Džons Artūrs Džārviss

Džons Artūrs Džārviss
John Arthur Jarvis

Personas dati
Dzimis	1872. gada 24. februārī Lestera, Anglija, Lielbritānija
Miris	1933. gada 9. maijā (61 gada vecumā) Londona, Anglija, Lielbritānija
Tautība	anglis
Profesionālā informācija
Pārstāvētā valsts	Lielbritānija
Sporta veids	peldēšana un ūdenspolo
Olimpisko spēļu informācija
Dalības reizes	2 (1900 un 1908) un 1906 (neof.)
Medaļas	3 zelta + 1 sudraba un 2 bronzas (1906 neof.)
Medaļas Vasaras olimpiskās spēles Peldēšana Pārstāvot: Lielbritānija (GBR) Zelts Parīze 1900 1000 m brīvais stils Zelts Parīze 1900 4000 m brīvais stils Ūdenspolo Pārstāvot: Jauktā komanda (ZZX) Zelts Parīze 1900 Vīriešu turnīrs Neoficiālās olimpiskās spēles Peldēšana Pārstāvot: Lielbritānija (GBR) Sudrabs Atēnas 1906 1 jūdze brīvais stils Bronza Atēnas 1906 400 m brīvais stils Bronza Atēnas 1906 4×250 m brīvais stils
Starptautiskā peldēšānas slavas zāle

Džons Artūrs Džārviss (angļu: John Arthur Jarvis; dzimis 1872. gada 24. februārī, miris 1933. gada 9. maijā) bija britu peldētājs un ūdenspolo spēlētājs. 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs izcīnīja trīs zelta medaļas, bet 1906. gada neoficiālajās spēlēs vienu sudraba un divas bronzas medaļas.^[1]

1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Parīzē Džārviss startēja gan peldēšanā, gan ūdenspolo. Ūdenspolo turnīrā viņš, būdams Jauktās komandas Osborne Swimming Club pārstāvis, izcīnīja zelta medaļu.^[2][3] Savukārt peldēšanā viņš startēja 1000 metros un 4000 metros brīvajā stilā. Abās šajās disciplīnās viņš izcīnīja zelta medaļu. 1000 metru brīvajā stilā viņa rezultāts bija 13 minūtes 40.2 sekundes,^[4][5] bet 4000 metros — 58 minūtes 24.0 sekundes.^[6][7]

1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs Atēnās viņš startēja trijās peldēšanas disciplīnās, kur visās izcīnīja medaļas. Sudraba medaļu viņš ieguva 1 jūdzes peldēšanā brīvajā stilā.^[8] Savukārt bronzas medaļas tika izcīnītas 400 metru brīvā stila peldēšanā un 4×250 metru stafetē brīvajā stilā.^[9] Bez viņa stafetē vēl startēja Viljams Henrijs, Džons Derbišīrs un Henrijs Teilors.

1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Londonā viņš startēja peldēšanā — 1500 metros brīvajā stilā. Šajā disciplīnā viņš pirmās kārtas peldējumā izcīnīja 1. vietu, savukārt pusfinālā viņš nefinišēja.^[10]

Laikā no 1897. līdz 1906. gadam Džārviss ieguva 24 ASA peldēšanas titulus, pārstāvot peldēšanas klubu Leicester SC. Viņš kopumā uzvarēja 108 starptautiskās peldēšanas sacensībās. 11 gadus, no 1894. līdz 1904. gadam, bija ūdenspolo spēlētājs.^[11]

1968. gadā viņš tika iekļauts Starptautiskajā peldēšanas slavas zālē.

• Džons Artūrs Džārviss (SOK profils) (angliski)
• Džons Artūrs Džārviss (Olympedia profils) (angliski)
• Džons Artūrs Džārviss (Sports Reference profils) (angliski)

s d l Lielbritānijas medaļnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (raksts) Medaļas — 30 medaļas (15 zelta, 6 sudraba un 9 bronzas) Zelta medaļa  Burāšana Harijs Džefersons Edvards Hors Džons Gretons Lorns Karijs Sesils Kventins Eldžernons Modslijs Džons Hovards Teilors  Futbols Upton Park — Klods Bakenhems Toms Beridžs Alfrēds Čalks Džeimss Džonss Viljams Goslings Henrijs Heslems (kapt.) Viljams Kvošs Džons Nikolass Freds Spekmens Ričards Tērners Džeks Zīlijs  Krikets Devon and Somerset Wanderers — Džordžs Baklijs Frānsiss Berčels Čārlzs Bīčkrofts Artūrs Birkets Alfrēds Bovermens Viljams Donns Frederiks Kamings Frederiks Kristiāns Harijs Korners Alfrēds Polslends Džons Saimss Montagu Tollers  Peldēšana Džons Artūrs Džārviss Frederiks Leins  Teniss Vīrieši Lorenss Dohertijs Redžinalds Dohertijs Sievietes Šarlote Kūpere  Vieglatlētika Čārlzs Benets Džons Rimmers Alfrēds Tisē Sudraba medaļa  Burāšana Selvins Karverlijs  Golfs Volters Rezerfords  Teniss Harolds Mahoni  Vieglatlētika Čārlzs Benets Sidnijs Robinsons Bronzas medaļa  Airēšana Sentdžordžs Ešs  Burāšana Edvards Hors  Golfs Deivids Robertsons  Peldēšana Pīters Kemps  Regbijs Moseley Wanderers — Frenks Beiliss Henrijs Bērtlzs Džeimss Kentions Artūrs Darbijs Klements Deikens L. Hūds M. L. Logans Herberts Lovets Herberts Nikols Valentīns Smits M. V. Talbots Džozefs Voliss Klods Vitindeils Reimons Vitindeils Frēnsiss Vilsons  Teniss Redžinalds Dohertijs Harolds Mahoni Artūrs Noriss  Vieglatlētika Sidnijs Robinsons

s d l Jauktās komandas medaļnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Medaļas — 19 medaļas (8 zelta, 5 sudraba un 6 bronzas medaļas) Zelta medaļa  Airēšana Fransuā Brants Hermanuss Brokmans Rūlofs Kleins nezināms airētājs  Burāšana Frederiks Blanšī Viljams Eksšovs Žaks Le Lavasjē  Futbols Université de Bruxelles — Albērs Debelks Hendriks van Hēkelums Rauls Kelekoms Marsels Lebūts Lisjēns Londo Ernests Moro de Melēns Ežēns Nēfss Gistavs Pelgrimss Alfonss Renjē Ilērs Spanogs Ēriks Torntons  Polo Foxhunters Hurlingham — Džons Beresfords Deniss Deilijs Fokshols Kīns Frenks Makkejs Alfrēds Roulinsons  Regbijs Union des Sociétés Françaises — Vladimirs Aitofs A. Albērs Leons Binošs Konstantīns Enrikess Žans Ervē Šarls Gonduāns Žans Gijs Gotjē Aleksandrs Faramons Žans Kollā Viktors Lardanšē Ibērs Lefēvrs Žozefs Olivjē Franss Reišels Andrē Rišmans Andrē Rūzvelts Emīls Sarāds Ogists Žirū  Ūdenspolo Osborne Swimming Club — Džons Artūrs Džārviss Viljams Henrijs Pīters Kemps Tomass Ko Roberts Krošovs Viktors Lindbergs Frederiks Steipltons  Vieglatlētika Čārlzs Benets Džons Rimmers Sidnijs Robinsons Stens Roulijs Alfrēds Tisē  Virves vilkšana Augusts Nilsons Edgars Obje Gustavs Sēderstrēms Eižens Šmits Kārlis Štāfs Čārlzs Vinklers Sudraba medaļa  Krikets French Athletic Club Union — Viljams Andersons Viljams Atrils V. Braunings Džons Breids Roberts Horns Artūrs Makīvojs Duglass Robinsons H. F. Rokē Alfrēds Šneido Henrijs Terijs Filips Tomelins Timotē Žordāns  Polo BLO Polo Club Rugby — Volters Bakmesters Frederiks Frīks Žans de Madre Volters Makrīrijs  Teniss Makss Dekužī un Bezils de Garmendija Harolds Mahoni un Ivonne Prevo  Virves vilkšana Remons Basē Šarls Gonduāns Žans Kollā Žozefs Rofo Emīls Sarāds Fransisko Enrikess de Subirija Bronzas medaļa  Polo Bagatelle Polo Club de Paris — Robērs Furnjē-Sarlovēze Frederiks Gills Moriss Rauls-Duvāls Eduards de Rotšilds Mexico — Eustakiu de Eskandons Manuels de Eskandons Pablo de Eskandons Giljermo Heidens Raits  Teniss Lorenss Dohertijs un Meriona Džonsa Farkuara Hedviga Rozenbaumova un Arčibalds Vordens  Ūdenspolo Libellule de Paris — Tomass Bērdžess Alfonss Dekupērs Žils Kleveno Luijs Lofrē Anrī Pesljē Ogists Pesluā Pols Vasērs

s d l Olimpiskie čempioni ūdenspolo — vīriešu turnīrs 1900 —  Jauktā komanda (Džārviss, Henrijs, Kemps, Ko, Krošovs, Lindbergs, Steipltons) (Jauktā komanda) 1904 (dem.) —  ASV (Bretons, Gudvins, Hendlijs, Hesers, Klīfs, Radijs, Stīns) (ASV) 1908 —  Lielbritānija (Forsits, Kornets, Nevisons, Radmilovičs, Smits, Tūlds, Vilkinsons) (Lielbritānija) 1912 —  Lielbritānija (Bagbī, Benthems, Hils, Kornets, Radmilovičs, Smits, Vilkinsons) (Lielbritānija) 1920 —  Lielbritānija (Bagbī, Dīns, Džonss, Radmilovičs, Parsels, Pīkoks, Smits) (Lielbritānija) 1924 —  Francija (Delbēržs, Desmetrs, Doberžē, Dužardīns, Majods, Padū, Rižāls) (Francija) 1928 —  Vācija (Atmers, Amans, Beneke, Bēre, Blanks, Gunsts, Kīne, Kordess, Proce, Rādemāhers, Rādemāhers) (Vācija) 1932 —  Ungārija (Barta, Brodi, Halaši, Homonajs, Ivādi, Keserū, Keserū, Nēmets, Šarkāņi, Vērteši) (Ungārija) 1936 —  Ungārija (Boži, Brandi, Brodi, Halaši, Hazajs, Homonajs, Kutasi, Molnārs, Nēmets, Sārkāņi, Taričs) (Ungārija) 1948 —  Itālija (Arena, Bulgarelli, Buonokore, Gira, Majoni, Ognio, Pandolfini, Pandolfini, Rubīni) (Itālija) 1952 —  Ungārija (Antals, Bolvāri, Fābiāns, Ģarmati, Hašnošs, Jenejs, Kārpāti, Lemhēņi, Markovics, Martins, Šitja, Šivošs, Vizvāri) (Ungārija) 1956 —  Ungārija (Bolvāri, Borošs, Ģarmati, Heveši, Jenejs, Kaniža, Kārpāti, Majers, Markovics, Martins, Šivošs, Zādors) (Ungārija) 1960 —  Itālija (Ambrons, Bardi, D'Altrui, Džerrīni, Lavoratori, Lonci, Manelli, Parmedžiani, Pico, Rosi, Spinelli) (Itālija) 1964 —  Ungārija (Ambrušs, Bodnārs, Felkajs, Ģarmati, Konrāds, Dēmētērs, Kaniža, Kārpāti, Majers, Rusorāns, Počiks) (Ungārija) 1968 —  Dienvidslāvija (Bonačičs, Dabovičs, Hebels, Jankovičs, Lopatni, Marovicš, Perišičs, Poljaks, Sandičs, Trumbičs) (Dienvidslāvija) 1972 —  Padomju Savienība (Akimovs, Barkalovs, Dolgušins, Drevals, Guļajevs, Kabanovs, Meļņikovs, Osipovs, Sobčenko, Šmudskis) (Padomju Savienība) 1976 —  Ungārija (Ambrušs, Bodnārs, Felkajs, Ģarmati, Konrāds, Dēmētērs, Kaniža, Kārpāti, Majers, Rusorāns, Počiks) (Ungārija) 1980 —  Padomju Savienība (Akimovs, Barkalovs, Grišins, Ivanovs, Kabanovs, Kotenko, Mšvenieradze, Rīsmans, Sobčenko, Šaronovs, Šagajevs) (Padomju Savienība) 1984 —  Dienvidslāvija (Andričs, Bebičs, Bukičs, Džuho, Krivokapičs, Lušičs, Milanovičs, Paškvalins, Petrovičs, Popovičs, Roje, Sukno, Vuletičs) (Dienvidslāvija) 1988 —  Dienvidslāvija (Andričs, Bezmalinovičs, Bukičs, Džuho, Gočanins, Lušičs, Milanovičs, Paškvalins, Posinkovičs, Radženovičs, Šimencs, Šoštars, Vičevičs) (Dienvidslāvija) 1992 —  Itālija (Atoliko, Averaimo, Bovo, D'Altrui, Džandolfi, Ferreti, Fiorillo, Kampaņa, Kalderella, Porcio, Porcio, Silipo) (Itālija) 1996 —  Spānija (Abarka, Andreo, Baljarts, Garsija, Gomess, Estiarte, Moro, Oka, Paja, Pedrerols, Roljāns, Sanss, Sanss) (Spānija) 2000 —  Ungārija (Benedeks, Birošs, Fodors, Kāšašs, Kišs, Košs, Mārčs, Molnārs, Šēči, Šēkeļi, Šteinmecs, Varga, Vāri) (Ungārija) 2004 —  Ungārija (Benedeks, Birošs, Fodors, Gergeļi, Kāšašs, Kišs, Molnārs, Šteinmecs, Šteinmecs, Madarašs, Šēči, Varga, Vāri) (Ungārija) 2008 —  Ungārija (Benedeks, Birošs, Gergeļi, Hošnjanskis, Kāsašs, Gā. Kišs, Ge. Kišs, Madarašs, Molnārs, Šēči, Da. Varga, Dē. Varga, T. Varga) (Ungārija) 2012 —  Horvātija (Baračs, Boškovičs, Buljubašičs, Buričs, Bušlje, Dobuds, Hiničs, Jokovičs, Muslims, Obradovičs, Pavičs, Sukno, Vičans) (Horvātija) 2016 —  Serbija (Aleksičs, Čuks, Filipovičs, Jakšičs, Mandičs, Gocičs, Br. Mitrovičs, St. Mitrovičs, Nikičs, D. Pijetlovičs, G. Pijetlovičs, Prlainovičs, Randželovičs) (Serbija) 2020 —  Serbija (Aleksičs, Dedovičs, Filipovičs, Jakšičs, Lazičs, Mandičs, Mitrovičs, Mitrovičs, D. Pijetlovičs, G. Pijetlovičs, Prlainovičs, Randželovičs, Rašovičs) (Serbija) 2024 —  Serbija (Radoslavs Filipovičs, Dušans Mandičs, Strahiņa Rašovičs, Sava Randželovičs, Milošs Čuks, Nikola Dedovičs, Radomirs Drašovičs, Nikola Jakšičs, Nemaņa Ubovičs, Nemaņa Vico, Petars Jakšičs, Viktors Rašovičs, Vladimirs Mišovičs) (Serbija)