Kragujevaca

Kragujevaca
Pilsēta
Крагујевац
Karogs Ģerbonis
Kragujevaca
Koordinātas: 44°00′40″N 20°54′40″E / 44.01111°N 20.91111°E / 44.01111; 20.91111Koordinātas: 44°00′40″N 20°54′40″E / 44.01111°N 20.91111°E / 44.01111; 20.91111
Valsts	Serbija
Reģions	Dienvidu un austrumu Serbija
Dibināta	1476. gadā
Platība
• Pilsēta	835 km2
Augstums	173 m
Iedzīvotāji (2018)[1]
• Pilsēta	150 623
• blīvums	180,6/km²
• aglomerācija	179 417
Laika josla	CET (UTC+1)
• Vasaras laiks (DST)	CEST (UTC+2)
Mājaslapa	www.kragujevac.rs
Kragujevaca Vikikrātuvē

Kragujevaca (serbu: Крагујевац) ir pilsēta Serbijas centrālajā daļā, Šumadijas novada vēsturiskais centrs. Arhitektūrā saglabājusies jūgendstila apbūve.

No 1818. līdz 1839. gadam Kragujevaca bija Serbijas galvaspilsēta. Šeit radās pirmā serbu universitāte (1838. gadā), ģimnāzija, grāmatspiestuve (abas 1833. gadā), teātris (1834. gadā), un šeit darbojušies daudzi serbu kultūras darbinieki.

Otrā pasaules kara laikā 1941. gada 20. oktobrī pilsētā notika Kragujevacas slaktiņš - pamatojoties uz nacistu izdoto rīkojumu - par katru nogalināto vācu kareivi nošaut 100 civiliedzīvotājus, tika nogalināti, pēc dažādām aplēsēm, no 2300 līdz 7000 pilsētas iedzīvotāju. 1953. gadā izveidots Šumarices memoriālais parks.

Līdz Dienvidslāvijas kariem Kragujevaca bija autobūves (Zastava) un militārās rūpniecības centrs, tomēr NATO bombardēšanas rezultātā vairums ražotņu ir sagrautas un pilsētā ir augsts bezdarba līmenis.

Kragujevacā dzimuši:

• Predrags Džordževičs (Предраг Ђорђевић, 1972-) - futbolists
• Mihailo Obrenovičs (Кнез Михаило Обреновић, 1823-1868) - valdnieks
• Milans Obrenovičs (Кнез Милан Обреновић, 1819-1839) - valdnieks

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kragujevaca.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Par Kragujevacu (angliski un serbiski)