Johans Bernhards Fišers

Šis raksts ir par Rīgas pilsētas ārstu. Par citām jēdziena Fišers nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Johans Bernhards Fišers Johann Bernhart Fischer Personīgā informācija Dzimis 1685. gada 28. jūlijā Lībekas brīvpilsēta (tagad  Vācija) Miris 1772. gada 8. jūlijā (86 gadi) Rīga, Rīgas guberņa (tagad  Latvija) Tautība vācietis

Johans Bernhards Fišers (vācu: Johann Bernhart (Bernhard) v. Fischer; 1685—1772) bija Rīgas pilsētas ārsts, vēlāk Krievijas Impērijas medicīnas pārvaldes priekšnieks un imperatoru Annas un Ivana VI ārsts Pēterburgā (1737-1741), pēc atgriešanās Rīgā viņš savā muižiņā tagadējā Purvciema teritorijā nodarbojās ar rakstniecību un tulkošanu.

Veicis Krievijas Impērijas medicīnas izglītības reformu atbilstoši Eiropas standartiem un pievērsies sabiedrības veselības uzlabošanai, pēc Rīgas pilsētas parauga ieviesdams Pēterburgas un Maskavas pilsētas ārstu (штадтфизик) amatus.^[1]

Johans Bernhards Fišers dzimis Lībekā 1685. gada 28. jūlijā. 1687. gadā viņa ģimene pācēlās uz dzīvi Zviedru Vidzemes galvaspilsētā Rīgā, kur viņa tēvs Benjamins Fišers (miris 1695) strādāja par ārstu un aptiekāru. Viņa tēvabrālis Johans Fišers bija Vidzemes ģenerālsuperintendents. Pēc mācībām Rīgas licejā Fišers no 1704. gada studēja medicīnu Halles un Jēnas, no 1708. gada Leidenes un Amsterdamas universitātēs. 1709. gadā viņš papildinājās Anglijā un Francijā. Pēc Rīgas aplenkuma beigām viņš 1710. gada decembrī atvēra tur savu ārsta praksi un 1725. gadā piedalījās ārstu konsīlijā Kurzemes hercogienes Annas veselības stāvokļa apspriešanai.^[2] 1733. gadā Johans Bernhards fon Fišers kļuva par otro Rīgas pilsētas ārstu (Stadtphysikus). 1734. - 1740. gadā Fišers bija Krievijas ķeizarienes Annas personiskais ārsts (лейб-медик) Pēterburgā. Viņš tika iecelts arī par Krievijas Impērijas galveno ārstu jeb arhiatru (krievu: архиятр Российской империи). Ar ķeizarienes rīkojumu 1735. gada 24. decembrī tika izdoti Fišera izveidotie "Slimnīcu vispārīgie noteikumi", kas noteica to, ka ķirurgi sagatavojami tikai četrās Krievijas slimnīcās Pēterburgā, Kronštatē un Maskavā arhiatra uzraudzībā.^[3][4] Šajā laikā Svētās Romas impērijas ķeizars Kārlis VI viņu iecēla dižciltīgo kārtā (von Fischer). Pēc ķeizarienes Annas nāves 1740. gadā Krievijas reģente Anna Fišeru uzaicināja kļūt par mazgadīgā troņmantnieka Ivana VI miesas ārstu.

1742. gadā, līdz ar ķeizarienes Elizabetes nākšanu pie varas viņš atgriezās Rīgā un mūža nogali pavadīja savā muižiņā aiz tagadējā Grīziņkalna. Te viņš nodevās lauksaimniecībai un rakstniecībai, parakstīdamies ar pseidonīmu Montan zu Hinterbergen - "Aizkalnes Montāns" (Kalnietis). Pirmā autobiogrāfiskā apceres nosaukums bija "Harmonijā un mierā dzīvojošais Montāns" (Der In Beruhigung und Friede wohnende Montan) , kuras nosaukumā iekodēti viņa iniciāļi I.B.F. Vēlāk viņš pievērsās gan medicīnas, gan Vidzemes vēstures un lauksaimniecības apcerējumiem, kurus sūtīja vācu žurnāliem un grāmatu spiestuvēm.

Fišers savu muižiņu nodēvēja par Hinterbergen ("Aizkalni", jo tā atradās aiz Grīziņkalna) un iekopa agrāk neauglīgo muižiņas apkaimi, izveidojot skaistu dārzu un parku. Miris 86 gadu vecumā 1772. gada 8. jūlijā savā "Aizkalnes" muižiņā.

Viņa iesāktos Vidzemes ģeogrāfijas pētījumus turpināja viņa brāļadēls Jakobs Benjamins Fišers (1731-1793), kas 1778. gadā publicēja Vidzemes dabas aprakstu (“Versuch einer Naturgeschichte von Livland”), ko 1784. gadā Johans Frīdrihs Hartknohs Rīgā iespieda kopā ar J. J. Ferbera 100 lappušu biezo traktātu "Piezīmes Kurzemes fizikālajam zemes aprakstam kopā ar J.B.Fišera pielikumiem viņa Vidzemes dabasizpētes uzmetumam" (vācu: Anmerkungen zur physischen Erdbeschreibung von Kurland nebst J. B. Fischers Zusätzen zu seinem Versuch einer Naturgeschichte von Livland).

• Dissertatio medica inauguralis, de mania Trajecti ad Rhenum - Utrehta (1709)
• Генеральный регламент о госпиталях Pēterburga (1735)
• "Регламент о содержании полевых аптек" Pēterburga (1736)
• "Der In Beruhigung und Friede wohnende Montan" (1745)
• "Erörterung, ob der Eridanus der Alten der heutige Dünastrom sey... ."
• "Von den Ursachen weisser Haare bei den Thieren" in Titius gemeinnützigen Abhandlungen, Th. 1.
• "Hinter-Bergens allgemeine und eigene Winter- und Sommerlust mit untermischten physikalischen und moralischen Betrachtungen, in Versen beschrieben" (1745)
• De krakatiza, De scorbuto, De munere archiatri in Russia u.c. raksti medicīnas žurnāla "Acta physico-medica Acad. Leopoldino-Carolinae" X—XIV sējumos, Nirnberga (1752—1767)
• "Liefländisches Landwirthschaftsbuch, auf die Erdgegend von Lief- Est- und Curland eingerichtet" Halle (1753) ar J.G.Arnta priekšvārdu, 2. izdevums Johana Frīdriha Hartknoha izdevniecībā Jelgavā, 1772. gadā
• "Hirtenlieder und Gedichte..." Halle im Magdeburgischen: Carl Hermann Hemmerde (1753)
• De senio ejusque grandibus et morbis, nec non de ejusdem acquisitione tractatus Erfurt (1754, 1760)
• "25 Gespräche vom hohem Alter, nebst einer leichter Anweisung zu solchen zu gelangen" Halle (1762)
• De febre miliari, purpura alba dicta: e veris principiis eruta, et confirmata, tractatus, per longam experientiam collectus (1767)

• Vācu dabaspētnieku akadēmijas Leopoldina īstenais loceklis (1736)
• Londonas karaliskās biedrības biedrs (1744)
• Pēterburgas Brīvās ekonomiskās biedrības Goda biedrs (1767)