Kolhīdas zemiene
Kolhīdas zemiene (gruzīnu: კოლხეთის დაბლობი) ir aluviāls līdzenums Gruzijas rietumos, Rioni upes lejtecē. Izvietojusies Melnās jūras austrumu piekrastē; no ziemeļiem to norobežo Lielais Kaukāzs, no dienvidiem — Mazais Kaukāzs. Līdzenumam trīsstūrveida forma; garums rietumu—austrumu virzienā un platums piekrastē ap 100 km.[1] Mitrs subtropu klimats, vidējā temperatūra janvārī 4,5—6 °C, jūlijā — 23—24 °C. Nokrišņi līdz 2000 mm gadā, augsta purvainība. Attīstīta lauksaimniecība, audzē subtropu kultūras: citrusi, tēja. Naftas un gāzes atradnes, minerālūdeņi. Lielākās upes ir Rioni, Khodora, Inguri, Supsa. Lielākās pilsētas ir Kutaisi, Poti, Zugdidi. Kolhīdas zemienē 6. gadsimtā p.m.ē. radās grieķu kolonijas, vēlāk izveidojās Kolhīdas valsts, kas pastāvēja līdz 2. gadsimtam p.m.ē. Mūsdienās ietilpst Gurijas, Imeretijas un Megrelijas-Augšsvanetijas mharēs, bet ziemeļrietumu daļa — pašpasludinātajā, bet starptautiski neatzītajā Abhāzijā. Atsauces
Ārējās saites
|