Džeimss Kuks
Džeimss Kuks (angļu: James Cook; dzimis 1728. gada 7. novembrī [v.s. 27. oktobrī], miris 1779. gada 14. februārī) bija angļu jūrasbraucējs un pētnieks. AtklājumiKuks atklāja Havajas un daudzas citas salas, tāpat viņš pirmais apkuģoja ap Jaunzēlandi. Kuks bija arī kartogrāfs. Meklējot Ziemeļu jūrasceļu no Klusā uz Atlantijas okeānu, viņš izpētīja Aļaskas piekrastes daļu. Aļaskā viņa vārdā ir nosaukts līcis, Ankoridžas pilsētā par godu Kukam ir uzstādīts piemineklis. BiogrāfijaDžeimss Kuks piedzima Jorkšīrā, Anglijā, 1728. gadā zemnieku ģimenē. Vecāku nabadzības dēļ viņš nevarēja iegūt pienācīgu izglītību. Agrā jaunībā strādājis gan fermā, gan veikalā, Kuks astoņpadsmit gadu vecumā tika pieņemts uz kuģa par jungu.[1] 1755. gadā Kuks iestājās dienēt kara flotē, piedalās karadarbībā.[2] 1757. gadā nokārto kuģa kapteiņa pārbaudījumus.[3] 1768 gadā viņš kļuva par kuģa Endeavour kapteini. 18. gadsimtā 59% jūrnieku mira dažādu slimību, piemēram, cingas dēļ. Lai samazinātu saslimstību, Kuks uz sava kuģa ieviesa stingru kārtību. Viņš lika ievērot higiēnas likumus, vienmēr bija svaigu augļu krājumi, kas saturēja C vitamīnu. 1768. gadā Kuks nogādāja britu ģeogrāfus uz Taiti krastiem, lai tur novērotu Veneras konjunkciju ar Sauli. Kopā ar Kuku ekspedīcijā piedalījās naturālists, botāniķis Jozefs Banks un 2 gleznotāji.[4] Tāpat Kuks saņēma pavēli atrast Terra Australis.[5] Pēc tam viņš devās uz Jaunzēlandi. Maori iezemieši pret Kuku bija naidīgi noskaņoti. Endeavour kuģim uzbruka simtiem kanoe.[6] 1770. gada aprīlī Kuks piestāja Austrālijas austrumu krastā.[7] Viņš atklāja līci, ko nosauca par Botānisko līci, tā piekrastes lielā nezināmu augu sugu skaita dēļ.[8] Šeit izdevās nomedīt ķengurus, kuru ādas un galvaskausi tika nogādāti Eiropā tālākiem pētījumiem. Peldot uz ziemeļiem, kuģis uzsēdās uz rifa, kuru pēc tam nosauca par Lielo Barjerrifu.[9] Pēc bojātā kuģa korpusa remonta Kuks atgriezās Anglijā 1771. gadā.[10] 1778. gada 8. janvārī Kuks atklāja Sendviča salas (Havaju salas).[11] Havajieši iesākumā uzskatīja viņu par dievu Lono, bet drīz viesos vīlās. Nākamgad Kuks Havajās atgriezās, bet viņa matroži slikti izturējās pret vietējiem. 1779. gada 14. februārī, 3. ceļojuma laikā, kapteinis Kuks Havaju salās gāja bojā iezemiešu uzbrukumā.[12] Pēc ilgstošām pārrunām un spēka lietošanas, angļi saņēma no havajiešiem Kuka mirstīgās atliekas: skalpu, galvu bez apakšžokļa, gurnu kaulu, apakšdelmu un plaukstas kaulus. 1779. gada 21. februārī viņš tika apglabāts Klusā okeāna ūdeņos.[13] Džeimsa Kuka trīs ekspedīcijasDžeimsa Kuka vadībā tika veiktas trīs ekspedīcijas, kas būtiski aizpildīja baltos plankumus pasaules kartē. Ārējās saites
Atsauces
|