Latvijas—PSRS robeža

Latvijas—PSRS robeža bija 351 km gara valsts robeža, kas atdalīja Latviju un PSRS (1922-1940). Tā balstījās uz 1920. gada 11. augustā parakstītā Latvijas-Krievijas miera līgumā trešajā punktā noteikto Latvijas-Krievijas PFSR robežlīniju.

Vēsture

Latvijas brīvības cīņu laikā 1920. gada 30. janvāra Latvijas-Krievijas pamiera līgumā noteica demarkācijas līniju uz 1. februāri, kas sakrita ar latviešu apdzīvotā Ludzas apriņķa austrumu robežu. 1920. gada martā Latvijas armijas Kurzemes divīzija nomainīja poļu daļas frontes iecirknī arī Drisas apriņķī no Proškiem līdz Osvejas ezeram un tālāk līdz Daugavas labajam krastam. Pēc 11. augustā Rīgā noslēgtā miera starp Latviju un Padomju Krieviju Latvijas armija atkāpās no Drisas, vienīgi Piedrujas un Pustiņas (Robežnieku) pagastus iekļāva Latvijas teritorijā.^[1]

1921. gada janvārī izveidoja robežkomisiju, kuras sastādīto robežas aprakstu parakstīja 1923. gada 7. aprīlī Rīgā. Saskaņā ar to robežas kopgarums bija 351 km un tā sīkāk dalījās 106 robežpunktos, no kuriem pirmais atradās ziemeļos, Latvijas, Igaunijas un PSRS robežas saskares punktā pie Kūdupes, bet pēdējais – nr. 106 – dienvidos, Daugavā iepretim Rosicas ietekai, kur tā saskārās ar Latvijas-Polijas robežu.

Otrā pasaules kara laikā Padomju Savienība 1940. gadā okupēja Latvijas Republiku un 1944. gadā 23. augustā prettiesiski iekļāva Krievijas PFSR sastāvā 1075,31 km² tās teritorijas - Abrenes pilsētu un sešus apriņķa pagastus (Purvmalas, Linavas, Kacēnu, Upmales, Gauru un Augšpils pagastus).

Robežsardze

Pavisam uz Latvijas – PSRS robežas bija izvietoti trīs Latvijas Robežsargu brigādes bataljoni:

Dagdas bataljons, kas aptvēra Daugavpils un Rēzeknes apriņķus. Bataljona sastāvā bija trīs rotas (Indrā, Nauļānos un Šķaunē), 9 vadiem un trīs sardzēm, kurās dienēja 257 robežsargi.
Zilupes bataljons, kas aptvēra Ludzas apriņķi. Bataljons sastāvēja no četrām rotām (Zilupē, Krivandā, Goliševā un Mežvidū), 12 vadiem un 40 sardzēm, kurās dienēja 339 robežsargi.
Abrenes bataljons, kas aptvēra Abrenes apriņķi un sastāvēja no 4 rotām (Augšpilī, Rītupē, Radovā un Kancēnos), 11 vadiem, 39 sardzēm, kopā 323 robežsargi.

1940. gada 15. jūnija rītausmā uz Latvijas-PSRS robežas notika Masļenku robežincidents - PSRS uzbrukums Robežsargu brigādes 3. Abrenes bataljona 1. rotas 2. un 3. sardzei Augšpils pagasta Masļenkos un Šmaiļos. Uzbrukums Latvijas robežsargiem bija Latvijas un PSRS līguma par neuzbrukšanu pārkāpums, kas ievadīja pilnīgu Latvijas okupāciju.