|
Hanzas perons
"Hanzas perons" ir kultūras un izklaides centrs,[1] kas atrodas Hanzas ielā 16a Rīgā. Šī ir viena no pirmajām un lielākajām neatkarīgās Latvijas kultūras celtnēm, kas uzbūvēta tikai par privātiem līdzekļiem.[4] "Hanzas perona" projekta arhitektūras daļas autori ir birojs "Sudraba Arhitektūra" un tā vadošais arhitekts Reinis Liepiņš.[5] "Perona" lielās zāles platība ir 1230 kvadrātmetri, kuros var izvietot līdz 1100 sēdvietām. No 2019. gada rudens ēkā notiek teātra izrādes, mūzikas festivāli, koncerti un citi pasākumi.[2] Ēka 2020. gada februārī saņēma sabiedrisko mediju balvu “Kilograms kultūras” kā 2019. gada Latvijas kultūrvieta.[6] "Hanzas perons" vēl būvniecības stadijā jau vērtēts arī populārajā žurnālista Mārtiņa Ķibilda raidījumā "Adreses".[7] 2020. gada februārī projekts ieguva Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio gada balvu “Kilograms kultūras” kategorijā “Kultūrvieta”.[8] VēstureSākotnēji "Hanzas perona" vietā atradās pilsētas ganības. 1903. gadā satiksmei ar Sarkandaugavu ierīkoja ielas dzelzceļa līniju „Daugavas krasts — Sarkandaugava”, līdz ar to paplašinot I un II Ganību dambi.[9] Līdzās tagadējam Ganību dambim tapa dzelzceļš — tagadējās līnijas Čiekurkalns—Rīga-Krasta atzars un Rīgas dzelzceļa mezgla Preču stacija.[10] 1903. gadā šeit tika uzbūvēta Rīgas preču stacijas noliktavas ēka, kura darbojās līdz 2009. gadam. Preču noliktava Pulkveža Brieža un Hanzas ielas krustpunktā ir vienīgā saglabājusies ēka kādreizējās Rīgas Preču stacijas teritorijā.[11] 2017. gadā tika uzsākti rekonstrukcijas darbi, kas ilga līdz 2019. gada augustam.[2] Sākotnēji ēku plānoja atklāt 2018. gada beigās un veltīt to Latvijas valsts simtgadei, tomēr saistībā ar ABLV Bank likvidēšanos darbi tika aizkavēti.[3] "Hanzas perons" tika atklāts apmeklētājiem 2019. gada 17. augustā.[1] Jaunā arhitektūra un materiāliLīdz šīm nepieejamais industriālā mantojuma objekts līdz mūsdienām bija saglabājies gandrīz neskartā veidā — arhitekti atklāja skaistas ķieģeļu sienas, koka sijas, daudzas bīdāmās durvis un vārtus. Ēkas restaurācijas un pārbūves galvenais uzdevums bija to pielāgot jaunam lietojumam — daudzfunkciju kultūras būvei.[12] Lai iekļautos stingrajās mūsdienu energoefektivitātes prasībās, vēsturiskajai ēkai pa perimetru uzbūvēts stikla "mētelis" ar priedes dēļu dubulto fasādi noēnojumam. Šāds arhitektoniskais risinājums aizsargā veco ēku un veido jaunus perona stila vestibilus apmeklētājiem. Vecās noliktavas atjaunotais ķieģelis un citi arhitektoniskie elementi veido jaunā "Hanzas perona" interjeru un atraktīvu scenogrāfiju daudzveidīgiem kultūras un izklaides sarīkojumu formātiem.[13] Atsauces
Ārējās saites |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
