|
Krīvs
Krīvs (latīņu: Criwe, prūšu: krive, lietuviešu: krivis) bija seno baltu tautu galvenais priesteris un zintnieks, kurš pārraudzīja svēto uguni, vadīja reliģiskos rituālus, bedības un citus godus.[1] Vēsture  Pirmās rakstītās ziņas par krīviem atrodamas 14. gadsimta Dūsburgas Pētera „Prūsijas zemes hronikā” (Chronicon Terrae Prussiae). Viņš rakstījis, ka Nadruvas zemē, par Romuvu sauktā vietā bijis krīvs, kam paklausījuši ne tikai senprūši, bet arī citas baltu ciltis tagadējās Lietuvas, Kurzemes un Zemgales teritorijās. Citos Nadruvas Romuvas aprakstos, līdzīgi pāvestam godātais galvenais zintnieks saukts arī par krīvu krīvu (senprūšu: krive krivaito, lietuviešu: krivių krivaitis).[2] Vācu hronista Simona Grūnava „Prūsijas vēsturē” aprakstīta leģenda, kurā 6. gadsimtā Brūtens, viens no mītiskajiem brāļiem, prūšu ciltstēviem, kļuva par krīvu krīvu un nodibināja svētvietu Romuvā. Atbilstoši Simona Grūnava klasifikācijai, kas gan no zinātniskā viedokļa nav uzskatāma par uzticamu, krīva pakļautībā bija zemākie priesteri, kurus sauca par vaidelošiem. Gadījumā, ja krīvs saslima un ilglaicīgi nespēja pildīt savus pienākumus, viņš nošķīrās, lai veiktu pašsadedzināšanās rituālu. Pēc tā vaideloši iecēla jaunu krīvu. Krīva varas un zināšanu simbols, amata zizlis bija koka spieķis ar līku galu vai saknes gabalu rokturī — krivūle. Vācu vēsturnieks Oto fon Rūtenbergs ir atstājis liecību, ka tad, kad krīvs sūtīja ziņu apkārt, ka jāpulcējas vai kas jādara, viņš ziņnesim deva līdzi savu krivūli kā pazīšanas zīmi un apliecinājumu, ka tā ir taisnība. Krīva ziņnesis tika saņemts ar vislielāko godbijību no ķēniņiem, augstmaņiem un parastās tautas.[3] Dusburgas Pēteris „Prūsijas zemes hronikā” stāsta, ka krīva apģērbs bijis garš apmetnis ar baltu apmali un baltu jostu, pie kuras karājušās vēršastes.[4] Mūsdienās par krīvu sauc arī seno baltu ticības kopienas „Romuva” garīgo vadītāju, par kuru 2002. gadā iesvētīja tās aizsācēju Jonu Trinkūnu. Viņš kopienu vadīja līdz savai nāvei 2014. gadā,[5] bet kopš 2015. gada Romuvas krīve ir viņa sieva Inija Trinkūniene. Vārda cilmeValodnieks Vladimirs Toporovs prūšu vārdu „krive” saista ar sakrāliem nolūkiem lietotu līku koka nūju — krivūli, norādot, ka nosaukuma pamatā ir baltu īpašības vārds *kreivas, *krīvas ar nozīmi „līks”. Indoeiropiešu tradīcijā līks, greizs priekšmets saistīts ar pareģošanu, arī ar dzejas kā dievišķās valodas zināšanu.[6] Par krīvu hierarhisko sistēmu, tās sadalījumu un varas plašumu baltu zemēs precīzas ziņas rakstos nav atrodamas. Var secināt, ka krīvu hierarhiskā sistēma izveidojusies senajos laikos. Uz to norāda krīva jēdziena zudums baltu tautu vēsturiskajā atmiņā, kaut arī pats vārds saglabājies senajos vietvārdos. Vidzemē un Latgalē krīva vārds vietvārdos un hidronīmos sastopams daudzviet un šajos nosaukumos jaušami norādīts uz daudziem krīviem, nevis uz vienu noteiktu personu. Ar krīva vārdu saistīti divu kalnu nosaukumi: Krīvkalns Cēsu novada Skujenes pagastā un Krīvkalns Valmieras novada Kauguru pagastā. Cēsu novadā Vaives pieteka ir Krīvupe. Augšdaugavas novadā ir apdzīvota vieta ar senu nosaukumu Krīvāni, Preiļu novadā — Krīvore, bet Ludzas novadā ir apdzīvota vieta Krīvanda. Vārdiskā apzīmējumā „krīvs” ietvertais jēdziens jaušami saistās ar noteiktiem cilvēkiem, ko apliecina senāko lauku māju nosaukumos un uzvārdos pārmantotie vārdi: krīvāni, krīvēni, krīveņi, krīvi. Šobrīd Latvijā zināmi 22 ar krīviem nepārprotami saistīti vietu vai māju nosaukumi. Bez tiem jāņem vērā vietvārdu un ar tiem saistīto citu nosaukumu pārveidošana garākā vēstures posmā, aizmirsto jēdzienu vietā saistot un pielāgojot, to vārdiskos apzīmējumus citiem, pazīstamākiem. Tā jaunākos laikos daudzviet krīvi pārdēvēti par krieviem. Ir, piemēram, Krievkalni, Krievgaļi, Krievupe, Krievaiši, kam vēsturiski nav rodami pierādījumi par tiešiem sakariem ar minēto tautu un tās cilvēkiem.[7] Kultūrā un mākslā .jpg) Latviešu tautas nacionālajā varoņeposā „Lāčplēsis” krīvs ir minēts eposa II dziedājumā Vaideloša teiktajā Lielvārdes kungam[8]:
1885. gadā Fricis Brīvzemnieks laidis klajā dzejoli „Krīvu krīvs”:
Atsauces
Ārējās saites
|
