Krišjāņa Barona iela ir Rīgas iela Centra rajonaCentra un Grīziņkalna apkaimē. Krišjāņa Barona iela sākas pie Aspazijas bulvāra un beidzas krustojumā ar Brīvības ielu. Tā sastāv no divām braukšanas joslām pa vienai katrā virzienā. Pa vidu tām ir tramvaja sliedes, bet posmā no Pērnavas ielas līdz Brīvības ielai tramvaja sliedes atrodas gar ielas abām malām. Krišjāņa Barona ielas kopējais garums ir 3020 metri.
2015. gada rudenī ielā tika uzsākta rekonstrukcija, atjaunojot segumu visā ielas garumā un abās ielas malā ierīkojot rekomendējošas velojoslas.[1] Iedzīvotāju plašā neapmierinātība ar veikto darbu kvalitāti noveda pie tā, ka rekonstruētās ielas oficiālā atklāšana aizkavējās līdz 2017. gada beigām.
Apbūve
Apbūve ir neviendabīga. Ielas sākuma posmā (līdz tagadējai Elizabetes ielai) ir ļoti reprezentabla 19. gadsimta 2. puses mūra apbūve. Posmā no tagadējās Elizabetes ielas līdz Bruņinieku ielai pārsvarā ir daudzstāvu mūra īres nami, kas celti 19. gadsimta beigās — 20. gadsimta sākumā, kad priekšpilsētas veco koka apbūvi nomainīja daudzstāvu mūra ēkas. Koka ēkas šajā ielas posmā celtas līdz 1885. gadam.
Reprezentatīvas nozīmes arhitektūras pieminekļi ir ēkas:
Krišjāņa Barona iela 4, celta 1881. gadā kā tirdzniecības firmas "Brāļi Martinsoni" (Gebrüder Martinsohn) īres nams pēc arhitekta Jāņa F. Baumaņa projekta. Līdz 1940. gadam tajā atradās ziņu aģentūras LETA redakcija, tagad Latvijas Dabas muzejs
Krišjāņa Barona iela 12, celta kā Pflūga īres nams 1876. gadā pēc arhitektu H. Endes un V. Bekmaņa projekta, pirms 1940. gada pazīstama kā "Benjamiņas nams". Latvijas PSR laikā ēkā atradās Rakstnieku, komponistu un mākslinieku savienība, bet tagad viesnīca. Interjera apdare šajās ēkās pieder pie reprezentatīvās nozīmes mākslas pieminekļiem.[3]
Krišjāņa Barona iela 14, celta 1910. gadā neoklasicisma stilā kā Rīgas Amatnieku krājaizdevu kases ēka pēc arhitekta E. Poles projekta, pārbūvējot pirms tam šeit bijušo Rīgas Politehnikas ēku. Ēka ir izsmalcināts neoklasicisma paraugs ar gleznaini izkārtotiem dažādu orderu pilastriem un kolonnām, klasiskām flīzēm, festoniem un citām arhitektoniskām un ornamentālām detaļām. Pēc Pirmā pasaules kara ēkas piebūvē darbojās Cafe de Paris. 1956.-2014. gadā ēkā atradās Latvijas Nacionālā bibliotēka[4]