Denīze Hermane-Vika

Denīze Hermane-Vika
Denise Herrmann-Wick

Denīze Hermane 2018. gadā
Personas dati
Dzimusi	1988. gada 20. decembrī (36 gadi) Šlema, VDR (tagad  Vācija)
Augums	175 cm
Svars	62 kg
Profesionālā informācija
Pārstāvētā valsts	Vācija
Kluba informācija
Klubs	WSC Erzgebirge Oberwiesenthal
Pasaules kausa informācija
Debija PK posmos	Distanču slēpošanā: 2009. gada 13. februārī Biatlonā: 2016. gada 9. decembrī
Pēdējā distance PK posmos	2023. gada 19. martā
PK distanču tituli	1 (sprints: 2023)
Labākais sasniegums kopvērtējumā	3. vieta (2019.—2020.)
Olimpisko spēļu informācija
Dalības reizes	3 (2014, 2018, 2022)
Medaļas	1 zelta, 1 bronzas (biatlonā) 1 bronzas (distanču slēpošanā)
Pasaules čempionāta informācija
Medaļas	2 zelta, 6 sudraba, 1 bronzas (biatlonā)
Medaļas Pārstāvot: Vācija Distanču slēpošana Ziemas olimpiskās spēles Bronza Soči 2014 Sieviešu stafete Biatlons Ziemas olimpiskās spēles Zelts Pekina 2022 Individuāli (15 km) Bronza Pekina 2022 Sieviešu stafete Pasaules čempionāts Zelts Estešunda 2019 10 km iedzīšana Zelts Oberhofa 2023 7,5 km sprints Sudrabs Estešunda 2019 Jauktā stafete Sudrabs Antlolca 2020 10 km iedzīšana Sudrabs Antlolca 2020 4×6 km stafete Sudrabs Pokļuka 2021 4×6 km stafete Sudrabs Oberhofa 2023 10 km iedzīšana Sudrabs Oberhofa 2023 4×6 km stafete Bronza Estešunda 2019 12,5 km masu starts

Denīze Hermane-Vika (vācu: Denise Herrmann-Wick; dzimusi Denīze Hermane 1988. gada 20. decembrī) ir bijusī vācu biatloniste un distanču slēpotāja.

Karjeru sākusi kā slēpotāja. Pasaules kausā distanču slēpošanā debitējusi 2009. gada 13. februārī. Lielākos panākumus guvusi sprintā, sešas reizes izcīnot vietas uz goda pjedestāla pasaules kausa posmos. 2013.—2014. gada sezonā ieguva otro vietu sprinta disciplīnas kopvērtējumā.^[1] 2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs Sočos izcīnīja bronzas medaļu stafetē.

2016. gada aprīlī paziņojusi, ka turpmāk pievērsīsies biatlonam. Pasaules kausā biatlonā debitēja 2016. gada 9. decembrī Pokļukā. 2017. gada decembrī Estešundā sprintā izcīnīja savu pirmo uzvaru pasaules kausa posmos.^[2] 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs Phjončhanā startēja jau kā biatloniste. Labāko rezultātu sasniedza iedzīšanā, izcīnot 6. vietu. 2019. gada Pasaules čempionātā biatlonā ieguva zeltu iedzīšanā, sudraba medaļu jauktajā stafetē un bronzu distancē ar kopēju startu. 2020. gada Pasaules čempionātā Antholcā izcīnīja divas sudraba medaļas — iedzīšanā un stafetē.

2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs Pekinā kļuva par olimpisko čempioni 15 km individuālajā distancē un ieguva bronzas medaļu sieviešu stafetē. 2023. gada Pasaules čempionātā Oberhofā izcīnīja zelta medaļu sprintā un sudrabu iedzīšanā. Ar divām Pasaules čempionāta medāļām 34 gadu vecumā D. Hermane-Vika kļuva par tikai otro biatlonisti vēsturē, kas šādā vecumā tikusi pie vairākām individuālo sacensību medaļām pēc tautietes Uši Dīzlas, kura to paveica 2005. gadā.^[3] Šajā čempionātā ieguva sudraba medaļu arī stafetē. 2022.—2023. gada Pasaules kausa sezonā izcīnīja mazo kristāla globusu par uzvaru sprinta ieskaitē.^[4] Pēc sezonas noslēdza savu sportistes karjeru.^[5]

Gads	Vieta	10 km	Skiatlons	30 km	Sprints	Stafete	Komandu sprints
2014	Soči	—	—	—	8.	3.	4.

Gads	Vieta	10 km	Skiatlons	30 km	Sprints	Stafete	Komandu sprints
2011	Holmenkollene	43.	—	39.	23.	—	—
2013	Valdifjemme	24.	—	—	10.	7.	8.
2015	Fāluna	—	—	—	16.	6.	4.

Gads	Vieta	Individ. sac.	Sprints	Iedzīšana	Masu starts	Stafete	Jauktā stafete
2018	Phjončhana	—	21.	6.	11.	8.	—
2022	Pekina	1.	22.	17.	13.	3.	5.

Gads	Vieta	Individ. sac.	Sprints	Iedzīšana	Masu starts	Stafete	Jauktā stafete	1+1 jauktā stafete
2019	Estešunda	—	6.	1.	3.	4.	2.	4.
2020	Antholca	12.	5.	2.	12.	2.	4.	—
2021	Pokļuka	15.	4.	8.	—	2.	7.	—
2023	Oberhofa	15.	1.	2.	24.	2.	6.	—

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Denīze Hermane-Vika.

• Olympedia profils (angliski)
• The Sport.org profils (angliski)
• Munzüger Sport profils (vāciski)
• IBU profils (angliski)
• biathlon.com.ua profils (ukrainiski)
• FIS profils (distanču slēpošana) (angliski)

s d l Olimpiskie čempioni biatlonā — individuālā distance sievietēm 1992 —  Antje Mizerski (Vācija) 1994 —  Miriama Bedāra (Kanāda) 1998 —  Jekaterina Dafovska (Bulgārija) 2002 —  Andrea Henkele (Vācija) 2006 —  Svetlana Išmuratova (Krievija) 2010 —  Tūra Bergere (Norvēģija) 2014 —  Darja Domračeva (Baltkrievija) 2018 —  Hanna Ēberga (Zviedrija) 2022 —  Denīze Hermane (Vācija)