Gazeles
Gazeles jeb gaceles, gazeļu ģints (Gazella) ir viena no dobradžu dzimtas (Bovidae) ģintīm, kas apvieno 8 mūsdienās dzīvojošas gazeļu sugas un 3 nesenā pagātnē izmirušas sugas, kā arī vairākas aizvēsturiskās sugas. Tās sastopamas Ziemeļāfrikā, Austrumāfrikā, Arābijas pussalā, Tuvajos Austrumos, Centrālāzijā un Dienvidāzijā.[1][2][3] Zinātniskais nosaukums Gazella atvasināts no persiešu valodas un latviski nozīmē "elegants un ātrs".[4] Sistemātikas izmaiņasSaskaņā ar jaunākajiem ģenētiskajiem un morfoloģiskajiem pētījumiem no gazeļu ģints (Gazella) izdalītas vairākas jaunas gazeļu ģintis, kuras kādreiz tika klasificētas kā gazeļu apakšģintis. Tās ir Āfrikas trīskrāsu gazeles (Eudorcas), Āfrikas tuksnešu gazeles (Nanger) un stepju gazeles (Procapra).[5] Izskats un īpašībasGazeles ir samērā nelieli, eleganti pārnadži ar graciozu ķermeņa uzbūvi, garām, tievām kājām un smalkām galvām. Tēviņi nedaudz lielāki nekā mātītes. Lielākajai daļai sugu abiem dzimumiem ir ragi, lai gan tēviņiem ragi ir lielāki.[6] Izņēmums ir džeirāns (Gazella subgutturosa), kuram ragi ir tikai tēviņam.[7] Gazelēm ir raksturīgs ruds matojums, vēders gaišs, gandrīz balts, dažām sugām ir melnas detaļas, piemēram, džeirāniem ir melnas astes.[7] Lielākais ģintī ir džeirāns, kura augstums skaustā ir 80 cm,[7] salīdzinoši citām gazeļu sugām tēviņi ir apmēram 65 cm augsti. Gazeles ir ļoti ātri dzīvnieki un īsā distancē spēj sasniegt ātrumu ap 80 km/h, toties garā distancē spēj ilgstoši skriet ar ātrumu līdz 48 km/h.[8] Tās mājo dažādos sausos biotopos — tuksnešos, savannā un zāļainos līdzenumos ar īsu zāli. Gazeles dzīvo lielos baros un barojas ar maigākiem zālaugiem un koku lapām kā citi zālēdāji. Sistemātika
Aizvēsturiskās izmirušās gazelesģints Gazella
Atsauces
Ārējās saites |