|
Daudzcīņa (riteņbraukšana)Treka riteņbraukšanā daudzcīņa (latīņu: omnium — ‘no visiem’) ir vairāku disciplīnu kopvērtējums. Vēsturiski daudzcīņas elementi ir mainījušies. Mazāk populārs šis termins ir šosejas riteņbraukšanā, kur tas apraksta vairāku dienu sacensības ar trīs galvenajiem šosejas riteņbraukšanas sacensību paveidiem. VēsturePasaules čempionātā daudzcīņa atgriezās 2007. gadā vīriešiem un 2009. gadā sievietēm kā piecu sacensību formāts. 2010. gadā UCI pievienoja vēl vienas sacensības — izslēgšanas braucienu — un pagarināja citu disciplīnu distances garumu, lai dotu lielākas iespējas izturības braucējiem.[1] Daudzcīņa kopš 2012. gada vasaras olimpiskajām spēlēm aizvietoja individuālo iedzīšanu, punktu sacensību un medisonu. Šīs izmaiņas izpelnījās kritiku no riteņbraucējas Rebekas Romero, kas nevarēja izstāvēt savu olimpisko titulu.[2] Šībrīža formāts.jpg) Spēkā no 2014. gada 20. jūnija,[3] daudzcīņu nosaka Union Cycliste Internationale (UCI) noteikumi, un tā sastāv no sešām sacensībām divu dienu laikā:
Par pirmajām piecām sacensībām uzvarētājs katrs saņem 40 punktus, otrā vieta 38 punktus, trešā 36 punktus u. t. t. 21. vieta un zemāk saņem vienu punktu. Punktu sacensībās dalībnieki var gan papildināt savus punktus, gan zaudēt, pamatojoties uz iegūtajiem un zaudētajiem apļiem un sprintos iegūtajiem punktiem. Daudzcīņas uzvarētās ir braucējs, kas ieguvis visvairāk punktu. Neizšķirta gadījumā visu izšķir ieņemtā vieta pēdējā sprintā pēdējā sacensībās (punktu sacensībā). Braucējam ir jāfinišē visās daudzcīņas sacensībās. Rezultāti Olimpiskajās spēlēsVīrieši
Sievietes
Daudzcīņa šosejas riteņbraukšanāŠosejas riteņbraukšanas daudzcīņa sastāv no individuālā brauciena, kritērija brauciena un grupas brauciena. Tā parasti tiek rīkota nedēļas nogalē vai citā 2-3 dienu periodā. Punktus piešķir augstāko vietu ieguvējiem, un kopvērtējumā uzvar sportists ar visvairāk punktiem. Dalībniekiem ir jāfinišē visās sacensībās. Atsauces
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
.svg){kind=small}
