Krišjāņa Barona iela (Rīga)

Šis raksts ir par ielu Rīgā. Par citām jēdziena Krišjāņa Barona iela nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Krišjāņa Barona iela
Ielas novietojums Rīgā
Pamatinformācija
Pilsēta	Rīga
Priekšpilsēta	Centra rajons
Apkaime	Centrs, Grīziņkalns
Garums	3020 m
Joslu skaits	2
Segums	bruģis
Celtnes	Sporta nams "Daugava"
Sabiedriskais transports
Tramvajs	1. 11.
Krišjāņa Barona iela Vikikrātuvē

Krišjāņa Barona iela ir Rīgas iela Centra rajona Centra un Grīziņkalna apkaimē. Krišjāņa Barona iela sākas pie Aspazijas bulvāra un beidzas krustojumā ar Brīvības ielu. Tā sastāv no divām braukšanas joslām pa vienai katrā virzienā. Pa vidu tām ir tramvaja sliedes, bet posmā no Pērnavas ielas līdz Brīvības ielai tramvaja sliedes atrodas gar ielas abām malām. Krišjāņa Barona ielas kopējais garums ir 3020 metri.

Krišjāņa Barona iela izveidojusies 1858. gadā Rīgas vaļņu nojaukšanas laikā, savienojot Pēterburgas priekšpilsētas Lielo Pirts ielu pāri Pilsētas kanāla tiltam ar Vecrīgu, tādējādi radot Audēju ielas turpinājumu bulvāru rajonā. Sākotnēji tiltu un ielas posmu līdz Elizabetes ielai sauca par Suvorova bulvāri (tālaika Baltijas ģenerālgubernatora Aleksandra Suvorova vārdā). 1874. gadā šajā ielā tika atklāta omnibusa satiksme, no 1900. gada pa šo ielu kursē elektriskais tramvajs. Stučkas valdības laikā 1919. gadā iela tika nosaukta par Lasāla ielu, 1923. gadā pārdēvēta Krišjāņa Barona vārdā, kas 1919.—1923. gadā dzīvoja šīs ielas 3. namā. Pēc Otrā pasaules kara izbūvēja tramvaja līnijas turpinājumu no Tallinas līdz Brīvības (tolaik Ļeņina) ielai.

2015. gada rudenī ielā tika uzsākta rekonstrukcija, atjaunojot segumu visā ielas garumā un abās ielas malā ierīkojot rekomendējošas velojoslas.^[1] Iedzīvotāju plašā neapmierinātība ar veikto darbu kvalitāti noveda pie tā, ka rekonstruētās ielas oficiālā atklāšana aizkavējās līdz 2017. gada beigām.

Apbūve ir neviendabīga. Ielas sākuma posmā (līdz tagadējai Elizabetes ielai) ir ļoti reprezentabla 19. gadsimta 2. puses mūra apbūve. Posmā no tagadējās Elizabetes ielas līdz Bruņinieku ielai pārsvarā ir daudzstāvu mūra īres nami, kas celti 19. gadsimta beigās — 20. gadsimta sākumā, kad priekšpilsētas veco koka apbūvi nomainīja daudzstāvu mūra ēkas. Koka ēkas šajā ielas posmā celtas līdz 1885. gadam.

Reprezentatīvas nozīmes arhitektūras pieminekļi ir ēkas:

• Krišjāņa Barona iela 1, celta 1873.—1875. gadā pēc arhitekta J.F.Baumaņa projekta, kurā tagad atrodas Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija
• Krišjāņa Barona iela 3, celta 1911. gadā pēc arhitekta J. Alkšņa projekta kā Latviešu Amatnieku palīdzības biedrības krājaizdevu kases nams. 1918. gada 17. novembrī šajā namā notika Tautas padomes dibināšanas sēde.^[2] Namā 1917. — 1939. gadā dzīvoja Rīgas pilsētas galva, vēlāk Latvijas Valsts prezidents Gustavs Zemgals. 1919. — 1923. gadā namā dzīvoja arī Latvju dainu apkopotājs Krišjānis Barons (viņš bija apmeties sava dēla Dr. med. Kārļa Barona dzīvoklī nr. 5), 1985. gadā tur atklāts Krišjāņa Barona memoriālais muzejs.
• Krišjāņa Barona iela 4, celta 1881. gadā kā tirdzniecības firmas "Brāļi Martinsoni" (Gebrüder Martinsohn) īres nams pēc arhitekta Jāņa F. Baumaņa projekta. Līdz 1940. gadam tajā atradās ziņu aģentūras LETA redakcija, tagad Latvijas Dabas muzejs
• Krišjāņa Barona iela 12, celta kā Pflūga īres nams 1876. gadā pēc arhitektu H. Endes un V. Bekmaņa projekta, pirms 1940. gada pazīstama kā "Benjamiņas nams". Latvijas PSR laikā ēkā atradās Rakstnieku, komponistu un mākslinieku savienība, bet tagad viesnīca. Interjera apdare šajās ēkās pieder pie reprezentatīvās nozīmes mākslas pieminekļiem.^[3]
• Krišjāņa Barona iela 14, celta 1910. gadā neoklasicisma stilā kā Rīgas Amatnieku krājaizdevu kases ēka pēc arhitekta E. Poles projekta, pārbūvējot pirms tam šeit bijušo Rīgas Politehnikas ēku. Ēka ir izsmalcināts neoklasicisma paraugs ar gleznaini izkārtotiem dažādu orderu pilastriem un kolonnām, klasiskām flīzēm, festoniem un citām arhitektoniskām un ornamentālām detaļām. Pēc Pirmā pasaules kara ēkas piebūvē darbojās Cafe de Paris. 1956.-2014. gadā ēkā atradās Latvijas Nacionālā bibliotēka^[4]
• Krišjāņa Barona iela 71, 2. Rīgas pilsētas pamatskola

Krišjāņa Barona iela ir savienota ar šādām ielām:

• Aspazijas bulvāris
• Radio iela
• Raiņa bulvāris
• Merķeļa iela
• Alfrēda Kalniņa iela
• Elizabetes iela
• Dzirnavu iela
• Pērses iela
• Blaumaņa iela
• Lāčplēša iela
• Ģertrūdes iela
• Martas iela
• Stabu iela
• Bruņinieku iela
• Matīsa iela
• Lielgabalu iela
• Dainas iela
• Artilērijas iela
• Tallinas iela
• Ērgļu iela
• Pērnavas iela
• Zemitāna iela
• Brīvības iela

• 
  Suvorova tilts pāri Pilsētas kanālam ar Galvenā pasta ēku
• 
  Suvorova ielas krustojums ar Troņmantnieka bulvāri (Rīgas Aleksandra zēnu ģimnāzija)
• 
  Suvorova iela pie Vērmanes dārza pirms Pirmā pasaules kara
• 
  Kr. Barona ielas krustojums ar Merķeļa ielu 1930. gados ar LETA redakciju
• 
  Kr. Barona ielas krustojums ar Elizabetes ielu 1930. gados
• 
  Berga nams Suvorova un Dzirnavu ielas krustojumā (1901)
• 
  Krievijas impērijas virsnieku svinības Elizabetes ielā 14 Pirmā pasaules kara laikā

• Centra rajons

Šis ar Rīgu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. s d l

Šis ar ceļiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. s d l