|
Japāņu valoda
Japāņu valoda (日本語, nihongo) ir valoda, ko galvenokārt lieto japāņi, un Japānas faktiskā valsts valoda.[1][2] To prot aptuveni 140 miljoni cilvēku, no kuriem aptuveni 125 miljoniem tā ir dzimtā valoda. Runātāju skaita ziņā japāņu valoda pasaulē ir starp desmit lielākajām valodām. Neskatoties uz tās popularitāti, japāņu valoda svešvalodu apguvējiem tiek uzskatīta par vienu no grūtākajām valodām, galvenokārt sarežģītās rakstības un unikālās gramatikas dēļ. Japāņu valodas izcelsme nav zināma. Tiek uzskatīts, ka tā ir izolēta valoda, lai gan pastāv teorijas, ka tā varētu būt saistīta ar korejiešu valodu, altajiešu valodām vai austronēziešu valodām.[3] Japāņu valoda tiek uzskatīta par vienu no pasaules nozīmīgākajām valodām, jo Japānas saimniecība ir trešā lielākā pasaulē, kā arī globāli nozīmīgs zinātnes, tehnoloģiju un kultūras centrs. Japāņu valodai ir nozīmīga loma vispasaules masu kultūrā, pateicoties anime, mangām, videospēlēm un japāņu literatūrai, kas piesaista miljoniem cilvēku visā pasaulē. NosaukumsJapāņi savu valodu sauc divējādi. Visizplatītākais nosaukums ir nihongo (日本語), kas burtiski arī nozīmē "japāņu valoda", bet nereti tiek izmantots arī termins kokugo (国語), kas nozīmē "valsts valoda". KlasifikācijaJapāņu valoda ir viena no vecākajām valodām Āzijā, un tās izcelsme joprojām ir strīdu objekts starp valodniekiem. Lai gan japāņu valodas ģenētiskā klasifikācija nav pilnībā noskaidrota, daži pētnieki uzskata, ka tā radusies uz altajiešu un austronēziešu valodu pamata,[3] bet citi uzskata, ka tai ir savs unikāls izcelsmes ceļš. Japāņu valoda ir attīstījusies ciešā mijiedarbībā ar citām Austrumāzijas valodām, īpaši mijiedarbībā ar ķīniešu valodu. Izplatība pasaulēLielākā daļa no japāņu valodas pratējiem dzīvo Japānā. Salīdzinoši bieži to izmanto arī teritorijās, kuras savulaik bija iekarojusi Japānas Impērija (Korejā, Ķīnas Republikā, daļā no Ķīnas). Lielas japāņvalodīgo kopienas dzīvo arī citās pasaules daļās. Lielākās kopienas atrodas Kalifornijā, Havajās, Brazīlijā un Peru. Pēdējos gados, pieaugot japāņu kultūras popularitātei ārpus Japānas, īpaši anime, arvien vairāk cilvēku ir sākuši mācīties japāņu valodu. RakstībaPašlaik japāņu valodā ir divi rakstības paveidi — hiragana un katakana. Sākotnējā rakstība radās līdz 5. gadsimtam, to lielā mērā aizgūstot no ķīniešu valodas. Oriģinālie ķīniešu hieroglifi tika ievērojami vienkāršoti un laikā starp 9. un 10. gadsimtu apveltīti ar fonētisku funkciju, proti, tika asociēti ar noteiktām japāņu valodas zilbēm. Vairāku gadsimtu gaitā japāņu izglītotie ļaudis, ierēdņi un literāti rakstos lietoja klasisko ķīniešu valodu — līdzīgi, kā viduslaiku un renesanses Eiropā izglītotie ļaudis lietoja latīņu valodu; tikai izglītotie eiropieši rakstīja un runāja, savukārt runāt ķīniešu valodā prata tikai nedaudzi japāņu mācītie cilvēki un literāti. Atsauces
Ārējās saites
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
