Gustavs Ludvigs Goslers (vācu: Gustav Ludwig Goßler; dzimis 1879. gada 4. aprīlī, miris 1940. gada 4. aprīlī) bija vācu airētājs, olimpiskās zelta medaļas ieguvējs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs.[1]
1900. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs Goslers startēja stūrmaņa četrinieku airēšanas disciplīnā. Viņš bija viens no Vācijas airēšanas komandas Der Hamburger und Germania Ruder Club dalībniekiem. Komanda šajā disciplīnā izcīnīja zelta medaļu, startējot otrajā fināla braucienā.[2] Sacensībās viņš startēja kopā ar saviem brāļiem Oskaru un Kārli.
Atsauces
Ārējās saites
|
---|
| Medaļas — 9 medaļas (4 zelta, 3 sudraba un 2 bronzas medaļas) | | Zelta medaļa | |
---|
| Sudraba medaļa | |
---|
| Bronzas medaļa | |
---|
|
Olimpiskie čempioni airēšanā — stūrmaņa četrinieki vīriešiem (M4+) |
---|
|
- 1900 (1. fināls) — Azbruks, Bukērs, Delšambrs, Ko un Šarlo (stūr.) (Francija)
- 1900 (2. fināls) — G. Goslers, O. Goslers, Kacenšteins, Tītgenss un K. Goslers (stūr.) (Vācija)
- 1912 — Arnheiters, R. Fikkeizens, O. Fikkeizens, Vilkers un Leisters (stūr.) (Vācija)
- 1920 — Briderlins, M. Rūdolfs, P. Rūdolfs, Valters un Štaubs (stūr.) (Šveice)
- 1924 — Albrehts, Probsts, Sigs, Valters, Loosli (stūr.) un Lašapells (stūr.) (Šveice)
- 1928 — Delize, D'Este, Perentīns, Vitori un Petronio (stūr.) (Itālija)
- 1932 — Ellers, Hoeks, Meiers, Šprembergs un Neimanis (stūr.) (Vācija)
- 1936 — Gābers, Maiers, Selners, Volle un Bauers (stūr.) (Vācija)
- 1948 — Džovanelli, Martins, Vestlunds, Vils un Morgans (stūr.) (ASV)
- 1952 — Havliss, Jindra, Lusks, Mejta, un Koranda (stūr.) (Čehoslovākija)
- 1956 — Sgheics, Trinčavelli, Vanzīns, Vinklers un Stefanoni (stūr.) (Itālija)
- 1960 — Efercs, Kintls, Lics, Rīkemans un Obsts (stūr.) (Vācijas apvienotā komanda)
- 1964 — Britings, Hiršfelders, Neizels, Verners un Elke (stūr.) (Vācijas apvienotā komanda)
- 1968 — Džoiss, Kolindžs, Kols, Storijs un Dikijs (stūr.) (Jaunzēlande)
- 1972 — Auers, Bergers, Bīrls, Fārbers un Benters (stūr.) (Rietumvācija)
- 1976 — Ešinovs, Ivanovs, Kuzņecovs, Kļepikovs un Lukjanovs (stūr.) (Padomju Savienība)
- 1980 — Dīsners, Dīsners, Dehns, Vendišs un Gregors (stūr.) (Austrumvācija)
- 1984 — Badžets, Holmss, Kross, Redgreivs un Elisons (stūr.) (Lielbritānija)
- 1988 — Eihvurzels, Nīzeke, Reihers, Šmelings un Klavonns (stūr.) (Austrumvācija)
- 1992 — Cara, Popesku, Ruikans, Talapans un Redukanu (stūr.) (Rumānija)
| | Ar stiprinājumiem | |
---|
| Neoficiālās olimpiskās spēles | |
---|
|
|