Džordžs Vašingtons (angļu: George Washington, dzimis 1732. gada 22. februārī [v.s. 11. februārī], miris 1799. gada 14. decembrī) bija pirmais ASV prezidents, Neatkarības kara laikā Kontinentālās armijas virspavēlnieks un viens no tā dēvētajiem "valsts tēviem". Viņš vadīja sanāksmi, kurā izstrādāja ASV Konstitūciju. Tieši Vašingtons kā armijas virspavēlnieks lielā mērā panāca, ka Jaunās pasaules kolonijas kļuva par neatkarīgu valsti. Kā pirmā ASV valsts galva viņš ielika stiprus pamatus mūsdienu federālās valdības sistēmai. Viņš ieteica trīskāršu varas sadalījumu starp izpildvaru (prezidents), likumdošanu (Kongress) un tiesu varu.
1788. gadā 69 vēlētāji vienbalsīgi Džordžu Vašingtonu ievēlēja par prezidentu. Šajā amatā viņš pavadīja divus termiņus — no 1789. gada 30. aprīļa līdz 1797. gada 4. martam. Viņš pārraudzīja spēcīgas, labi finansētas nacionālās valdības izveidošanu, saglabājot neitralitāti karos, kas plosījās Eiropā, veiksmīgi apslāpēja jebkurus nemierus un guva atbalstu no dažādu šķiru amerikāņiem.
Bija bagāts plantators — 8000 akru zemes, vairāk nekā 300 vergi, — kura īpašumu vērtība 2010. gada ekvivalentā bija 525 000 000 ASV dolāru, bet prezidenta alga bija 2% no ASV valsts budžeta.[1]
Atsauces
Ārējās saites