LabializācijaLabializācija, labializēšana, noapaļotība jeb noapaļošana valodniecībā ir īpašība, kas var piemist patskaņiem, vai arī darbība, kas tiek veikta šo patskaņu realizācijas procesā, kas izpaužas kā lūpu savilkšana "taurītē". Nenoapaļoti un noapaļoti patskaņiZemāk redzamajā tabulā redzamajos pāros pa kreisi ir nenoapaļoti patskaņi un pa labi noapaļoti. Piemēram, /i/ gadījumā tā noapaļotais variants /y/, kas atbilst vācu burtam ⟨ü⟩, būtu iegūstams izrunājot /i/ un savelkot lūpas taurītē. Un pretēji, nenoapaļotais /ɤ/, kas atbilst igauņu un lībiešu ⟨õ⟩ (uzsvērtā (pirmajā) zilbē) būtu iegūstams izrunājot /o/ un saplacinot lūpas.
Delabializēšanās lībiešu valodāLīdz 20. gadsimta sākumam lībiešu valodā delabializējās priekšējās rindas labiālie patskaņi ⟨ü⟩ > ⟨i⟩, ⟨ö⟩ > ⟨e⟩, piemēram, tǖö > tīe "darbs".[1] Kaut arī sākot no 20. gadsimta noapaļotais patskanis /y/ bija izzudis, Pirmās republikas laikā, pieaugot centieniem attīstīt lībiešu rakstu valodu, tika pieņemts lēmums turpināt atspoguļot šo izzudušo noapaļoto patskani ortogrāfijā kā ⟨y⟩, piemēram, rakstot vārdu ikš "viens" (mūsdienu ortogrāfijā) kā ykš (sal. ükš līdz 20. gs. sākumam). Piemēram, 30. gados publicētā laikrakstā ykš vana mīez nimtõt Jaņi Pālkali, voļ sūr statistik kuoŗŗiji "viens vecs vīrs vārdā Jānis Pālkalis bija liels statistikas vācējs".[2] Atsauces
|