Haralds Zilzobis

Haralds Zilzobis Haraldr blátǫnn Gormsson Harald Blåtand Gormsen
Haralda kristīšana (Tamdrupas baznīca)
Dānijas karalis
Amatā apm. 958. gads — 985. vai 986. gadā
Priekštecis	Gorms Vecais
Pēctecis	Svens I Dakšbārda
Norvēģijas karalis
Amatā ap 970. gadu — 985. vai 986. gadā reāli valdīja Hākons II
Priekštecis	Haralds II Pelēkādis
Pēctecis	Svens I Dakšbārda
Dzimšanas dati	ap 935. gadu  Dānija
Miršanas dati	985. vai 986. gadā Jomsborga (mūsdienās visdrīzāk Volina,  Polija)
Apglabāts	Roskildes katedrāle  Dānija
Tēvs	Gorms Vecais
Māte	Tira
Dzīvesbiedrs(-e)	Zviedrijas Girida Obodrītu Tove
Bērni	vairāki no Giridas, to skaitā Svens I Dakšbārda

Haralds I "Zilzobis" Gormsons (senskandināvu: Haraldr blátǫnn Gormsson, dāņu: Harald Blåtand Gormsenn; dzimis ap 935. gadu, miris 985. vai 986. gadā) bija Dānijas karalis no apmēram 958. gada un Norvēģijas karalis no apmēram 970. gada. 965. gadā karalis pieņēma kristietību, līdz ar to Dānija kļuva par kristīgu valsti un dienvidu kaimiņi tai vairs nevarēja uzbrukt kā pagānu zemei. Katoļu svētais. Pēc dažiem avotiem Haraldu Zilzobi gāza dēls Svens Dakšbārda.

Parasti tiek uzskatīts, ka iesauku "Zilzobis" ieguvis tumšo zobu dēļ, taču tas nav pārliecinoši pierādīts, un pastāv arī citi uzskati.

Haralds Zilzobis bija Dānijas karaļa Gorma Vecā un Tiras dēls. Saviem vecākiem par godu Haralds Zilzobis uzcēla Jellingas rūnu akmeņus.^[1]

965. gadā karalis pieņēma kristietību, līdz ar to Dānija kļuva par kristīgu valsti un dienvidu kaimiņi tai vairs nevarēja uzbrukt kā pagānu zemei. Īsti nav skaidrs, kā Haralds kristījies, jo avotos (Korvejas Vidukinda un Brēmenes Ādama rakstos un Heimskringlā) ir pretrunīga informācija.^[2][3][4]

970. gadā Haralda dāņi kopā ar jarla Hokona II vadītajiem norvēģiem sakāva Norvēģijas karaļa Haralda II Pelēkādas karaspēku, kā rezultātā Haralds Zilzobis kļuva arī par formālo Norvēģijas valdnieku. Faktiskais valdnieks tomēr bija jarls Hokons II, kurš 986. gadā, pēc tam, kad Haralds mēģināja viņu pievērst kristīgajai ticībai, pilnībā pārtrauca saistības pret Dānijas karali. Dāņu atbildes iebrukums Norvēģijā bija neveiksmīgs.

983. gadā kopā ar obodrītiem padzina no Dānijas dienvidiem sakšus. Haralda Zilzobja laikā ir izbūvēti vismaz pieci tā sauktie apļveida nocietinājumi. Domājams, ka to mērķis bija pasargāt Dāniju pret iebrukumu no dienvidiem^[5] Pats vai viņa dēli karoja Normandijā, Norvēģijā un Sembā.

Pirmais Dānijas karalis, kurš noteica Roskildi par savu rezidenci. Apglabāts Roskildes katedrālē, kuru pats nodibinājis.

Pēc dažiem avotiem Haraldu Zilzobi gāza dēls Svens Dakšbārda. Iespējamais iemesls bija dēla pretestība Haralda mēģinājumiem atteikties no vikingu dieviem par labu kristietībai un tradicionālā dzīvesveida, mēģinot līdzināties Viduseiropas valdniekiem.^[6]

Haralda vārdā ir nosaukts Bluetooth bezvadu datortīklu standarts un uz tā logo ir rūnas — Haralda iniciāļi.^[7][8]

Gorma dinastijas valdnieks
Priekštecis: Gorms Vecais	Dānijas karalis 958. — 985./986.	Pēctecis: Svens I Dakšbārda
Priekštecis: Haralds II Pelēkādis	Norvēģijas karalis ap 970. — 985./986.	Pēctecis: Svens I Dakšbārda

Šis biogrāfiskais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. s d l

Šis ar Dāniju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. s d l

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Haralds Zilzobis

s d l Norvēģijas valdnieki (uzskaitījums) Norvēģijas karaliste (872—1387) Citu valstu un ne-karaliskie valdnieki — slīprakstā, apstrīdētie valdnieki iekavās Haralds I Skaistmatis Ēriks I Asiņainā āva Hokons I Labais Haralds II Pelēkādis Haralds Zilzobis d & Hokons Sigurdsons r Olavs I Trigvasons Svens I Dakšbārda de & Ēriks Hokonsons r & Svens Hokonsons r Olavs II Haraldsons Knuds I Lielais de & Hokons Eriksons r & Svens Knutsons r Magnuss I Labais d Haralds III Bargais Magnuss II Haraldsons Olavs III Miermīlīgais Hokons II Magnusons Magnus III Baskājis Olavs Magnusons Eisteins I Sigurds I Krustnesis Haralds IV Kalps Magnuss IV Aklais Sigurds II Mute Inge I Kuprītis Eisteins II (Magnuss Haraldsons) Hokons II Plecīgais Magnuss V Sverre Sigurdsons Hokons III Sverresons (Gutorms Sigurdsons) Inge II Bārdsons Hokons Vecākais (Hokons Jaunākais) Magnuss VI Hokonsons Ēriks II Magnusons Hokons V Magnusons Magnuss IV s Hokons VI Magnusons s Olafs IV d Kalmāras ūnija (1387—1523) Margrēte I ds Pomerānijas Ēriks ds Bavārijas Kristofers ds Kārlis Knutsons s Kristiāns I ds John ds Kristiāns II ds Dānija-Norvēģija (1524—1814) Frederiks I d Kristiāns III d Frederiks II d Kristiāns IV d Frederiks III d Kristiāns V d Frederiks IV d Kristiāns VI d Frederiks V d Kristiāns VII d Frederiks VI d Norvēģijas Karaliste (1814) Kristians VIII Oldenburgs Zviedrijas un Norvēģijas ūnija (1814 — 1905) Kārlis XIII s Kārlis XIV Juhans s Oskars I s Kārlis XV s Oskars II s Norvēģijas Karaliste (1905—pašlaik) Hokons VII Ūlavs V Haralds V Gliksburgs r Reģents d Arī Dānijas karalis e Arī Anglijas karalis s Arī Zviedrijas karalis

s d l Dānijas valdnieki (uzskaitījums) Gormu dinastija (940—1042) Gorms Vecākais Haralds Zilzobis Svens I Dakšbārda1 Haralds II Knuds II Lielais1 Hardeknuts1 Gaišmata dinastija (1042—1047) Magnuss Labais Estridsenu dinastija (1047—1375) Svends II Estridsens Haralds III Maigas Knuts IV Svētais Olafs I Izsalkušais Ēriks I Labais Nils Ēriks II Neaizmirstamais Ēriks III Jērs Svends III / Knuds V / Valdemārs I Lielais Knuds VI Valdemārs II Estridsens / Valdemārs Jaunākais Ēriks IV Ābels Kristofers I Ēriks V Ēriks VI Kristofers II / Ēriks Kristofersens Valdemārs III Kristofers II / Ēriks Kristofersens Valdemārs IV Bjelbu dinastija (1376—1387) Olafs II Estridsenu dinastija (1376—1412) Margrēte I2 Grifu dinastija (1397—1439) Pomerānijas Ēriks2 Palatīnu-Neimarku dinastija (1440—1448) Bavārijas Kristofers2 Oldenburgas dinastija (1448—1863) Kristiāns I2 Hanss2 Kristiāns II2 Frederiks I Kristiāns III Frederiks II Kristiāns IV Frederiks III Kristiāns V Frederiks IV Kristiāns VI Frederiks V Kristiāns VII Frederiks VI Kristians VIII Oldenburgs Frederiks VII Gliksburgas dinastija (1863—mūsdienas) Kristiāns IX Frederiks VIII Kristiāns X3 Frederiks IX Margrēte II Frederiks X Slīprakstā norādīti Dānijas valdnieki, kuri bijuši arī Norvēģijas valdnieki. 1 Arī Anglijas karalis. 2 Arī Zviedrijas valdnieks. 3 Arī Islandes valdnieks.