu.^[32][33]

2014. gada janvārī FC Barcelona direktoru padome finansiālu ierobežojumu dēļ noraidīja iespēju būvēt jaunu stadionu un tā vietā izvēlējās pārveidot Camp Nou, lai palielinātu ietilpību līdz 105 000.^[34] Bija paredzēts, ka projekts norisināsies no 2017. gada līdz 2021. gada sākumam, un tā izmaksas būs aptuveni 495 miljoni mārciņu (600 miljoni eiro), padarot to par vienu no dārgākajām paplašināšanām, rēķinot uz vienu vietu.^[35][36] 2015. gada maijā klajā nāca precizēts plāns, kurā plānots virs tribīnēm pievienot nojumi un detalizētāk parādīti sēdvietu paplašināšanas plāni.^[37] Būvniecība tika plānota 2019. gadā, lai to sāktu 2020. gada vasarā un pabeigtu 2024. gadā.^[38]

2022. gada 28. aprīlī pēc vairākkārtējas kavēšanās Barselonas pilsētas dome piešķīra licenci renovācijai pēc 2021.—2022. gada sezonas.^[39] Renovācijas darbi stadionā sākās 2023. gada 1. jūnijā.^[40] Renovācijas uzmanības centrā būs stadiona pirmā un otrā līmeņa tehnoloģiju aspekti. Trešo līmeni plānots nojaukt 2023. gada vidū, un renovāciju paredzēts pabeigt 2025.—2026. gada sezonā. Renovācijas laikā FC Barselona pārcelsies uz Estadi Olímpic Lluís Companys stadionu Montžuika kalnā, Barselonā.

Stadiona panorāmas skats

Camp Nou ir ticis izmantots dažādiem notikumiem, ne tikai futbolam. Tajā bieži rīkoti lieli koncerti. Daži ievērojami augsta līmeņa notikumi ir šādi:

• Romas pāvests Jānis Pāvils II 1982. gada 17. novembrī noturēja misi vairāk nekā 121 500 cilvēku lielai draudzei, kļūstot par Barselonas goda pilsoni.^[41]
• Hulio Iglesiass šeit uzstājās koncertā 1983. gada 5. septembrī un 1988. gada 8. septembrī.
• Brūss Springstīns šeit uzstājās 1988. gada 3. augustā 90 000 fanu priekšā. Viņš uzstājās atkārtoti 2008. gada 19. un 20. jūlijā un 2016. gada 16. maijā.
• 1988. gada 9. augustā Maikls Džeksons uzstājās 95 000 līdzjutēju priekšā.^[42]
• 1988. gada 10. septembrī Human Rights Now! labdarības koncertā, ko organizēja Amnesty International, lai atbalstītu cilvēktiesības, piedalījās Brūss Springstīns, Stings, Pīters Geibriels, Jusū N'Dūrs, Treisija Čepmena un El Último de la Fila.

  

• Trīs tenoru — Hosē Karerasa, Plasido Domingo un Lučāno Pavaroti koncerts notika 1997. gada 13. jūlijā.
• U2 stadionā uzstājās trīs reizes: pirmo reizi 2005. gada 7. augustā, 81 269 skatītāju priekšā. Otrā un trešā reize bija 2009. gada 30. jūnijā un 2. jūlijā, kopā 182 055 skatītāju priekšā.

2014. gada 4. novembrī Ligue Nationale de Rugby (LNR), kas pārvalda Francijas profesionālās regbija savienības līgas, paziņoja, ka 2015.—2016. gada Top 14 fināls notiks Camp Nou 2016. gada 24. jūnijā.^[43] "Top 14" fināls tradicionāli notiek Parīzes Sendenī priekšpilsētas stadionā Stade de France. Tomēr 2015. gada Pasaules kausa regbijā plānošanas dēļ 2015.—2016. gada Francijas sezona tika pārcelta par vairākām nedēļām, savukārt "Stade de France" vairs nebija pieejams, jo tā bija galvenā UEFA Euro 2016 norises vieta.^[44] Mačs galu galā pulcēja 99 124 cilvēkus, uzstādot jaunu vietējās regbija savienības spēles apmeklētības rekordu.^[45]

2019. gada 18. maijā pirmā Lielbritānijas "Superlīgas" spēle regbijā tika rīkota Camp Nou laukumā, kad "Catalans Dragons" ar 33:16 uzvarēja "Wigan Warriors". Šis mačs uzstādīja augstākās līgas apmeklētības rekordu regulārās sezonas spēlē, piesaistot 31 555 līdzjutējus.

2022. gadā Barselonā bija lielākais zināmais sieviešu futbola apmeklējums kopš 1971. gada Pasaules kausa fināla,^[46][47] Meksika—Dānija (110 000 skatītāji), Azteca stadionā.^[48][49] Madrides "Real" un "Wolfsburg" bija viesu komandas Camp Nou Sieviešu Čempionu līgā (91 553 un 91 648 skatītāji).^[47][48]

Līdz stadionam var nokļūt ar Barselonas metro, tuvākās stacijas ir "Palau Reial", "Maria Cristina" un "Les Corts".^[50] Visas atrodas 500 līdz 1000 metru (0,31 līdz 0,62 jūdzes) attālumā no Camp Nou, atkarībā no tā, kuri no stadiona vārtiem (pieejām) tiek izmantoti. Parasti metro pakalpojumi tiek palielināti, kad notiek mačs, radot ievērojamus pasažieru sastrēgumus.

Tiek būvēta jauna stacija ar nosaukumu "Avinguda de Xile / Camp Nou".^[51]

Aptuveni 680 metrus (0,42 jūdzes) no Camp Nou atrodas "Avinguda de Xile" stacija.

Stadionu apkalpo arī vairāki autobusu maršruti. Neatkarīgi no parastajiem maršrutiem, ir arī divi īpaši maršruti uz Plaça de Mossèn Jacint Verdagueruz un Plaça de Catalunya dienās, kad notiek spēles.

Stadions atrodas 13,7 kilometru attālumā no starptautiskās Elpratas lidostas.

Stadions bija viens no 17 laukumiem 1982. gada FIFA Pasaules kausa turnīrā, kurā notika šīs spēles:

Datums	1. komanda	Rezultāts	2. komanda	Apmeklētība
1982. gada 13. jūnijs	Argentīna	0—1	Beļģija	95,000
1982. gada 28. jūnijs	Polija	3—0	Beļģija	65,000
1982. gada 1. jūlijs	Beļģija	0—1	PSRS	45,000
1982. gada 4. jūlijs	PSRS	0—0	Polija	65,000
1982. gada 8. jūlijs	Polija	0—2	Itālija	50,000

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Camp Nou.
• Oficiālā mājaslapa (angliski)

s d l Futbola stadioni Spānijā Anoeta Balaidos Butarque Camp Nou Campo de Fútbol de Vallecas Ciutat de València Coliseum Alfonso Pérez El Alcoraz El Sadar Stadium Estadi de Son Moix Estadio Benito Villamarín Estadio José Zorrilla Gran Canaria Ipurua Karlosa Belmontes stadions Keramikas stadions La Cartuja stadions La Rosaleda Mendizorrotza Mestalla Montilivi Nuevo Estadio de Los Cármenes Ramon Sanchez Pizjuan RCDE Stadium Riazor San Mames Santiago Bernabéu Visentes Kalderona stadions Wanda Metropolitano

s d l Olimpiskās norises vietas futbolā 1900 — Vensēnas velodroms 1904 — Frānsisa olimpiskais laukums 1906 (neof.) — Neo Falirona velodroms 1908 — Vaitsitijas stadions 1912 — Olimpiskais stadions, Rāsunda stadions, Tranebergas sporta laukums 1920 — Brudstāta stadions, Olimpiskais stadions, Žila Otena stadions, Žozefa Mariena stadions 1924 — Bauera stadions, Beržera stadions, Īva di Manuāra stadions, Persēna stadions 1928 — Hetkāsela sporta stadions, Monnikenheize, Olimpiskais stadions 1936 — Hertha-BSC laukums, Momsenstadions, Olimpiskais stadions, Poststadions 1948 — Arsenal stadions, Champion Hill, Craven Cottage, Grifina parka stadions, Grīdpondrouda stadions, Krikfīldas stadions, Impērijas stadions, Selhērstas parka stadions, White Hart Lane 1952 — Arto Tolsa arēna, Helsinku futbola laukums, Lahdenas stadions, Olimpiskais stadions, Tamperes stadions, Veritas stadions 1956 — Melburnas kriketa laukums, Olimpiskā parks stadions 1960 — Adriatiko—Džovanni Kornakja stadions, Armando Piki stadions, Karlo Zekini olimpiskais stadions, Stadio Artemio Franchi, Stadio Flaminio, Stadio San Paolo, Tomaso Fatori stadions 1964 — Kioto Nišikjogoku vieglatlētikas stadions, Komazavas olimpiskā parka stadions, Micuzavas futbola laukums, Nagai stadions, Omijas futbola stadions, Prinča Čičibu piemiņas futbolas laukums, Tokijas nacionālais stadions 1968 — Estadio Azteca, Halisko stadions, Kuauhtemokas stadions, Leonas stadions 1972 — Dreiflīzstadions, ESV stadions, Jānstadions, Olimpiskais stadions, Pilsētas stadions, Rozenaustadions 1976 — Lansdaunas parka stadions, Olimpiskais stadions, Šerbrukas stadions, Varsitijas stadions 1980 — Centrālais Dinamo stadions, Centrālais Ļeņina stadions, Kirova stadions, Republikas stadions, Minskas Dinamo stadions 1984 — Hārvārdas stadions, Navi—Marine korpusa memoriālais stadions, Rose Bowl, Stenfordas stadions 1988 — Busanas stadions, Degu stadions, Kvandžu stadions, Olimpiskais stadions, Tedžonas stadions, Tondemuna stadions 1992 — Camp Nou, Estadi de la Nova Creu Alta, La Romareda, Mestalla, Sarijas stadions 1996 — Florida Citrus Bowl, Ledžiona laukums, Orange Bowl, RFF memoriālais stadions, Senfordas stadions 2000 — Brisbenas kriketa laukums, Brūsa stadions, Haindmarša stadions, Melburnas kriketa laukums, Olimpiskais stadions, Sidnejas futbola stadions 2004 — Kaftanzoglio stadions, Karaiskaki stadions, Olimpiskais stadions, Pampeloponnisiako stadions, Pankritio stadions, Pantesaliko stadions 2008 — Cjiņhuandao olimpiskā sporta centra stadions, Pekinas nacionālais stadions, Pekinas strādnieku stadions, Šanhajas stadions, Šeņjanas olimpiskā sporta centra stadions, Tiaņdzjiņas olimpiskais centrs 2012 — Coventry Building Society Arena, Hampden Park, Millennium Stadium, Old Trafford, St James' Park, Vemblija stadions 2016 — Arena Corinthians, Arena da Amazonia, Brazīlijas nacionālais stadions, Itaipava Arena, Marakanas stadions, Mineiraņas stadions, Žuana Avelanži olimpiskais stadions 2020 — Jokohamas starptautiskais stadions, Kašimas futbola stadions, Mijagi stadions, Saitamas stadions, Sapporo Dome, Tokijas stadions 2024 — Parc des Princes, Parc Olympique Lyonnais, La Beaujoire-Louis Fonteneau, Allianz Riviera, Žofruā Gišāra stadions, Matmut Atlantique, Stade Vélodrome