|
Dzeloņainais velnābols
 Dzeloņainais velnābols, arī parastais velnābols (latīņu: Datura stramonium) ir viengadīgs nakteņu dzimtas lakstaugs ar kailu, 30—120 cm augstu, zarainu stumbru. Lapas pamīšus, plati olveida vai iegareni olveida, ar asiem zobiem vai daivainu malu. Lapu pamats ķīļveida. Ziedi balti, piltuvveida, līdz 10 cm gari, lapu žāklēs. Auglis ovāla, dzeloņaina pogaļa, atveras pa četrām vārsnēm. Sēklas plakanas, melnas, nierveida. Viss augs indīgs. Zied no jūnija līdz septembrim. Augļi nogatavojas septembrī, oktobrī. Iedarbība uz cilvēkuDzeloņainais velnābols satur vairākus indīgus un psihoaktīvus alkaloīdus, to skaitā atropīnu, hiosciamīnu un skopolamīnu. Visi alkaloīdi ir ļoti indīgi un tie augā ir ļoti lielā daudzumā, tāpēc augu lietot jebkādā daudzumā ir ļoti bīstami. Bērniem nāvējoša var būt 4—5 grami auga sēklu vai lapu ieēšana.[1] Ārstnieciskās īpašībasDzeloņaino velnābolu tradicionālajā medicīnā mazās devās izmanto kā pretsāpju līdzekli. Tas novērš galvassāpes, spazmas zarnu traktā un atvieglo elpošanu.[2] To izmanto kā līdzekli pret atrītu, astmu, hronisku bronhītu un bezmiegu. Dzeloņainais velnābols izraisa nomierinošu efektu, muskuļu atslābumu un iedarbojas arī pret krampjiem un Pārkisona slimības spazmām.[3] Psihotropās īpašībasDzeloņaino velnābolu dažkārt izmanto tā psihotropo īpašību dēļ augstākās devās. Augs ir bieži lietots kā enteogēns, to dažādās pasaules kultūrās lieto reliģiskiem mērķiem. Dzeloņainais velnābols ir viens no bīstamākajiem halucinogēniem, jo atšķirībā no, piemēram, LSD un citiem psihodēliskajiem halucinogēniem, velnābols izraisa īstas, no realitātes neatšķiramas halucinācijas. Šāds stāvoklis lietotāja veselību var apdraud nesalīdzināmi vairāk, tāpat lietotājs, esot velnābola iedarbībā, var nopietni apdraudēt arī apkārtējos cilvēkus. Otrais bīstamības faktors ir neparedzamā deva, jo auga daļas satur dažādus alkaloīdu daudzumus, tāpēc velnābolu ir viegli pārdozēt. Velnābola lietošana daudzos gadījumos beidzas ar arestu, nokļūšanu slimnīcā, komu vai pat nāvi.[4] Auga izraisītās halucinācijas var būt ļoti nepatīkamas. Neskatoties uz auga negatīvo iedarbību, tas joprojām ir plaši lietots augs, lai apreibinātos, galvenokārt tāpēc, ka dzeloņainais velnābols gandrīz visur ir legāls un viegli pieejams augs. Pēc dzeloņainā velnābola uzņemšanas (saindēšanās ar to) tā lietotājam iestājas delīrija stāvoklis. Viņš nespēj izšķirt fantāziju no realitātes. Neīstie tēli halucināciju veidā ir pilnvērtīga realitātes daļa. Lietotājs var redzēt dažādus draugus un paziņas, runāt un pat iesaistīties kopīgās aktivitātēs ar tiem pat stundām ilgi līdz saprot, ka tie nav īsti. Bieži vien lietotājs var atkal atrast priekšmetus, kas jau ilgu laiku ir pazuduši, redzēt sen mirušus cilvēkus. Lietotājs zaudē jebkādu izpratni par patieso laiku un vietu, kur viņš atrodas. Viņš var domāt, ka mājās ar draugiem izklaidējas, lai gan patiesībā atrodas uz ielas. Ir delīrijam raksturīgi atmiņas traucējumi un amnēzija, apziņas aptumšošanās. Dažkārt pēc lietošanas tā lietotājs vairs neapzinās, ka ir augu lietojis un kas ar viņu notiek — kādā stāvoklī atrodas. Smagos gadījumos atmiņas par dzīvi pirms auga lietošanas var kļūt izkropļotas, līdz ar izpratni par to, kādai jābūt patiesajai realitātei. Halucinācijas var pavadīt galēji emocionāla, bieži vien ļoti agresīva uzvedība. Pēc iedarbības beigām tā lietotājam var iestāties pilnīga amnēzija un tas neko no tā, ko pieredzēja auga iedarbības laikā, var neatcerēties. Galvenokārt intoksikācija ir psiholoģiska, ir novērojami arī fizioloģiski traucējumi: sausums mutē, paplašinātas acu zīlītes, temperatūras paaugstināšanās un sirdsdarbības paātrināšanās iedarbības laikā, redzes traucējumi un fotofobija vairākas dienas pēc iedarbības beigšanās. IndīgumsDzeloņainā velnābola pārdozēšanas gadījumā iestājas nāve sirdsdarbības traucējumu vai infarkta dēļ. Kā pretinde saindēšanās vai pārdozēšanas gadījumā tiek izmantots fizostigmīns.[5] Atsauces
Ārējās saites
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
