Fēbe (pavadonis)

Fēbe

Atklāšana
Atklājējs/i	Viljams Henrijs Pikerings
Atklāšanas datums	1899. gada 17. martā
Apzīmējumi
Citi nosaukumi	Saturns IX
Orbitālie parametri
Lielā pusass (rādiuss)	12 947 913 km[1]
Ekscentricitāte	0,1634[1]
Apriņķojuma periods	550,30 d
Slīpums	175,243° (pret ekliptiku)
Riņķo ap	Saturna pavadonis
Fiziskie parametri
Dimensijas	230×220×210 km
Vidējais rādiuss	106,60 ± 1,0 km[2]
Masa	4 x 1017 kg[3]
Vidējais blīvums	1,63 g/cm³
Sideriskais periods	0.386 75 d (9 h 16 min 55.2 s)
Albedo	0,081 ± 0,002
Redzamais spožums	16,4

Fēbe, arī Saturns IX ir Saturna pavadonis, kuru 1898. gada 17. martā atklāja amerikāņu astronoms Viljams Pikerings, pārlūkojot pusgadu agrāk Arekipā uzņemtos attēlus. Fēbe bija pirmais pavadonis, kuru atklāja, izmantojot fotogrāfijas.

Pavadonim piešķirts sengrieķu mitoloģijas tēla Fēbes vārds. Fēbe ir viena no titāniem, Urāna un Gajas meita. Saskaņā ar Starptautiskās Astronomijas savienības noteikumiem, uz Fēbes esošajiem objektiem ir piešķirami nosaukumi, kuri ņemti no mītiem par Jāsonu un argonautiem.

Fēbe ir relatīvi apaļš debess ķermenis, aptuveni 220 km diametrā. Tas apgriežas ap savu asi apmēram reizi stundā. Saturnu tas apriņķo apmēram 18 mēnešos. Virsmas temperatūra ir 75 K (-198°C).

Atšķirībā no citiem Saturna pavadoņiem, kuru virsma ir samērā gaiša, Fēbes albedo ir tikai 0,04 (kā kvēpiem). Pavadoņa virsmu ir stipri izrobojuši krāteri. Viens no tiem ir pat 80 km diametrā.

Kosmiskā aparāta Cassini-Huygens uzņemtajos attēlos bija redzams, ka krāteru spilgtums ir atšķirīgs. Tas liecina par milzīga daudzuma ledus esamību zem relatīvi plānas (300 – 500 m) tumšu iežu segas. Uz pavadoņa virsmas tika konstatēts arī oglekļa dioksīds. Tiek lēsts, ka 50 % no Fēbes veido ieži. Pārējo Saturna pavadoņu sastāvā ieži ir tikai 35 %. Šie fakti liecina, ka pavadonis iespējams ir cēlies no centauriem. Centauri ir ledu saturošu asteroīdu grupa Koipera joslā.

Saturna pavadoņa Hiperiona virsmu klāj tumša materiāla kārtiņa. Šis materiāls, visticamāk, nācis no Fēbes, no kuras to apkārtējā telpā izsituši sīku meteorītu triecieni. Lielākie meteorīti varētu būt radījuši pārējos Fēbes grupai piederīgos pavadoņus, kuri visi nav lielāki par 10 km diametrā.

2004. gadā kosmiskajam aparātam Cassini-Huygens ierodoties pie Saturna sistēmas, Fēbe bija pirmais debess ķermenis, kuru aparāts sāka pētīt. 2004. gada 11. jūnijā tas pārlidoja pavadoni 2068 km attālumā, nofotogrāfējot faktiski visu Fēbes virsmu. Līdz tam Fēbi vēl bija pētījis Voyager 2, kurš 1981. gada septembrī palidoja garām 2,2 miljonu km attālumā. Tomēr, tolaik iegūtie attēli bija ar ļoti zemu izšķirtspēju.

2009. gada 6. oktobrī tika paziņots par jauna Saturna gredzena atklāšanu aptuveni Fēbes orbītas rajonā. Lai gan gredzena diametrs ir ļoti liels, tas ir praktiski neredzams. To atklāja ar Spicera kosmisko teleskopu.^[4] Fēbes gredzens ir novirzīts no pārējiem Saturna gredzeniem par 27°. Tas sākas apmēram 6 miljonus km no Saturna un ir apmēram 12 miljonus km plats. Gredzens izveidojies, meteorītiem triecoties Fēbes virsmā, tā izsitot vielas daļiņas apkārtējā telpā. Jaunatklātais gredzens iespējams ir radījis Japeta īpatnējo divtoņu krāsojumu.^[5] Japeta „priekšējā” puslode ir izteikti tumšāka nekā otra puslode. Fēbes un arī jaunatklātā gredzena kustības virziens ir pretējs Japeta kustības virzienam, tāpēc gredzena materiāls triecas Japetā, uzkrājoties tā „priekšējā” puslodē.

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Fēbe.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Fēbes apraksts
• Fēbes attēli Arhivēts 2011. gada 13. augustā, Wayback Machine vietnē.