Kuja (dabas parks)

Šis raksts ir par dabas parku. Par upi skatīt rakstu Kuja.

Kuja
Kuja
Tips	dabas parks
Atrašanās vieta	Madonas novads, Latvija
Koordinātas	56°52′13″N 26°23′23″E / 56.87028°N 26.38972°E / 56.87028; 26.38972Koordinātas: 56°52′13″N 26°23′23″E / 56.87028°N 26.38972°E / 56.87028; 26.38972
Platība	10788 ha
Dibināts	2004
Pārvaldes institūcija	Dabas aizsardzības pārvalde

Kuja ir dabas parks Vidzemē, Madonas novada austrumu daļā. Izvietots Kujas upes vidustecē 19,6 km garā upes posmā Sarkaņu un Mētrienas pagastos Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenuma austrumu daļā.

Dabas parkā parasta ir mozaīkas veida lauksaimniecības zemju un mežu ainava gar Kujas upi. Visbiežākie ir platlapju – egļu meži. Kujas un tās pieteku palienes ir savulaik meliorētas, bet tagad daudz kur dabiski atjaunojas.

Dabas parks „Kuja” izveidots 2004. gadā, lai saglabātu teritoriju kā unikālu putniem nozīmīgu vietu ar izcili augstu putnu sugu daudzveidību, taču galvenais iemesls ir Latvijas un Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamās putnu sugas mazā ērgļa Aquila pomarina augstais ligzdošanas blīvums. Teritorijas mozaīkveida ainava nosaka tajā sastopamo putnu, bezmugurkaulnieku un augu sugu lielo skaitu. Dabas parkā ir vērtīgi īpaši aizsargājami meža, pļavu, upju un ezeru biotopi. Parka teritorija aizņem 10 788 ha, no tiem 4409 ha ir meži. Teritorijā konstatētas 29 aizsargājamas putnu sugas. Nozīmīgākās no tām ir mazais ērglis Aquila pomarina (zināmas 90 ligzdošanas vietas),^[1] melnais stārķis, ķikuts, mazais ormanītis, niedru lija, pļavu lija, ziemeļu gulbis un purva pūce. Vēl teritorijā konstatētas 9 zīdītāju, 7 bezmugurkaulnieku, 9 augu, 5 sūnu un 14 ķērpju īpaši aizsargājamas sugas.^[2] Parks ir Eiropas putniem nozīmīga vieta un Natura 2000 teritorija (kods LV0304200).

Parkā izveidotas četru līmeņu dabas aizsardzības zonas:

• Regulējamā režīma zona ietver mazā ērgļa un melnā stārķa ligzdošanas biotopus un dabisko meža biotopu kompleksu. Šajā zonā iekļautas tikai mežu platības. Pavisam parkā ir 50 šādu mikroliegumu.
• Sezonas lieguma zona ietver šo ligzdošanas vietu pieguļošās meža platības, nodrošinot netraucētu ligzdošanas periodu.
• Neitrālā zona ietver ciemu teritorijas un ceļus, kā arī 50 m zonu abpus īpaši norādītiem ceļiem, speciāli iedalītas vietas lauksaimniecības attīstībai, lauku viensētas un 100m rādiusa zonu ap tām.
• Pārējā parka teritorija ietilpst dabas parka zonā un šī zona izveidota, lai saglabātu tai raksturīgo mozaīkas ainavu, saglabājot tās ekstensīvu apsaimniekošanu.^[3]

Parkā biotopu uzlabošanai un mazā ērgļa medību atvieglošanai vasaras otrajā pusē tiek izpļautas pļavas un vairākkārt gadā speciāli – invazīvais augs Sosnovska latvānis. Rudenī un ziemā ap vecajiem ozoliem izcērt pamežu.

Dabas parkā Sarkaņu pagastā Ižezera gultnē ezera ZA daļā pie "Ezerlauku" mājām atrodas Ižezera ezera mītne, kurai piešķirts valsts nozīmes arheoloģiskā pieminekļa statuss.

Līdz XX gadsimta vidum pa Kujas upi pludināja kokus. Pļavas tika izpļautas. XX gadsimta vidū aizsāka plašu teritorijas meliorāciju. Tās gaitā labākai notecei iztaisnoja un padziļināja upju gultnes. Kolhoza laikā lauksaimniecības zemes tika lietotas piena lauksaimniecības uzturēšanai – parasti kā ganības, pļavas vai tīrumi. Šai laikā minerālmēslu kaisīšanai tika uzbūvēts Praulienas lidlauks, ko tagad izmanto deltaplanieristi. Dabas parku šķērso bijušā Madonas-Lubānas dzelzceļa trase, kura slēgta kopš 1990. gada. Pēc 1991. gada daudzas pļavas aizauga ar krūmiem, taču kopš 2004. gada to apsaimniekošana atjaunojusies.

Parka dienviddaļā netālu no Kujas upes aug Auziņu paeglis (apkārtmērs 2,10 m).^[1] 2006. gadā paegli izgāza vētra, un tas pašlaik nīkuļo.^[4] Citi ievērojami objekti ir dižakmeņi Velna skroderis un Plātes akmens, kura tilpums pārsniedz 10 m³.

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kuja.
• Kuja, Dabas aizsardzības pārvalde
• Kuja, BirdLife International