Jūrmala

Šis raksts ir par pilsētu. Par citām jēdziena jūrmala nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Jūrmala
Valstspilsēta
Karogs Ģerbonis Logo
Jūrmala
Koordinātas: 56°58′05″N 23°46′13″E / 56.96806°N 23.77028°E / 56.96806; 23.77028Koordinātas: 56°58′05″N 23°46′13″E / 56.96806°N 23.77028°E / 56.96806; 23.77028
Valsts	Latvija
Pilsētas tiesības	kopš 1959. gada
Citi nosaukumi	Rīgas Jūrmala, vācu: Riga-Strand
Administrācija
• Domes priekšsēdētājs	Rita Sproģe
Platība[1]
• Kopējā	101,2 km2
• sauszeme	88,9 km2
• ūdens	12,3 km2
Iedzīvotāji (2024)[2]
• kopā	52 154
• vieta	5
• blīvums	586,5 iedz./km2
Laika josla	EET (UTC+2)
• Vasaras laiks (DST)	EEST (UTC+3)
Pasta indeksi	LV-20(08-17)
Mājaslapa	www.jurmala.lv
Jūrmala Vikikrātuvē

Jūrmala ir Latvijas valstspilsēta un lielākā kūrortpilsēta,^[4] apmēram 25 kilometrus uz rietumiem no Rīgas. Pilsētas platība ir 100 km². Jūrmala 24 km garumā stiepjas gar Rīgas līci un Lielupi. 2024. gadā Jūrmalā bija 52 154 iedzīvotāji, kas tādējādi to padara par 5. lielāko apdzīvoto vietu Latvijā.^[5]

Pilsēta tradicionāli sastāv no atsevišķām daļām (uzskaitītas virzienā no rietumiem uz austrumiem): Ķemeri, Jaunķemeri, Sloka, Kauguri, Vaivari, Asari, Valteri, Melluži, Pumpuri, Jaundubulti, Dubulti, Majori, Dzintari, Bulduri, Lielupe un Priedaine.

Peldvietas un dziednīcas Jūrmalā sāka iekārtot 19. gadsimta pirmajā pusē. Krievijas Impērijas laikā Ķemeri, Kauguri, Melluži, Dubulti, Majori, Dzintari un Bulduri izveidojās par atsevišķiem populāriem kūrortiem, kurus pēc neatkarīgās Latvijas nodibināšanas apvienoja Rīgas Jūrmalas, Slokas un Ķemeru pilsētās. Tagadējās robežas Jūrmala ieguva pēc Otrā pasaules kara, kad kļuva par vienu no populārākajām kūrortpilsētām PSRS. Mūsdienās Jūrmala ir ne tikai kūrortpilsēta, bet arī prestižs dzīvojamais rajons Rīgā un citur strādājošajiem.

Pamatraksts: Jūrmalas vēsture

Kurzemes un Zemgales hercogistes saimnieciskā uzplaukuma periodā hercogs Jēkabs vēlējās izveidot ar Rīgu konkurējošu eksporta ostu Slokā, kur tika izveidotas stikla fabrikas un vara ceplis. Viņš pavēlēja izbūvēt kanālu, kas savienotu Slokas ostu pie Lielupes ar Baltijas jūru pa tagadējo Vecslocenes upīti un Slokas ezeru, tādējādi nodrošinot kuģu ceļu no Jelgavas līdz jūrai. Dažādu iemeslu dēļ tas netika paveikts. Hercogs Pēteris Bīrons Krievijas ķeizarienes Katrīnas II politiskā spiediena ietekmē bija spiests piekrist virzīt visu hercogistes ārējo tirdzniecību caur Rīgu un 1783. gada 10. maijā apstiprināja Slokas novada (tagadējās Jūrmalas pilsētas teritorijas) atdalīšanu no Kurzemes un Zemgales hercogistes un pievienošanu Rīgas vietniecībai.

Slokai 1785. gadā piešķīra miesta, bet 1878. gadā — pilsētas tiesības. Slokas attīstību veicināja 1896. gadā uzceltā papīrfabrika, kura darbojās līdz 20. gadsimta 90. gadiem.

Pirmās peldu vietas sāka veidoties Dubultos. Saistībā ar Ķemeros atrastajām ārstniecisko dūņu un minerālūdens atradnēm 1838. gadā tur tika izveidots kūrorts, kurā ārstējās pacienti no visas Krievijas Impērijas.

1920. gada 2. martā Latvijas valdība no esošajiem peldu miestiem izveidoja Rīgas Jūrmalas pilsētu. 1946. gada sākumā Latvijas PSR valdība Rīgas Jūrmalu iekļāva Rīgas sastāvā kā atsevišķu rajonu, kuram 1949. gadā pievienoja Priedaini, bet 1959. gada 11. novembrī apvienoja Rīgas pilsētas Rīgas Jūrmalas rajonu ar Slokas un Ķemeru pilsētām, izveidojot Jūrmalas pilsētu.

Jūrmalas pašvaldība ir Jūrmalas pilsētas dome.

Pamatraksts: Jūrmalas pašvaldības vadītāju uzskaitījums

Pirmais Jūrmalas pilsētas ģenerālplāns tika izstrādāts 1971. gadā. Tajā centralizēti tika noteikti pilsētas attīstības galvenie parametri, iedzīvotāju skaits, atpūtas iestāžu skaits, rūpniecības produkcijas apjomi.

Tika veidotas divas galvenās atpūtas zonas: galvenokārt atpūtniekiem no visas PSRS paredzētā kūrorta zona Ķemeri-Jaunķemeri un rīdzinieku masveidīgas atpūtas zona Priedaine-Vaivari. Tomēr vēlāk sanatorijas un atpūtas nami vasarniekiem no PSRS republikām tika būvēti visās Jūrmalas daļās.

Starp šīm zonām attīstīja galveno Jūrmalas daudzstāvu ēku dzīvojamo rajonu Kaugurus. Rūpniecības zonas bija paredzēts izveidot Dubultos, Slokā, un Kūdrā.

Pēc neatkarības atjaunošanas Jūrmala bija pirmā republikas pilsēta, kas izstrādāja savu Attīstības plānu 1995—2007. Par Jūrmalas attīstības mērķi pasludināja veidot cilvēkiem draudzīgu pilsētu, kura labvēlīga iedzīvotāju veselībai un līdzsvarotai demogrāfiskai attīstībai. Par perspektīvo iedzīvotāju skaitu noteica 61 tūkstoti, tomēr iedzīvotāju skaits samazinājās līdz 56 tūkstošiem. Plānam piecas reizes veica grozījumus un 2007. gadā to pagarināja līdz 2009. gadam.

Pēc tam izstrādāja šādas attīstības programmas: Jūrmalas pilsētas tūrisma attīstības stratēģiju 2007.—2018. gadam; Jūrmalas pilsētas sporta un aktīvās atpūtas stratēģiju 2008.—2020. gadam; Jūrmalas pilsētas kultūrvides stratēģiju 2008.—2020. gadam; Jūrmalas pilsētas kūrorta koncepciju 2009.—2018. gadam; Jūrmalas pašvaldības mājokļu attīstības programmu 2006.—2011. gadam; Jūrmalas pilsētas attīstības stratēģija 2010—2030.^[6]

1940. gadā atpūtnieku skaits Rīgas Jūrmalā bija apmēram 50 000, bet pēc Otrā pasaules kara tas strauji palielinājās un 1980. gados Jūrmalas viesu kopskaits, summējot tūristus un īslaicīgos atpūtniekus, vasaras sezonā atsevišķās dienās sasniedza pat 260 000. Pēc 1986. gada sākās Jūrmalas masu tūrisma lejupslīde, kas turpinājās līdz pat 21. gadsimta sākumam, kad tūrisma plūsmas atkal pamazām pieauga, sasniedzot 124 638 viesu. 2016. gadā Jūrmalas naktsmītnēs nakšņoja jau 171 366 tūristu. Kopumā 2016. gada tūristu ģeogrāfiskā segmentācija izskatījās šādi: Latvija — 33%, Krievija — 21 %, Igaunija — 11%, Lietuva — 10%, Somija — 4%, Baltkrievija — 3%, Vācija — 3%, Uzbekistāna — 2%, Zviedrija — 2%, Ukraina — 2%, Norvēģija — 1%. Vidējais uzturēšanas ilgums Jūrmalas naktsmītnēs ir 3,2 diennaktis. Visilgāk 2016. gadā Jūrmalas naktsmītnēs uzturējās tūristi no Baltkrievijas (13 diennaktis), Izraēlas (6 diennaktis), Vācijas (4 diennaktis), Latvijas (4 diennaktis), Kazahstānas (4 diennaktis), Azerbaidžānas (3 diennaktis), Ukrainas (3 diennaktis), ASV (3 diennaktis).

Statistikas dati apkopoti no 50 Jūrmalas tūristu mītnēm ar kopējo vietu skaitu 6 725. Vislielākais noslogojums šajā laika periodā bija kūrorta rehabilitācijas centros 59%, kūrortviesnīcās 45%, apartamentu viesnīcās 26% un viesnīcās 24%.

2016. gadā par iebraukšanas caurlaidēm bija iekasēti 2,1 miljoni EUR.

Jūrmalas 24 km garo liedagu veido smalkas baltas kvarca smiltis, ko gadu tūkstošos sanesusi piekrastes straume. Vētru laikā krastā tiek izskaloti dzintara gabaliņi un daudz gliemežvāku. Janvāra beigās — februāra sākumā Rīgas līcis parasti aizsalst, bet pludmalē reizēm veidojas milzīgi ledus krāvumi (torosi).

Rīgas līča vidējais dziļums ir 26 m, dziļākā vieta — 60 m. Piekrastē ūdens ir sekls, tāpēc šeit var atpūsties ar bērniem. Līča gultni klāj galvenokārt smiltis. Pūšot stipram rietumu vējam, tas piekrastē atnes siltu ūdeni. Ūdens sāļums līcī ir divreiz mazāks nekā Baltijas jūrā. Piekrastes kāpa, kas atdala 60 m garo pludmali no mežu joslas, stiepjas paralēli krastam, paceļoties līdz 17 m virs jūras līmeņa un tā aizsargājot kūrortu no vējiem.

Jūrmalas pilsētā ir 11 peldvietas — Lielupe, Bulduri, Dzintari, Majori, Dubulti, Pumpuri, Melluži, Asari, Vaivari, Kauguri un Jaunķemeri. Majoru un Bulduru peldvietas laika posmā no 1998. gada vairākkārt ir ieguvušas starptautisko Zilā karoga godalgu kā apliecinājumu pludmales drošībai un ūdens kvalitātei, kura tiek pārbaudīta katru nedēļu. Šeit var iznomāt ūdens velosipēdus un atpūsties pludmales kafejnīcā.

Dubultos notiek sporta sacensības. Pumpuros var iziet apmācību kaitsērfingā un vindsērfingā.

Skatīt arī: Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Jūrmalā

2007. gadā Jūrmalā bija 558 kultūras pieminekļi, tai skaitā 11 pilsētbūvniecības, 408 arhitektūras, 133 mākslas, 5 vēstures un 1 arheoloģijas piemineklis (Babītes pilskalns). Kā pilsētbūvniecības pieminekļi ir reģistrēti:^[7]

• Ķemeru kūrorts ar Ķemeru viesnīcu;
• Kauguru zvejniekciems;
• Slokas vēsturiskais centrs;
• Vaivaru — Asaru — Mellužu vasarnīcu kvartāli;
• Vaivaru — Asaru — Mellužu — Pumpuru — Jaundubultu vasarnīcu rajoni;
• Dubultu — Majoru — Dzintaru — Bulduru — Lielupes vasarnīcu rajoni;
• Majoru — Dzintaru vasarnīcu kvartāli;
• Dzintaru — Bulduru vasarnīcu kvartāli;
• Vecbulduru zvejniekciems un vasarnīcu rajons;
• Stirnurags;
• Priedaines vasarnīcu rajons.

Jūrmalas pilsētas domes Kultūrvēsturiskā mantojuma nodaļa ir sagatavojusi astoņus pilsētas vēsturiskā centra apskates maršrutus, kuros atrodas daudzi kultūras tūrisma objekti.

Rīgas Jūrmalas 19. gadsimta un 20. gadsimta pirmās puses būvniecības spilgtākā iezīme ir koka ēku ievērojamais pārsvars pār cita veida apbūvi. Koks ir estētiski pievilcīgs un piemērots būvmateriāls sezonas rakstura mītnēm.

Jūrmalas arhitektūru raksturo krāšņi kokgriezuma dekori ēku fasādēs un jumtu apdarē. Harmoniski sadzīvo gan klasicisma, gan historisma, gan jūgendstila un nacionālā romantisma, gan arī funkcionālisma iezīmes. Arhitektūras pieminekļu sarakstā iekļautas 414 ēkas, bet vēsturisko apbūvi veido vairāk nekā 4000 ēkas.

1935. gadā visu triju vēlāk Jūrmalā apvienoto pilsētu (Rīgas Jūrmalas, Slokas un Ķemeru) iedzīvotāju kopīgais skaits bija 13,7 tūkstoši (latvieši — 86,9%), bet pēc kara tas strauji pieauga un pēc apvienošanas 1959. gadā Jūrmalā dzīvoja 38 tūkstoši pastāvīgo iedzīvotāju. Galvenokārt Kauguru un Dubultu daudzstāvu dzīvojamo māju kvartālu celtniecības rezultātā 1970. gadā iedzīvotāju skaits sasniedza 53,8 tūkstošus, bet 1979. gadā 61 tūkstoti. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas iedzīvotāju skaits zemās dzimstības un emigrācijas dēļ atkal samazinājās un 1998. gadā pilsētā dzīvoja 59 tūkstoši, bet 2011. gadā — 56 tūkstoši pastāvīgo iedzīvotāju.

Iedzīvotāju etniskais sastāvs Jūrmalā 2023. gadā.[8]																			kopā 51 158   Latvieši   Krievi   Baltkrievi   Poļi   Ukraiņi   Lietuvieši   Romi (čigāni)   Ebreji   Igauņi   Cita un neizvēlēta
Tautība	Procenti	Iedz. skaits
Latvieši	51,8%	26 478
Krievi	32,1%	16 422
Baltkrievi	3,5%	1 770
Ukraiņi	3,0%	1 546
Poļi	1,5%	763
Lietuvieši	0,8%	420
Romi (čigāni)	0,5%	269
Ebreji	0,8%	387
Igauņi	0,1%	38
Cita vai neizvēlēta	6,0%	3 065

2017./2018. mācību gadā Jūrmalā bija 12 pirmsskolas, 3 sākumskolas, 5 pamatskolas, 7 vidusskolas, 8 interešu izglītības iestādes, 1 speciālās izglītības iestāde, 5 profesionālās ievirzes izglītības iestādes, kā arī Bulduru Dārzkopības vidusskola, Sociālās integrācijas valsts aģentūras koledža, LU P. Stradiņa medicīnas koledža un Latvijas Kristīgā akadēmija.

Jūrmalā dzimuši:

• Kaspars Biezbārdis (1806—1886), skolotājs un Pirmās atmodas sabiedriskais darbinieks;
• Ansis Cīrulis (1883—1942), mākslinieks;
• Heinrihs Skuja (1892—1972), biologs, kas atklājis un aprakstījis vairāk kā 700 jaunu aļģu sugu;
• Rihards Rudzītis (1898—1960), rakstnieks, filozofs un sabiedriskais darbinieks;
• Konstantīns Čakste (1901—1945), pretestības kustības dalībnieks, Latvijas Centrālās Padomes priekšsēdētājs;
• Valija Veščunas-Jansone (1902—1990), Latvijas brīvības cīņu dalībniece;
• Viktors Mellenbergs (1905—2001), Rīgas Jūrmalas pilsētas arhitekts;
• Artūrs Frinbergs (1916—1984), operdziedātājs;
• Pēteris Pētersons (1923—1998), dramaturgs;
• Uldis Zemzaris (1928), gleznotājs un rakstnieks;
• Eduards Pāvuls (1929—2006), aktieris;
• Andris Kolbergs (1938), rakstnieks un scenārists;
• Mihails Zadornovs (1948—2017), rakstnieks satīriķis;
• Kārlis Leiškalns (1951), politiķis;
• Aleksandrs Kaleri (1956), kosmonauts;
• Ojārs Kehris (1956), ekonomists un politiķis;
• Andris Ameriks (1961), politiķis;
• Eigino Oškalns (1930—2009), pirmais latviešu pirotehniķis, kino darbinieks;
• Raimonda Vazdika (1962), aktrise
• Artis Pabriks (1966), politiķis;
• Kaspars Tīmanis (1972), mūziķis;
• Edgars Rinkēvičs (1973), politiķis;
• Ilze Jaunalksne (1976), žurnāliste;
• Arvīds Reķis (1979), hokejists;
• Vestards Šimkus (1984), pianists;
• ansis (1987), hiphopa mūziķis un mūzikas producents;
• Roberts Bukarts (1990), hokejists.
• Artūrs Žagars (2000), basketbolists.
• Reinis Sējāns (1984), mūziķis.
• Amanda Aizpuriete (1956—2023), latviešu dzejniece, tulkotāja un atdzejotāja.

1. De Baltische Riviera: deel 2 / Jan Kaptein. - In: Het Baltische Gebied 2009; 1. - p. 4-23. (nīderlandiešu valodā)

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Jūrmala.

• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• www.jurmala.lv
• www.jurmalaguide.lv
• Teritorijas plānojuma turpmākajiem 12 gadiem 2.redakcija ^{[novecojusi saite]}
• Īpašā vebkameras panorāma Jūrmalā (WebCam), balticlivecam.com

s d l Jūrmalas pilsētas daļas Asari Bažciems Brankciems Bražciems Bulduri Buļļuciems Druvciems Dubulti Dzintari Jaundubulti Jaunķemeri Kaugurciems Kauguri Krastciems Kūdra Ķemeri Lielupe Majori Melluži Priedaine Pumpuri Sloka Stirnurags Vaivari Valteri Vārnukrogs

s d l Latvijas administratīvais iedalījums (2021) Valstspilsētu pašvaldības Daugavpils Jelgava Jūrmala Liepāja Rēzekne Rīga Ventspils Novadu pašvaldības Ādažu novads Aizkraukles novads Alūksnes novads Augšdaugavas novads Balvu novads Bauskas novads Cēsu novads Dienvidkurzemes novads Dobeles novads Gulbenes novads Jelgavas novads Jēkabpils novads Krāslavas novads Kuldīgas novads Ķekavas novads Limbažu novads Līvānu novads Ludzas novads Madonas novads Mārupes novads Ogres novads Olaines novads Preiļu novads Rēzeknes novads Ropažu novads Salaspils novads Saldus novads Saulkrastu novads Siguldas novads Smiltenes novads Talsu novads Tukuma novads Valkas novads Valmieras novads Varakļānu novads Ventspils novads

s d l Latvijas administratīvais iedalījums (2009—2021) Republikas pilsētas Daugavpils Jēkabpils Jelgava Jūrmala Liepāja Rēzekne Rīga Valmiera Ventspils Novadi Aglona Aizkraukle Aizpute Aknīste Aloja Alsunga Alūksne Amata Ape Auce Ādaži Babīte Baldone Baltinava Balvi Bauska Beverīna Brocēni Burtnieki Carnikava Cēsis Cesvaine Cibla Dagda Daugavpils Dobele Dundaga Durbe Engure Ērgļi Garkalne Grobiņa Gulbene Iecava Ikšķile Ilūkste Inčukalns Jaunjelgava Jaunpiebalga Jaunpils Jēkabpils Jelgava Kandava Kārsava Kocēni Koknese Krāslava Krimulda Krustpils Kuldīga Ķegums Ķekava Lielvārde Līgatne Limbaži Līvāni Lubāna Ludza Madona Mālpils Mārupe Mazsalaca Mērsrags Naukšēni Nereta Nīca Ogre Olaine Ozolnieki Pārgauja Pāvilosta Pļaviņas Preiļi Priekule Priekuļi Rauna Rēzekne Riebiņi Roja Ropaži Rucava Rugāji Rūjiena Rundāle Sala Salacgrīva Salaspils Saldus Saulkrasti Sēja Sigulda Skrīveri Skrunda Smiltene Stopiņi Strenči Talsi Tērvete Tukums Vaiņode Valka Varakļāni Vārkava Vecpiebalga Vecumnieki Ventspils Viesīte Viļaka Viļāni Zilupe

s d l Latvijas pilsētas Valstspilsētas Daugavpils Jēkabpils Jelgava Jūrmala Liepāja Ogre Rēzekne Rīga Valmiera Ventspils Novadu pilsētas Ādaži Ainaži Aizkraukle Aizpute Aknīste Aloja Alūksne Ape Auce Baldone Baloži Balvi Bauska Brocēni Cēsis Cesvaine Dagda Dobele Durbe Grobiņa Gulbene Iecava Ikšķile Ilūkste Jaunjelgava Kandava Kārsava Koknese Krāslava Kuldīga Ķegums Ķekava Lielvārde Līgatne Limbaži Līvāni Lubāna Ludza Madona Mazsalaca Mārupe Olaine Pāvilosta Piltene Pļaviņas Preiļi Priekule Rūjiena Sabile Salacgrīva Salaspils Saldus Saulkrasti Seda Sigulda Skrunda Smiltene Staicele Stende Strenči Subate Talsi Tukums Valdemārpils Valka Vangaži Varakļāni Viesīte Viļaka Viļāni Zilupe

s d l Latvijas rajoni un republikas pilsētas Republikas pilsētas Daugavpils Jelgava Jūrmala Liepāja Rēzekne1 Rīga Ventspils Rajoni Abrenes rajons4 Aizkraukles rajons6 Aizputes rajons5 Aknīstes rajons3 Alojas rajons3 Alsungas rajons3 Alūksnes rajons5, 6 Apes rajons3 Auces rajons4 Baldones rajons4 Balvu rajons Bauskas rajons Cēsu rajons Cesvaines rajons3 Dagdas rajons5 Daugavpils rajons Dobeles rajons Dundagas rajons3 Elejas rajons3 Ērgļu rajons4 Gaujienas rajons3 Grīvas rajons2 Gulbenes rajons Ilūkstes rajons5 Jaunjelgavas rajons3 Jēkabpils rajons Jelgavas rajons5, 6 Kandavas rajons4 Kārsavas rajons5 Krāslavas rajons Krustpils rajons5 Kuldīgas rajons Liepājas rajons Limbažu rajons5, 6 Līvānu rajons4 Ludzas rajons Madonas rajons Maltas rajons4 Neretas rajons3 Ogres rajons Pļaviņu rajons4 Preiļu rajons Priekules rajons4 Rēzeknes rajons Rīgas rajons Rūjienas rajons4 Saldus rajons Saulkrastu rajons3 Siguldas rajons5 Skrundas rajons4 Smiltenes rajons4 Talsu rajons Tukuma rajons Valkas rajons Valmieras rajons Varakļānu rajons3 Ventspils rajons5, 6 Viļānu rajons5 Zilupes rajons4 1 atdalīta 1952. gadā; 2 likvidēts 1955. gadā; 3 likvidēts 1956. gadā; 4 likvidēts 1959. gadā; 5 likvidēts 1962. gadā; 6 izveidots 1967. gadā.