Kārlis fon Lēviss of Menārs

Kārlis fon Lēviss of Menārs
Kopā ar sievu Vitu
Dzimis	1855. gada 7. septembrī Pantenes muiža, Vidzemes guberņa (tagad  Latvija)
Miris	1930. gada 7. maijā Rīga, Latvija
Tautība	Vācbaltietis
Nozares	Latvijas vēsture, arhitektūra

Kārlis Voldemārs fon Lēviss of Menārs (vācu: Karl von Löwis of Menar, 1855 - 1930) bija vācbaltu bibliotekārs, kartogrāfs un vēsturnieks.

Kārlis fon Lēviss of Menārs ir dzimis 1855. gada 7. septembrī savas dzimtas īpašumā Pantenes muižā pie Mazsalacas^[1] Cēlies no senas vācbaltiešu Lēvisu of Menāru dzimtas,^[2] viņa tēvs bija Pantenes muižas īpašnieks Voldemārs fon Lēviss (1807–1884), māte Helēna Juliāna fon Engelharta (1811–1868).

Studēja mašīnbūvi Rīgas politehnikumā (1876–1877) un Štutgartes politehnikumā (1877–1881). Strādāja tiesā, pēc tam ilgu laiku par bibliotekāru Vidzemes bruņniecības bibliotēkā (1885-1919). 1892. gadā viņš apprecējās ar Vitu Emīliju Luīzi Šernhelmu (von Stjernhjelm, 1868–1942). Šajā laikā viņš publicēja materiālus par gotikas, renesanses un baroka arhitektūru Baltijā, īpaši Latvijā. Pirmais aizsāka izziņas metodes attīstīšanu, kas ir mūsdienu arhitektūras pētniecības metodes pamatā (studijas arhīvos, ēku zondāžas, arheoloģiskie izrakumi utt.), piemēram, izdevis ziņojumu par arheoloģiju kā ziņojums par izrakumiem zem Jaunāsmuižas (šodien - Jaunkrimulda, Sējas pagastā) Krimuldas draudzē Bericht über die Ausgrabungen unter Neuhof im Kirchspiel Kremon, Riga, 1895.

No 1921. līdz 1925. gadam Latvijas Universitātes privātdocents. Miris 1930. gada 7. maijā Rīgā, apbedīts Lielajos kapos. Viņa kapa piemineklis obeliska formā ir saglabājies līdz mūsdienām un ir valsts nozīmes vēstures piemineklis.^[3]

Viņa brālis Oskars fon Lēviss of Menārs (1838–1899) bija zoologs.

Kārļa fon Lēvisa of Menāra mūža lielākā aizraušanās un vaļasprieks bija vēsture un kartogrāfija. Viņa pazīstamākais darbs bija "Senās Livonijas piļu leksikons" ("Burgenlexikon für Alt - Livland"). Šis darbs tika pabeigts 1922. gadā un bija sīks pētījums par Latvijas un Igaunijas viduslaiku pilīm, to vēsturi un, pilsdrupu gadījumā, arī to arheoloģiskajām ziņām. Darbs satur daudzus zīmējumus un plānus, kā arī 450 piļu, pilsdrupu un pilsvietu aprakstus. Ar šo darbu autors ieguva respektu vēsturnieku vidū un viņa darbs, lai gan diezgan novecojis, joprojām ieņem svarīgu vietu Baltijas viduslaiku piļu historiogrāfijā. Lai arī Lēviss of Menārs nebija profesionāls vēsturnieks viņa darba metodes bija visai zinātniskas un ļāva viņam iegūt zināmu autoritāti Baltijas vēsturnieku vidū. Bez jau minētā leksikona sarakstījis vēl trīs darbus, vienu par pilsētu arhitektūru Baltijā un divus tūristu ceļvežus pa Latviju.

• Die Burgen der Livländischen Schweiz. Riga: Verlag von Alexsander Stieda, 1895.
• Erläuterungen zu der Karte von Livland im Mittelalter. Reval: Franz Kluge, 1895. Andmed Tartu ESTERis^{[novecojusi saite]} Livland im Mittelalter
• Kokenhusen und Umgebung. Riga: Verlag von N. Kymmel, 1900.
• Die Düna von der Ogermündung bis Riga und der Badeort Baldohn. Riga: Verlag von Jonck & Poliewsky, 1910.
• Die heidnisches Wallburgen und urgeschichtlichen Grenzen. 1910.
• Trojaburgen. Jahrbuch des Vereins für Heimatkunde in Livland. Riga 1911/12.
• Burgenlexikon für Alt-Livland. Mit 24 Plänen und 56 Ansichten. Zusammengestellt von Karl von Löwis of Menar. Herausgegeben von der Gesellschaft für Geschichte und Altertumskunde der Ostseeprovinzen in Riga., Riga: Walters und Rapa, 1922 Andmed Tallinna ESTERis^{[novecojusi saite]} Andmed Tartu ESTERis^{[novecojusi saite]}
• Livländische Verkehrsverhältnisse in älterer und unserer Zeit. Riga, 1913.
• Ilustrēts vadonis pa Rīgas Jūrmalas peldu vietām ar plānu un 8 ilustrācijām. Rīga: Argus, 1924. pdf^{[novecojusi saite]}
• Rīgas Jūrmalas plāns. Rīga: Argus, 1924.