Latvijas Senātu nodibināja ar 1918. gada 6. decembra Latvijas Tautas padomes "Pagaidu nolikumu par Latvijas tiesām un tiesāšanas kārtību",[1] kā vienu no pirmajām Latvijas Republikas iestādēm. Šis nolikums kā kasācijas instanci visās lietās noteica Latvijas Senātu Rīgā, kas izsprieda lietas koleģiālā sastāvā un sadalījās civilā, kriminālā un administratīvā nodaļās ar kopīgā sēdē vēlētiem priekšsēdētājiem. Nolikuma 8. pants noteica prokuratūras sistēmas uzbūvi: Tiesu Senātā ietilpa virsprokurors ar biedriem, Tiesu palātā un apgabaltiesās – prokurori ar biedriem, kā arī izmeklēšanas tiesneši apgabaltiesās.
Senāta locekļus iecēla Latvijas Republikas Pagaidu valdība no Tieslietu ministrijas priekšā liktiem kandidātiem, bet viņu apstiprināšana piekrīt Tautas padomei.[2]
Iekārta un struktūra
Senātā darbojās 3 departamenti: Civīlais Kasācijas Departaments (CKD), Kriminālais Kasācijas Departaments (KKD) un Administratīvais Departaments (AD).
Senāta Apvienotā Sapulce
Senāta Apvienotā Sapulce (AS) izskatīja saimnieciskus jautājumus, kā arī izšķīra sarežģītākās un strīdīgākās Senātā saņemtās lietas. Pavisam tā izlēma vairāk nekā 650 lietu. Apvienotās sapulces sēdēs piedalījās visi senatori.
Sākumā Senāta apvienotās sapulces priekšsēdētāja amatu katru reizi izpildīja tā departamenta priekšsēdētājs, no kura nāca lieta vai uz kuru attiecās apspriežamais jautājums. 1920. gada 3. jūnijā par pastāvīgu priekšsēdētāju „kopīgu rīcības un tiesas sēžu vadīšanai” ievēlēja Administratīvā departamenta priekšsēdētāju Kristapu Valteru, līdztekus viņš turpināja vadīt Administratīvo departamentu un kā senators piedalīties tiesu lietu izskatīšanā.
Senators Kārlis Ozoliņš kā Senāta CKD priekšsēdētājs vadīja Senāta CKD no 1919. gada līdz 1933. gadam. Viņa vadībā CKD rada pirmo tiesu praksi un definēja Latvijas tiesību sistēmas pamatprincipus. Viens no šādiem pamatprincipiem ir Latvijas, kā tiesiskas valsts princips. Tas nostiprināts 1921. gada 8. decembra Senāta CKD spriedumā Lietā Nr.188 Apdrošināšanas sabiedrības "Rossija" lietā, kā arī 1926. gada 25. novembra Senāta CKD spriedumā Eižena un Helenas Švarcu prasības ietā pret Latvijas Republikas Saeimu un Zemkopības ministriju (Senators K.Ozoliņš, Senators A.Lēbers).
Senators Augusts Lēbers kā Senāta CKD priekšsēdētāja vietas izpildītājs vadīja Senāta CKD no 1933. gada līdz 1934. gadam.
Senators Osvalds Ozoliņš kā Senāta CKD priekšsēdētājs vadīja Senāta CKD no 1934. gada līdz Senāta likvidācijai 1940. gadā.
Kriminālais Kasācijas Departaments (KKD)
Senators Miķelis Gobiņš kā Senāta KKD priekšsēdētājs vadīja Senāta KKD no 1919. gada līdz 1931. gadam.
Senators Aleksandrs Gubens kā Senāta KKD priekšsēdētājs vadīja Senāta KKD no 1931. gada līdz 1940. gadam.
Senators Jānis Balodis kā Senāta KKD priekšsēdētājs vadīja Senāta KKD no 1940. gada līdz Senāta likvidācijai 1940. gadā.
Administratīvais Departaments (AD)
Senators Kristaps Valters kā Senāta AD priekšsēdētājs vadīja Senāta AD no 1919. gada līdz 1934. gadam.
Senators Jānis Kalacis kā Senāta AD priekšsēdētājs vadīja Senāta AD no 1935. gada līdz Senāta likvidācijai 1940. gadā.
Virsprokuratūra
Pie Senāta pastāvēja Virsprokuratūra, kurā darbojušies sekojoši Senāta virsprokurori un Senāta prokurori:
Senāta pienākums bija uzraudzīt un vadīt likumu piemērošanu, kā arī vienādu un pareizu likumu iztulkošanu.
Bijušajā Senāta sēžu zāles sienā iegravēti vārdi "Viens likums — viena taisnība visiem", kas tiek uzskatīti par Latvijas tiesu un tiesību sistēmas pamatprincipu, kura izvešanu dzīvē uzraudzīja Senāts.
Latvijas Senāta sastāvs
Tā darbības laikā Senātā pavisam darbojušies 30 senatori.
Senāts savā 22 gadu pastāvēšanas laikā izlēma vairāk nekā 65 000 lietu, tā tad ap 3000 lietu gadā, bet Latvijas Senāta Apvienotā sapulce izlēma aptuveni 600 lietu. Senāts savā laikā publicēja apmēram 4800 spriedumu. Senāta spriedumu krājumi aptver ap 6000 lappušu.
Latvijas Senāta spriedumi pēc departamentiem un gadiem:
Gads
CKD
KKD
AD
AS
1919
3
8
1
0
1920
133
157
120
22
1921
201
514
580
19
1922
334
682
1324
48
1923
400
716
2315
56
1924
385
915
3116
46
1925
508
1201
2454
19
1926
468
1534
1927
37
1927
524
1185
1578
34
1928
669
1018
1589
33
1929
943
1079
1466
59
1930
1054
1117
1788
29
1931
918
1209
1987
30
1932
1007
1137
1649
30
1933
1126
1255
1299
23
1934
1834
1068
1399
38
1935
2017
1023
915
29
1936
1690
1010
1181
45
1937
1506
1017
1102
40
1938
?
?
?
?
1939
?
?
?
?
1940
?
?
?
?
Latvijas Senāta Civilā kasācijas departamenta spriedumi
1934. gada 19. decembra Senāta CKD spriedums Lietā Nr.1132 — Dzelzīša prasības lietā pret Satiksmes ministriju
1938. gada 9. aprīļa Senāta CKD Kopsēdes spriedums Lietā Nr.11 — Dzelzīša prasības lietā pret Satiksmes ministriju
112. 1935. gada 15. jūnija Senāta CKD spriedums Lietā Nr.1377 — Adolfa Zaščerinska lūgums atcelt Daugavpils apgabaltiesas lēmumu Zemkopības ministrijas sūdzības lietā[3]
113. 1935. gada 30. jūlija Senāta CKD spriedums Lietā Nr.2458 — Kārļa Zumenta lūgums atcelt Tiesu palātas lēmumu Kārļa Zumenta prasībā pret Dāvi Bišofu un Kārli Vēveri[4]
114. 1935. gada 30. jūlija Senāta CKD spriedums Lietā Nr.2371 — Jāna Strausa prasība pret Marcelu Holcen un Emīlu Karpeleru, tirg. firmā „Šenker un Ko".[5]
115. 1935. gada 30. jūlija Senāta CKD spriedums Lietā Nr.1937 Jevgeņija Solomona Muškata prasība pret Ringoldu Kalningu.[6]
Pauls Mincs, Senāta izskaidrojošā darbība, raksts publicēts: Tieslietu Ministrijas Vēstnesis, Nr.1. 1920. gads, 7.—28. lpp.
Senators Dr.Augusts Lēbers, Tiesu iekārtas likuma 259(1).p., raksts publicēts: Tieslietu Ministrijas Vēstnesis, Nr.1/3. 1921. gads, 21.—28. lpp.
Pauls Mincs, Vēl par 259(1).pantu, raksts publicēts: Tieslietu Ministrijas Vēstnesis, Nr.4/6. 1921. gads, 108.—112. lpp.
Dr.Augusts Lēbers, Senāta darbība prakses apvienošanā, raksts publicēts: Tieslietu Ministrijas Vēstnesis, Nr.4/6. 1921. gads, 112.—116. lpp.
Baldvins Disterlo, Latvijas Senāta būtība un raksturs, raksts publicēts: Tieslietu Ministrijas Vēstnesis, Nr.4/6. 1921. gads, 116.—120. lpp.
Baldvins Disterlo, Senāta administratīvā departamenta varas tiesības un likums par administratīvām tiesām, raksts publicēts: * Tieslietu Ministrijas Vēstnesis, Nr.5. 1922. gads, 195.—200. lpp.
Baldvins Disterlo, Daži juridiski jautājumi par Senata administratīvo departamentu un viņa attiecībām ar ģenerālprokuroru, raksts publicēts: Tieslietu Ministrijas Vēstnesis, Nr.3/4. 1923. gads, 108.—115. lpp.
Senata spriedumu publicēšanas jautājumā, publicēts: Tieslietu Ministrijas Vēstnesis, Nr.4. 1924. gads, 197.—199. lpp.
Vladimirs Bukovskis, Administratīvās tiesas reforma, raksts publicēts: Tieslietu Ministrijas Vēstnesis, Nr.7/9. 1925. gads, 817.—841. lpp.
Pjotrs Jakobi, Pie jautājuma par vietējās prokuratūras un virsprokuraturas savstarpējām attiecībām, raksts publicēts: Tieslietu Ministrijas Vēstnesis, Nr.10. 1925. gads, 890.—893. lpp.
V. Dāvids, Latvijas tiesu iestādes valsts desmit gadu pastāvēšanas laikā, raksts publicēts: Tieslietu Ministrijas Vēstnesis, Nr.10/11. 1928. gads, 371.—375. lpp.
Alberts Kviesis, Tieslietu ministrija, Senāts, raksts publicēts: Latvija desmit gados – Latvijas valsts nodibināšanas un viņas pirmo 10 gadu darbības vēsture, Rīgā, 1928. gads, Valsts tipogrāfija, 291.—292. lpp.
Prof.Augusta Loebera referāts par Senāta vēsturi, publicēts: Tieslietu Ministrijas Vēstnesis, Nr.3. 1936. gads, 560.—565. lpp., pārpublicēts: Dītrichs Andrejs Lēbers (Loeber), Ieskats Latvijas Senāta spriedumos un Senatora Augusta Lēbera rakstos (1920—1938), Rīga, „Latvijas Enciklopēdija”, 1992, 115.—119.lpp.
Kornelijs Veitmanis, Aleksandrs Menģelsons, Tieslietu ministrijas un tiesu vēsture 1918—1938, Rīgā, 1939. gadā, 189.—218.lpp.
Augusts Rumpēters. Atskats uz Senātu Latvijas tiesu sistēmā, raksts publicēts: Latviešu juristu raksti, Nr.12. 1973. gads, 1.—26. lpp.
Dītrichs Andrejs Lēbers, Latvijas Senāts, raksts publicēts: „Universitas”, Nr.37., trimdā, 1976. gada pavasarī, 48.—50.lpp.
Dītrichs Andrejs Lēbers (Loeber), Ieskats Latvijas Senāta spriedumos un Senatora Augusta Lēbera rakstos (1920—1938), Rīga, „Latvijas Enciklopēdija”, 1992, 115.—119.lpp.