|
Jāzeps Roskošs
Jāzeps Roskošs (1891. gada 13. novembris — 1960. gada 28. jūlijs) bija Latvijas politiķis. Bijis 1. Saeimas deputāts, Rēzeknes un Ludzas apriņķa priekšsēdētājs. BiogrāfijaJāzeps Roskošs piedzima 1891. gada 13. novembrī Bērzpils pagastā.[1][2] Mācījies Domopoles pamatskolā, Rēzeknes tirdzniecības skolā un komercskolā. Pirmā pasaules kara laikā 1915. gadā iesaukts Krievijas armijā.[1] 1918. gada sākumā no Rumānijas atgriezās Latgalē. Strādāja par skolotāju Latgales skolotāju sagatavošanas kursos. 1919. gada vasarā, Neatkarības kara laikā šķērsoja fronti un Rīgā brīvprātīgi iestājās Latvijas Bruņotajos spēkos. 1920. gada sākumā no dienesta atbrīvots.[1] Pēc kara kļuva par sevišķu uzdevumu ierēdni Valsts informācijas birojā. No biroja likvidēšanas līdz 1922. gada rudenim bija iekšlietu ministra biedra sekretārs Latgales lietās. No 1922. līdz 1925. gadam strādāja 1. Saeimā.[1] Ievēlēts no Latgales Kristīgo zemnieku savienības, bet kopā ar Antonu Dzeni un Franci Trasunu 1924. gada aprīlī atšķēlās no partijas, izveidojot Latgales Demokrātu frakciju. Pēc darba parlamentā ieņēma amatus Zemes bankas padomē, Latvijas Bankas diskonta komisijā, Ministru kabineta likvidācijas komisijā un Valsts zemju fonda paplašināšanas komisijā.[1] No 1924. līdz 1940. gadam bija laikraksta "Zemnieka Balss" redaktors.[2] No 1927. līdz 1932. gadam Roskošs bija LR Iekšlietu ministrijas Latgales lietu nodaļas vadītājs. No 1932. līdz 1934. gadam — Rēzeknes apriņķa priekšsēdētājs, no 1934. līdz 1936. gadam — Ludzas apriņķa priekšsēdētājs.[2] Otrā pasaules kara laikā devies trimdā. Miris Bredfordā 1960. gada 28. jūlijā.[3] Apbedīts 2. augustā.[4] Atsauces
|
||||||||||||||||||||||
.svg){kind=small}
