Gerets Sautgeits
Gerets Sautgeits (angļu: Gareth Southgate; dzimis 1970. gada 3. septembrī) ir angļu futbola treneris un bijušais futbolists. Spēlētāja karjeras laikā pārstāvējis klubus Crystal Palace, Aston Villa un Middlesbrough, aizvadījis 57 spēles Anglijas futbola izlasē. No 2016. līdz 2024. gadam bija Anglijas izlases galvenais treneris. Futbolista karjeru sācis Londonas klubā Crystal Palace labās malas aizsarga pozīcijā. Vēlāk spēlējis arī kā pussargs. Pēc pāriešanas uz Aston Villa sācis spēlēt centra aizsarga pozīcijā. 2001. gadā pievienojās Middlesbrough, kurā aizvadīja piecas sezonas līdz noslēdza spēlētāja karjeru. Visās komandās ir pildījis kapteiņa pienākumus. Anglijas izlasē pirmo spēli aizvadīja 1995. gada 12. decembrī, nākot uz maiņu draudzības spēlē pret Portugāli. Izlases sastāvā piedalījies 1998. gada FIFA Pasaules kausa finālturnīrā, kā arī 1996. un 2000. gada Eiropas čempionātos. Bija iekļauts izlases sastāvā arī 2002. gada FIFA Pasaules kausā, taču laukumā nevienā spēlē neiznāca. Kopumā izlases rindās aizvadījis 57 spēles un guvis 2 vārtus.[1] Trenera karjeru sāka 2006. gadā klubā, kurā bija beidzis spēlētāja karjeru — Middlesbrough. No 2013. līdz 2016. gadam strādāja ar Anglijas U-21 futbola izlasi. 2016. gada septembrī pēc Sema Elerdaisa atkāpšanās tika iecelts par Anglijas izlases galvenā trenera pienākumu izpildītāju. 2016. gada 30. novembrī tika apstiprināts amatā oficiāli, parakstot līgumu uz četriem gadiem.[2] Agrīnā dzīveGerets Sautgeits dzimis 1970. gada 3. septembrī Votfordā, Hārtfordšīrā.[3] Kā skolnieks viņš atbalstīja Mančestras "United", un viņa varonis bija Braiens Robsons.[4] Klubu karjeraSouthamptonSautgeits jaunībā divarpus gadus spēlēja Southampton komandā, pirms tika atbrīvots trīspadsmit gadu vecumā.[5] Crystal PalaceSautgeits sāka savu karjeru Crystal Palace, debitējot 1990. gada oktobrī, Anglijas Līgas kausā, pret Southend United.[6] Viņa debija līgā notika pret Liverpool, 1991. gada martā.[6] Sautgeits pamatsastāvā kļuva par regulāru spēlētāju 1991.–1992. gada sezonā, aizvadot 39 spēles.[6] Viņš kļuva par kapteini 23 gadu vecumā, un aizveda klubu līdz titulam 1993.–1994. gadā, gūstot deviņus vārtus.[6] Pēc kluba izkrišanas no Premjerlīgas 1995. gadā, Sautgeits par 2,5 miljonu mārciņu samaksu pārcēlās uz Aston Villa, četru sezonu laikā aizvadot 191 spēli.[6] Aston Villa"Aston Villa" komandā viņš tika pārformēts par centra aizsargu. Savā pirmajā sezonā viņš izcīnīja Līgas kausu un "Aston Villa" kvalificējās UEFA kausam. Sautgeits piedalījās katrā Premjerlīgas spēlē 1998.–1999. gada sezonā. Viņš turpināja spēlēt "Villa" komandā 1999.–2000. gada sezonā, kad klubs sasniedza FA kausa finālu, taču, tieši pirms spēlēšanas Anglijas izlasē, Eiropas čempionātā, iesniedza transfēra pieprasījumu, apgalvojot, ka "ja es vēlos kaut ko sasniegt savā karjerā, ir laiks doties tālāk."[7] Middlesbrough2001. gada 11. jūlijā Sautgeits noslēdza līgumu ar Middlesbrough par samaksu 6,5 miljonu mārciņu apmērā. Viņš noslēdza līgumu uz četriem gadiem.[8][9] 2002. gada jūlijā, pēc tam, kad Pols Inss pārgāja uz Wolverhampton Wanderers, Sautgeits tika iecelts par jauno "Middlesbrough" kapteini. 2004. gada 29. februārī viņš kļuva par pirmo kluba kapteini tā 128 gadus ilgajā vēsturē, kurš ieguvis trofeju, Anglijas Līgas kausa finālā, Millenium stadionā, uzveicot Boltonas "Wanderers".[10] Sautgeits noraidīja plašsaziņas līdzekļos izskanējušās baumas, ka viņš plāno pārcelties uz Mančestras "United", pēc Rio Ferdinanda aizlieguma spēlēt, 2004. gada janvārī, par narkotiku pārbaudes izlaišanu.[11] Savus pēdējos spēlētāja gadus viņš pavadīja "Middlesbrough", parakstot līgumu līdz 2007. gadam. Viņa pēdējā spēle kā profesionālam spēlētājam bija 2006. gada UEFA kausa finālā, pret Sevilla, kuru "Middlesbrough" zaudēja ar 4:0, Eindhovenā, Philips Stadion laukumā.[10] Starptautiskā karjeraSautgeits Anglijas izlasē debitēja, nākot uz maiņu pret Portugāli, 1995. gada decembrī, Terija Veneiblsa vadībā.[12] Sautgeits spēlēja katru spēles minūti, kad turnīra rīkotāja, Anglija, sasniedza UEFA Euro 1996 pusfinālu, kurā tikās ar Vāciju. Mača iznākums tika noskaidrots pēcspēles soda sitienu sērijā; Sautgeita soda sitiens tika atvairīts, un Anglija tika izslēgta, kad nākamo Vācijas soda sitienu realizēja Andreass Mellers.[13][14] Sautgeits spēlēja arī 1998. gada FIFA Pasaules kausā un UEFA Euro 2000 turnīrā.[15] Savu 50. spēli izlasē viņš aizvadīja 2002. gada septembrī, spēlējot neizšķirti, 1:1, ar Portugāli, Villa Park laukumā.[12] 2003. gada 11. jūnijā viņš spēlēja visas 90 minūtes, 2004. gada Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē, ar 2:1 uzvarot Slovākiju, savā kluba laukumā, Riverside Stadium.[16] Sautgeits Anglijas izlases sastāvā aizvadīja 57 spēles un divreiz guva vārtus.[12] Pirmos vārtus viņš guva 1998. gada 14. oktobrī, pret Luksemburgu, 2000. gada Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē, otros – 2003. gada 22. maijā, pret Dienvidāfriku, draudzības spēlē.[12] Viņš ir "Aston Villa" visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs Anglijas izlasē, kurš ir spēlējis 42 no 57 spēlēm, esot "Villa" sastāvā.[17] Trenera karjeraMiddlesbrough2006–07Middlesbrough galvenais treneris Stīvs Maklarens pameta klubu 2006. gada jūnijā, lai Anglijas izlases vadītāja amatā aizstātu Svenu Jēranu Ēriksonu.[18] Lai gan Mārtins O'Nīls sākotnēji bija favorīts jaunajai vakancei,[19] priekšsēdētājs Stīvs Gibsons Sautgeitu izvēlējās kā Maklarena pēcteci, noslēdzot piecu gadu līgumu.[20] Tā kā Sautgeitam nebija nepieciešamās trenera kvalifikācijas (UEFA Pro Licence), lai vadītu augstākās līgas klubu, viņu sākotnēji varēja iecelt tikai uz divpadsmit nedēļām,[21] taču viņam ļāva palikt galvenā trenera amatā, pēc tam, kad 2006. gada novembrī no Premjerlīgas valdes saņēma īpašu atļauju. "Middlesbrough" veiksmīgi apgalvoja, ka, tā kā Sautgeits nesen bija starptautisks spēlētājs, viņam nebija iespējas apmeklēt treneru kursus.[22] Pēc tam Sautgeits pabeidza trenera kvalifikāciju.[23] Pēc iecelšanas amatā, Sautgeitam tika uzdots atjaunot komandu, kas iepriekšējās līgas kampaņas beigās bija pārdevusi vairākus spēlētājus, tostarp tādus galvenos spēlētājus kā Džimijs Floids Haselbainks un Doriva.[24][25] Pirmais spēlētājs, kuru viņš piesaistīja galvenā trenera amatā bija 12. jūlijā, kad Hērolds Gulons pārnāca no Lyon komandas, par nenosauktu samaksu.[26] Viņš komandai piesaistīja četrus aizsardzības papildinājumus – Hulio Arka pārcēlās no konkurentes Sunderland,[27] Roberts Huts no Chelsea un Džeisons Jūels no Charlton Athletic,[28][29] turpretī, Džonatans Vudgeits pievienojās uz sezonu ilgu īri no Madrides "Real".[28] Pēc vienpadsmit spēlēm pirmssezonas kampaņā, Sautgeita vadītā komanda, 2006. gada 19. augustā, Premjerlīgas sezonas pirmajā dienā, izbraukumā ar 3:2 zaudēja Reading.[30] Neskatoties uz neveiksmīgo sākumu, viņa vadītā komanda Riverside Stadium laukumā uzņēma pašreizējo čempioni Chelsea, un spēle beidzās ar uzvaru – 2:1.[31] Sautgeita pirmās sezonas laikā komanda nodrošināja dažas daudzsološas uzvaras, taču izbraukumā zaudēja visām trim paaugstinātajām komandām.[30][32][33] Turklāt, bija jāgaida līdz janvārim, lai komanda izcīnītu savu pirmo uzvaru izbraukumā sezonā, ar 3:1 uzvarot Charlton Athletic, kas bija pirmais panākums izbraukumā, kopš pagājušā gada aprīļa.[34] Viņu sezonas rezultatīvākā uzvara bija pār Boltonas "Wanderers", ar 5:1.[35] Sautgeita komanda Premjerlīgas sezonu noslēdza divpadsmitajā pozīcijā.[36] Tajā sezonā klubs arī tika izslēgts no Līgas kausa, jau pirmajā kārtā, ar 1:0 piedzīvojot zaudējumu pret Notts County. FA kausa izcīņā klubam bija nepieciešamas pārspēles, katrā kārtā, kurā viņi piedalījās. Galu galā, Mančestras "United" komandu izslēdza sacensību sestajā kārtā, divu spēļu summā piedzīvojot zaudējumu ar 3:2. Tā kā katrs iespējamais mačs tika pārspēlēts, "Middlesbrough" faktiski aizvadīja vairāk sacensību spēļu nekā iepriekšējās sezonas čempione Liverpool.[37] 2007–08"Middlesbrough" bija ļoti aktīvi abos transfēru periodos, un Džonatans Vudgeits bija pirmais, kurš vasarā parakstīja līgumu, pārnākot no Madrides "Real", par pārejas maksu 7 miljonu mārciņu apmērā; Vudgeits iepriekš klubā spēlēja iepriekšējās līgas kampaņas laikā, tiekot īrētam.[38] Klubs turpināja labot savu personīgo transfēru rekordu, pirmo reizi, kopš 2002. gada, kad Afonsu Alvešs pārnāca no Heerenveen, par 20 miljoniem eiro.[39] 2007. gada decembrī Arsenal galvenais treneris Arsēns Vengers ieteica Sautgeitu kā vienu no vairākiem angļu treneriem, kuri bija "pietiekami labi", lai vadītu nacionālo izlasi.[40] Sautgeits tās sezonas sākumā bija saskāries ar kritiku, pēc tam, kad viņa komanda piedzīvoja periodu izkrišanas zonā, bet "Middlesbrough" izdevās izkļūt no pēdējā trijnieka.[41] Sautgeits aizveda savu komandu līdz trīspadsmitajai vietai Premjerlīgā, savā pēdējā līgas kampaņas spēlē nodrošinot uzvaru ar 8:1, pret Mančestras "City", savā laukumā, kas ir kluba lielākā uzvara Premjerlīgas ērā un Sautgeita lielākais uzvaras pārsvars, esot galvenajam trenerim.[42] 2008–09: Pazemināšana un atlaišanaPirmssezonas komandas veidošana, pirms 2008.–2009. gada sezonas, klubam sagādāja vilšanos. Kluba leģenda Marks Švarcers pameta klubu pēc vienpadsmit gadiem, pievienojoties Premjerlīgas konkurentiem, Fulham, beidzoties līguma termiņam.[nepieciešama atsauce] Turklāt, tādi galvenie spēlētāji kā Džordžs Boatengs un Lī Kattermols arī pameta klubu.[43][44] Neskatoties uz negatīvajiem notikumiem pirmssezonas laikā, "Middlesbrough" nodrošināja divas uzvaras no trim iespējamajām, kā rezultātā Sautgeits tika atzīts par Premjerlīgas mēneša labāko galveno treneri augustā. Tas padarīja Sautgeitu par otro cilvēku, pēc Stjuarta Pīrsa, kurš ieguvis gan mēneša spēlētāja, gan mēneša galvenā trenera balvas, un viņš kļuva par pirmo "Middlesbrough" treneri, kurš ieguvis šo balvu, kopš Terija Veneiblsa, 2001. gada janvārī.[45] 2008. gada novembrī Soutgeits aizveda "Middlesbrough" līdz astotajai vietai līgā, pēc uzvaras izbraukumā, pret labā formā esošo Aston Villa, bijušo Sautgeita klubu, kurā viņš spēlēja, tomēr, "Middlesbrough" pēc tam četrpadsmit spēles aizvadīja bez uzvarām, līdz 2009. gada 28. februārī, savā laukumā, ar 2:0 pārspēja "Liverpool".[46] Pēc zaudējuma izbraukumā pret Stoke City, daži ceļojošie atbalstītāji prasīja viņa atlaišanu, jo astoņpadsmit spēlēs viņš bija guvis tikai vienu uzvaru, un izvairīšanās no izkrišanas šķita ļoti maz ticama. 24. martā priekšsēdētājs Stīvs Gibsons runāja par trenera nākotni, paziņojot, ka Sautgeita atlaišana "situācijai nepalīdzēs".[47] "Middlesbrough" izkrita uz Čempionātu, pēc vienpadsmit sezonām pēc kārtas augstākajā līgā, kad komanda ierindojās 19. vietā.[48] Pēc izkrišanas, Sautgeits izteica apņēmību par tūlītēju atgriešanos Premjerlīgā, slavējot atbalstītājus un izrādot savas skumjas par viņiem.[49] "Middlesbrough" Čempionāta kampaņa sākās spēcīgi, iesaistoties sacensībās par tūlītēju atgriešanos Premjerlīgā. Tomēr, 2009. gada 20. oktobrī, neilgi pēc uzvaras, ar 2:0, pār Derby County, klubam atrodoties ceturtajā vietā, Sautgeits tika atlaists no galvenā trenera amata. Viņa atlaišana bija pretrunīga, par cik viņš ar "Middlesbrough" komandu bija viena punkta attālumā no augstākās pozīcijas,[50][51] lai gan priekšsēdētājs Gibsons paziņoja, ka lēmumu pieņēmis nedēļām iepriekš, ņemot vērā kluba intereses.[52] Viņa vietā stājās Gordons Strehens, kurš nespēja atgriezt klubu atpakaļ Premjerlīgā.[53] "Middlesbrough" nācās gaidīt līdz 2016. gadam, lai atgrieztos Premjerlīgā, galvenā trenera Aitora Karankas vadībā.[54] Anglijas izlase2013–2016: Termiņš U-21 izlasēPēc četru gadu pārtraukuma futbolā, Sautgeits atgriezās vadītāja amatā, pēc tam, kad 2013. gada 22. augustā parakstīja trīs gadu līgumu, aizstājot Stjuartu Pīrsu Anglijas U-21 izlases galvenā trenera amatā.[55] Pieaugušo izlases galvenais treneris Rojs Hodžsons bija uzņēmies izlases vadību komandas uzvarā, ar 6:0, pār Skotiju, starpposmā, pirms Sautgeita iecelšanas amatā.[56][57] Viņa pirmajā spēlē, galvenā trenera amatā, pateicoties uzbrucēja Saido Berahino vārtiem, viņa vadītā izlase ar 1:0 uzvarēja Moldovu, UEFA Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē.[58] Sautgeita vadībā izlase kvalificējās 2015. gada Eiropas čempionāta finālturnīram, tomēr viņu veiksme neturpinājās, jo izlase ieņēma pēdējo vietu savā grupā, tādējādi tiekot izslēgti no sacensībām. Viņu vienīgā uzvara sacensību laikā tika gūta, kad Džesijs Lingārds guva vārtus, uzvarā, ar 1:0, pār Zviedriju, kuri kvalificējās sacensību izslēgšanas fāzei.[59] 2016. gada jūnijā Sautgeits sacīja, ka nevēlas stāties Anglijas pieaugušo izlases galvenā trenera amatā, kuru vakantu atstāja Hodžsons.[60] 2016–2017: Paaugstināšana par pieaugušo izlases galveno treneriSautgeits uz laiku tika iecelts par Anglijas pieaugušo izlases galveno treneri, 2016. gada 27. septembrī, kad Sems Elerdaiss atkāpās no amata.[61] Anglijas izlase bija sākuma stadijā, kvalifikācijai 2018. gada FIFA Pasaules kausam. Pēc pirmās uzvaras, ar 2:0, pret Maltu,[62] Sautgeita vadībā, Anglija cīnījās neizšķirti, 0:0, ar Slovēniju,[63] uzvarēja Skotiju ar 3:0,[64] un savā pēdējā spēlē pagaidu trenera amatā, nospēlēja neizšķirti, 2:2, ar Spāniju, lai gan Anglija bija vadībā ar 2:0 un ielaida vārtus 89. un 96. minūtē.[65] Sautgeita termiņš pagaidu trenera amatā beidzās 15. novembrī,[66] kad viņš tika iecelts par pastāvīgo galveno treneri, divas nedēļas vēlāk, noslēdzot četru gadu līgumu.[67] 2018. gada Pasaules kaussAnglijas izlase kvalificējās 2018. gada FIFA Pasaules kausam 2017. gada 5. oktobrī, pēc uzvaras mājās, ar 1:0, pār Slovēniju.[68] Futbola asociācija decembrī apstiprināja, ka Sautgeits paliks Anglijas izlases galvenā trenera amatā pat tad, ja komanda netiks tālāk par grupu turnīra posmu, raksturojot tās cerības kā "reālas" un turnīru kā "patiesi svarīgu pieturas punktu mūsu attīstībai".[69] Pēc uzvarām pret Tunisiju un Panamu, Anglija izkļuva no savas grupas, paliekot aiz Beļģijas; Sautgeita vadītā Anglijas izlase astotdaļfinālā, pēc neizšķirta, 1:1, pārspēja Kolumbiju, ar 4:3, 11 metru soda sitienu sērijā, 2018. gada 3. jūlijā, iegūstot savas valsts pirmo Pasaules kausa uzvaru pēc soda sitienu sērijas un vietu ceturtdaļfinālā.[70] Pēc tam Anglija, 7. jūlijā, ceturtdaļfinālā, ar 2:0 uzvarēja Zviedriju, Sautgeitam kļūstot par pirmo Anglijas izlases galveno treneri, kurš sasniedzis Pasaules kausa pusfinālu, kopš Bobija Robsona, 1990. gadā.[71] Šis panākums izraisīja Sautgeita ievērojamu Anglijas fanu apbrīnu.[72] Pusfinālā ar Horvātiju, līdzjutēji bija tērpušies vestēs, lai godinātu Sautgeita ikonisko vesti, ko viņš valkāja Anglijas izlases spēļu laikā: mazumtirgotājs Marks & Spencer ziņoja par vestu pārdošanas pieaugumu par 35%,[73][74][75] un mirkļbirka 'WaistcoatWednesday' kļuva par trendu Twitter platformā.[75][76] 2018. gada 11. jūlijā Sautgeita vadītā Anglijas komanda pusfināla pagarinājumā, ar 2:1, cieta sakāvi pret Horvātiju. Rezultātu Anglijas izlases labā pēc brīvsitiena atklāja Kīrans Tripjērs, bet Ivana Perišiča gūtie vārti ieveda spēli papildlaikā. Uzvaras vārtus Horvātijas labā papildlaika otrajā pusē guva Mario Mandžukičs. Anglijai iepaliekot, mača pēdējās desmit papildlaika minūtes izlase aizvadīja desmit vīru sastāvā, jo Tripjērs guva savainojumu, pēc tam, kad Sautgeits jau bija veicis atļautās maiņas.[77] Cīņā par trešo vietu, Anglija ar 2:0 zaudēja Beļģijai, Pasaules kausu noslēdzot ceturtajā vietā.[78] Uzbrucējs un Anglijas izlases kapteinis Harijs Keins ieguva "Golden Boot" balvu kā turnīra labākais vārtu guvējs.[79] 2018–19 UEFA Nāciju līga2019. gadā Sautgeitam ar Anglijas izlasi izdevās ieņemt trešo vietu UEFA Nāciju līgas atklāšanas turnīrā. Izlase to izdarīja pēc tam, kad finišēja pirmie grupā, kurā bija Spānija un Horvātija. Viņu uzvara, ar 3:2 izbraukumā, pret spāņiem, bija viņu pirmā uzvara Spānijā, 31 gada laikā.[80] Anglija pusfinālā ar 3:1 zaudēja Nīderlandei, bet pēc tam ar 6:5 soda sitienu sērijā pārspēja Šveici, kad spēle par trešo vietu beidzās bezvārtu neizšķirtā. Tā bija Anglijas pirmā trešā vieta nozīmīgā starptautiskā turnīrā, kopš UEFA Euro 1968.[81] UEFA Euro 2020UEFA Euro 2020 Anglija ieņēma pirmo vietu D grupā, kurā bija Horvātija, Skotija un Čehija, pārspējot Horvātiju ar 1:0, pirmoreiz iesākot Eiropas čempionātu ar uzvaru,[82] nospēlējot neizšķirti ar Skotiju, 0:0[83] un uzvarot Čehiju, ar 1:0,[84] abus vārtus gūstot uzbrucējam Rahīmam Stērlingam. Astotdaļfinālā Anglija Vemblija stadionā ar 2:0 uzvarēja Vāciju ar diviem Stērlinga un Keina vārtiem spēles beigās, kas ir viņu pirmā uzvara Eiropas čempionāta izslēgšanas turnīrā (vienīgā iepriekšējā uzvara bija pret Spāniju, pēcspēles soda sitienu sērijā, UEFA Euro 1996).[85] Tā bija arī Anglijas pirmā uzvara pār Vāciju izslēgšanas spēlē, kopš 1966. gada FIFA Pasaules kausa fināla.[86] Ceturtdaļfināla spēlē Sautgeita vadītā Anglijas izlase Romā, Stadio Olimpico, ar 4:0 pārspēja Ukrainu, piekto reizi iekļūstot liela mēroga sacensību pusfinālā.[87] Pusfinālā Anglija, Vemblija stadionā, ar 2:1 pārspēja Dāniju, un pirmo reizi iekļuva Eiropas čempionāta finālā.[88] Tā bija tikai otrā reize, kad Anglija bija iekļuvusi kāda galvenā turnīra finālā.[89] Finālā, Vemblija stadionā, pēc aizsarga Lūka Šo ātri gūtiem vārtiem, Anglija izvirzījās vadībā ar 1:0, bet itāļu Leonardo Bonuči 67. minūtē panāca izlīdzinājumu. Kad rezultāts pēc papildlaika nemainījās, Anglija, pēc soda sitienu sērijas, zaudēja maču, ar 3:2.[90] Gatavošanās 2022. gada Pasaules kausam2021. gada septembrī Anglija FIFA rangā ieņēma savu visu laiku augstāko – 3. vietu.[91] 2021. gada novembrī Sautgeits ar Anglijas izlasi kvalificējās 2022. gada Pasaules kausam, pēc uzvaras pār Sanmarīno, ar 10:0.[92] Nedēļu vēlāk viņš parakstīja jaunu līgumu, kas nozīmēja, ka viņš paliks Anglijas izlases treneris līdz 2024. gada decembrim.[93] 2022. gada jūnijā Sautgeits vadīja Anglijas izlasi UEFA Nāciju līgā. Anglija tajās sacensībās trīs mačos nospēlēja neizšķirti un pārējos trīs zaudēja, tostarp, 2022. gada 14. jūnijā, ar 4:0 zaudējot Ungārijai. Tā bija valsts lielākā sagrāve mājās, kopš 1928. gada.[94] 2022. gada 23. septembrī, pēc zaudējuma Itālijai, ar 1:0, Anglija izkrita uz B līgu.[95] 2022. gada Pasaules kaussAnglija uzvarēja savā grupā, 2022. gada FIFA Pasaules kausa izcīņā, uzvarot gan Irānu, gan Velsu, un spēlējot bezvārtu neizšķirti ar ASV. Astotdaļfinālā Anglija ar 3:0 pārspēja Senegālu, iekļūstot ceturtdaļfinālā, kur ar 2:1 piekāpās Francijai.[96] Tūlīt, pēc šī zaudējuma, Sautgeits izteica šaubas par turpināšanu vadīt Anglijas izlasi. Tomēr, 2022. gada 18. decembrī, Futbola asociācija (FA) apstiprināja, ka Sautgeits paliks amatā līdz UEFA Euro 2024 izcīņai.[97] Euro 20242023. gada 17. oktobrī Anglija nodrošināja kvalifikāciju UEFA Euro 2024, kad bija atlikušas divas spēles. Kvalifikācijas kampaņas laikā Anglija guva savas pirmās uzvaras mājās un izbraukumā pār Itāliju, attiecīgi, kopš 1977. un 1961. gada.[98] Anglija ierindojās savas kvalifikācijas grupas augšgalā, kad visu kalendāro gadu palika nepārspēta.[99] Eiropas čempionāta finālturnīrā Anglija uzvarēja savā grupā, uzvarot Serbiju un nospēlējot neizšķirti ar Dāniju un Slovēniju. Neskatoties uz pirmo vietu grupā un kvalificēšanos izslēgšanas spēlēm, Sautgeits un viņa komanda tika kritizēti par neizteiksmīgo spēli, neapmierinātākie fani komandu izsvilpa un meta Sautgeita virzienā plastmasas glāzes.[100] Anglijas izlase sasniedza finālu, astotdaļfinālā papildlaikā uzvarot Slovākiju, ceturtdaļfinālā pēcspēles 11 metru sitienos pieveicot Šveici un pusfinālā apspēlējot Nīderlandi. Finālā Sautgeita vadītā Anglijas izlase piekāpās Spānijaiar 1:2, zaudējot otro Eiropas čempionāta finālu pēc kārtas. Dažas dienas pēc fināla 2024. gada 16. jūlijā Sautgeits paziņoja par atkāpšanos no amata.[101] Personīgā dzīveSautgeits apprecējās ar Elisoni Bērdu 1997. gada jūlijā; pārim ir divi bērni.[102] Sautgeits un viņa ģimene kopš 2000. gadu sākuma dzīvo spa pilsētā Herogeitā, Ziemeļjorkšīrā, un viņiem pieder daudzas mājas pilsētā un tās apkārtnē, tostarp grandioza Viktorijas laika savrupmāja, pirms apmetās 3,75 miljonus mārciņu vērtā lauku mājā, 8 jūdžu attālumā no pilsētas centra.[103][104] Sautgeits tika iecelts par Britu Impērijas ordeņa virsnieku (OBE) 2019. gadā, par nopelniem futbola labā.[105] 2020. gada aprīlī, COVID-19 pandēmijas laikā, viņš piekrita algas samazinājumam par 30%.[106] SasniegumiKā spēlētājamCrystal Palace Aston Villa
Middlesbrough
Individuālie
Kā trenerimAnglijas U-21 izlase Anglija
Individuālie
OrdeņiAtsauces
Ārējās saites
|