Latvijas Mobilais Telefons

Latvijas Mobilais Telefons
Sauklis	Domā – Dari
Veids	Sabiedrība ar ierobežotu atbildību
Dibināts	1992. gads
Galvenais birojs	Ropažu iela 6, Rīga, LV-1039
Vērtība	▲ 388,6 milj. EUR (2015)[1]
Vadība	Juris Binde (prezidents)
Nozare	Mobilo sakaru operators
Produkti	LMT pieslēgums, LMT karte, LMT Mājas Viedtelevīzija
Mājaslapa	LMT

SIA Latvijas Mobilais Telefons (LMT) ir Latvijas mobilo sakaru operators. Tas dibināts 1992. gadā un bija pirmais mobilo sakaru operators valstī. 2021. gadā LMT pakalpojumus lietoja 1,33 miljoni klientu Latvijā.^[2] 2010. gadā LMT tika atzīts par ceturto vērtīgāko uzņēmumu Latvijā.

LMT ir meitas uzņēmums Santa Monica Networks, kas darbojas ar datu pārraides tīkliem un IT drošības risinājumiem Baltijas valstīs.

Dokumenti par SIA "Latvijas mobilais telefons" dibināšanu parakstīti 1991. gada 29. oktobrī. SIA dibināta kā kopuzņēmums ar Swedish Telecom International AB un Telecom Finland. Reģistrācijas maksa sākumā bija 40 dolāri, mēneša abonēšanas maksa 20 dolāri, bet maksa par sarunas minūti sistēmā NMT-450 — 1,5 līdz 3 dolāri.^[3]

2001. gadā Rīgā, Ropažu ielā 6, tika uzbūvēta LMT galvenā mītne. Ēku projektēja arhitektu biroja TECTUM arhitekti A. Zlaugotnis un I. Bērziņa.^[4][5]

2021. gada 1. jūnijā tika paziņots, ka SIA "Latvijas mobilais telefons" iegādāsies datu pārraides tīklu un IT drošības risinājumu uzņēmumu SIA Santa Monica Networks, kas darbojās arī Lietuvā.^[6] SIA Santa Monica Networks īpašnieki līdz tam bija komandītsabiedrība KS EuVECA Livonia Partners Fund I (51,89 %), SIA C 3 (34,68 %), Igaunijas uzņēmums Alkonda OÜ (11,64 %) un vairākas fiziskas personas.^[7] Pēc Latvijas un Lietuvas Konkurences padomes atļaujas saņemšanas LMT 11. oktobrī pabeidza Santa Monica Networks iegādi. 2021. gada decembrī Latvijā rīkotās 700 MHz frekvenču izsoles vairākās kārtās LMT par 5,758 miljoniem eiro ieguva lietošanā 700 MHz frekvenču joslas.^[8]

Latvijas mobilais telefons ir Latvijas Universitātes fonda sudraba mecenāts. Atbalsta LU kopš 2007. gada, ziedojot eksakto zinātņu projektiem un konferenču, forumu nodrošināšanai. Atbalsta virziens ir pētniecība un mācību vides attīstība.^[9]

LMT pamatkapitāla daļu īpašnieki ir:^[10]

• Telia Company AB — 24,5 %
• Sonera Holding B.V. (TeliaSonera meitas uzņēmums) — 24,5 %
• VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs — 23 %
• SIA Tet — 23 %
• Latvijas Republika (Privatizācijas aģentūra) — 5 %.

Uz 2022. gada decembri LMT valde sastāv no:^[11]

• Juris Binde — prezidents
• Laura Keršule — viceprezidente administratīvi juridiskajos jautājumos
• Alfs Janevics — viceprezidents finanšu jautājumos
• Ingmārs Pūķis — viceprezidents mārketinga un biznesa attīstības jautājumos
• Gunārs Danbergs — viceprezidents tehnoloģiskajos jautājumos

LMT logotips līdz 2013. gadam

• Oficiālā tīmekļa vietne (latviski)

Šis ar organizācijām saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. s d l

s d l Telesakari Latvijā Lattelecom Latvijas Mobilais Telefons Tele2 Bite

s d l Latvijas uzņēmumi ar lielāko peļņu 2023. gadā Latvenergo Latvijas valsts meži Douglas Baltic Mikrotīkls Jaunrīgas attīstības uzņēmums MAXIMA Latvija Tele2 Latvijas Finieris Latvijas Mobilais Telefons Air Baltic Corporation Bite Latvija RIMI LATVIA Edge Autonomy Riga Plesko Real Estate Delta Property Sarakstā iekļauti gada 15 lielākie uzņēmumi pēc peļņas pēc nodokļiem. Nav ņemti vērā konsolidētie uzņēmumi. Informāciju apkopojis uzņēmums Lursoft. [1]

s d l Latvijas 20 vērtīgākie uzņēmumi 2024. gadā Swedbank Baltics Latvenergo Latvijas valsts meži Mikrotīkls MAXIMA Latvija Augstsprieguma tīkls SEB banka Latvijas Mobilais Telefons Citadele banka RIMI LATVIA Tele2 ELKO grupa Tet Grindeks Latvijas Finieris SmartLynx Airlines Rietumu banka Valsts nekustamie īpašumi Bite Latvija Air Baltic Corporation Pēc biržas Nasdaq Riga un investīciju baņķieru sabiedrības Prudentia apkopotā saraksta TOP 101.