Latvijas Senāts

Latvijas tiesu varas simbols. — Fascija — Starptautiski atzīts tiesu varas simbols – ar saiti apsiets rīkšu saišķis, kurā iesiets cirvis un kuru apņem ozola lapas. Līdz 1940. gadam Latvijas Republikas tiesnešu un Latvijas Senāta Senatoru amata ķēdes centrālais elements.

Latvijas Senāts bija Latvijas Republikas augstākā tiesa, kas pastāvēja no 1918. gada līdz Latvijas Republikas okupācijai 1940. gadā. Senāta sēdeklis bija Senāta ēkā Brīvības bulvārī 10, Rīgā, 1938. gadā Senāts pārcēlās uz jaunuzcelto Tiesu Pili. Mūsdienās Senāta funkcijas pilda Augstākā tiesa.

Senāta ēka Brīvības bulvārī 10 līdz Tiesu pils uzbūvēšanai. — Senāta ēka Brīvības bulvārī 10 līdz Tiesu pils uzbūvēšanai

Senāta sēžu zāle. — Senāta sēžu zāles fragments.

Izveide

Latvijas Senātu nodibināja ar 1918. gada 6. decembra Latvijas Tautas padomes "Pagaidu nolikumu par Latvijas tiesām un tiesāšanas kārtību",^[1] kā vienu no pirmajām Latvijas Republikas iestādēm. Šis nolikums kā kasācijas instanci visās lietās noteica Latvijas Senātu Rīgā, kas izsprieda lietas koleģiālā sastāvā un sadalījās civilā, kriminālā un administratīvā nodaļās ar kopīgā sēdē vēlētiem priekšsēdētājiem. Nolikuma 8. pants noteica prokuratūras sistēmas uzbūvi: Tiesu Senātā ietilpa virsprokurors ar biedriem, Tiesu palātā un apgabaltiesās – prokurori ar biedriem, kā arī izmeklēšanas tiesneši apgabaltiesās.

Senāta locekļus iecēla Latvijas Republikas Pagaidu valdība no Tieslietu ministrijas priekšā liktiem kandidātiem, bet viņu apstiprināšana piekrīt Tautas padomei.^[2]

Iekārta un struktūra

Senātā darbojās 3 departamenti: Civīlais Kasācijas Departaments (CKD), Kriminālais Kasācijas Departaments (KKD) un Administratīvais Departaments (AD).

Senāta Apvienotā Sapulce

Senāta Apvienotā Sapulce (AS) izskatīja saimnieciskus jautājumus, kā arī izšķīra sarežģītākās un strīdīgākās Senātā saņemtās lietas. Pavisam tā izlēma vairāk nekā 650 lietu. Apvienotās sapulces sēdēs piedalījās visi senatori.

Sākumā Senāta apvienotās sapulces priekšsēdētāja amatu katru reizi izpildīja tā departamenta priekšsēdētājs, no kura nāca lieta vai uz kuru attiecās apspriežamais jautājums. 1920. gada 3. jūnijā par pastāvīgu priekšsēdētāju „kopīgu rīcības un tiesas sēžu vadīšanai” ievēlēja Administratīvā departamenta priekšsēdētāju Kristapu Valteru, līdztekus viņš turpināja vadīt Administratīvo departamentu un kā senators piedalīties tiesu lietu izskatīšanā.

Senāta Apvienotās sapulces priekšsēdētāji

senators Kristaps Valters (1920–1929)
senators Miķelis Gobiņš (1929–1931)
senators Kārlis Ozoliņš (1931–1933)
senators Kristaps Valters (1933–1934)
senators Aleksandrs Gubens (1934–1940)

Civilais Kasācijas Departaments (CKD)

Senators Kārlis Ozoliņš kā Senāta CKD priekšsēdētājs vadīja Senāta CKD no 1919. gada līdz 1933. gadam. Viņa vadībā CKD rada pirmo tiesu praksi un definēja Latvijas tiesību sistēmas pamatprincipus. Viens no šādiem pamatprincipiem ir Latvijas, kā tiesiskas valsts princips. Tas nostiprināts 1921. gada 8. decembra Senāta CKD spriedumā Lietā Nr.188 Apdrošināšanas sabiedrības "Rossija" lietā, kā arī 1926. gada 25. novembra Senāta CKD spriedumā Eižena un Helenas Švarcu prasības ietā pret Latvijas Republikas Saeimu un Zemkopības ministriju (Senators K.Ozoliņš, Senators A.Lēbers).
Senators Augusts Lēbers kā Senāta CKD priekšsēdētāja vietas izpildītājs vadīja Senāta CKD no 1933. gada līdz 1934. gadam.
Senators Osvalds Ozoliņš kā Senāta CKD priekšsēdētājs vadīja Senāta CKD no 1934. gada līdz Senāta likvidācijai 1940. gadā.

Kriminālais Kasācijas Departaments (KKD)

Senators Miķelis Gobiņš kā Senāta KKD priekšsēdētājs vadīja Senāta KKD no 1919. gada līdz 1931. gadam.
Senators Aleksandrs Gubens kā Senāta KKD priekšsēdētājs vadīja Senāta KKD no 1931. gada līdz 1940. gadam.
Senators Jānis Balodis kā Senāta KKD priekšsēdētājs vadīja Senāta KKD no 1940. gada līdz Senāta likvidācijai 1940. gadā.

Administratīvais Departaments (AD)

Senators Kristaps Valters kā Senāta AD priekšsēdētājs vadīja Senāta AD no 1919. gada līdz 1934. gadam.
Senators Jānis Kalacis kā Senāta AD priekšsēdētājs vadīja Senāta AD no 1935. gada līdz Senāta likvidācijai 1940. gadā.

Virsprokuratūra

Pie Senāta pastāvēja Virsprokuratūra, kurā darbojušies sekojoši Senāta virsprokurori un Senāta prokurori:

	Vārds	Iecelts amatā	Atbrīvots no amata	Amats	Izglītība
1	Senators Voldemārs Zāmuēls	1919. gada 23. septembris	1921. gada 17. jūnijs	Senāta virsprokurors	Tērbatas Universitātes juridiskā fakultāte
2	Aleksandrs Haritonovskis	1922. gada 5. oktobris	1933. gada 19. februāris	Senāta virsprokurors	Pēterburgas Universitātes juridiskā fakultāte
3	Voldemārs Kaņepīts	1933. gada 12. oktobris	1936. gada 26. maijs	Senāta virsprokurors	Demidova licejs
4	Senators Fricis Zilbers	1936. gada 1. jūlijs	1940. gada 1. jūnijs	Senāta virsprokurors	Maskavas Universitātes juridiskā fakultāte
5	Pauls Keusslers	1920. gada 15. janvāris	1925. gada 2. janvāris	Senāta prokurors
6	Senators Aleksandrs Pētersons	1921. gada 2. augusts	1922. gada 15. novembris	Senāta prokurors	Maskavas Universitātes juridiskā fakultāte, Demidova juridiskais licejs
7	Aleksandrs Haritonovskis	1921. gada 24. novembris	1922. gada 5. oktobris	Senāta prokurors	Pēterburgas Universitātes juridiskā fakultāte
8	Erasts Bite	1924. gada 2. maijs		Senāta prokurors	Tērbatas Universitātes juridiskā fakultāte
9	Senators Jānis Ankravs	1936. gada 1. decembris	1937. gada 16. septembris	Senāta prokurors	Latvijas Universitātes Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultāte
10	Teodors Ūdris	1937. gada 16. septembris		Senāta prokurors	Demidova licejs
11	Senators Teodors Bergtāls	1938. gada 4. februāris	1938. gada 1. jūnijs	Senāta prokurors	Varšavas Universitātes juridiskā fakultāte

Latvijas Senāta Virsprokuratūras locekļi - A. Haritonovskis, F. Blūms un Fr. Zilbers

Jurisdikcija un uzdevumi

Senāta pienākums bija uzraudzīt un vadīt likumu piemērošanu, kā arī vienādu un pareizu likumu iztulkošanu. Bijušajā Senāta sēžu zāles sienā iegravēti vārdi "Viens likums — viena taisnība visiem", kas tiek uzskatīti par Latvijas tiesu un tiesību sistēmas pamatprincipu, kura izvešanu dzīvē uzraudzīja Senāts.

Latvijas Senāta sastāvs

Senāts 1925. gadā. — Latvijas Senāts, 1925. gadā. Senatori un Senāta prokurori 1925. gadā. No kreisās A. Haritonovskis, F. Blūms, Fr. Zilbers, K. Puriņš, A. Gubens, A. Sīmanis, K. Valters, K. Ozoliņš, A. Lēbers, J. Kalacis, B. Nagujevskis, A. Pētersons.

Senāts 1926. gadā. — Latvijas Senāts, 1926. gadā. Senatori, Senāta prokurori un sekretāri, 1926. gadā. Stāv no kreisās F. Kamradziuss, A. Pētersons, A. Haritonovskis, J. Kalacs, E. Bite, Volkovs, V. Kaders, A. Zonne. Sēž no kreisās A. Sīmanis, A. Gubens, M. Gobiņš, K. Valters, K. Ozoliņš, A. Lēbers, B. Nagujevskis.

Senāts 1935. gadā. — Latvijas Senāts, 1935. gadā. Senatoru svinīgā sanāksme, 1935. gada 19. decembrī,Latvijas Senāta dibināšanas atceres dienā. Sēž no kreisās B. Nagujevskis, K. Valters, A. Lēbers, O. Ozoliņš, tieslietu ministrs H. Apsītis, J. Kalacis, J. Graudiņš, K. Puriņš. Stāv no kreisās M. Čakste, F. Vesmanis, J. Skudre, J. Grots, J. Balodis, R. Alksnis, V. Bukovskis, A. Kaņepīts,F. Blūms, E. Bite.

Senāts 1936. gadā. — Latvijas Senāts, 1936. gadā. Senāta svinīgā sēde, 1936. gada 15. maijs.

Senāts 1938. gadā. — Latvijas Senāts, 1938. gadā. Sēž no kreisās R. Alksnis, J. Balodis, K. Puriņš, O.Ozoliņš, A. Gubens, J. Kalacis, Fr. Zilbers, F. Konradi, K. Ducmanis, A. Rumpēters, P. Stērste, J. Grots, M. Čakste, J. Skudre, P. Leitāns, J. Ankravs, T. Bergtāls.

Tā darbības laikā Senātā pavisam darbojušies 30 senatori.

	Vārds	Iecelts amatā	Atbrīvots no amata	Departaments	Izglītība
1	Senators Rūdolfs Jānis Alksnis	1931. gada 17. februāris	1940. gada 26. novembris	KKD, CKD, AD	Maskavas Universitātes juridiskā fakultāte
2	Senators Jānis Ankravs	1937. gada 1. septembris	1940. gada 26. novembris	KKD	Latvijas Universitātes Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultāte
3	Senators Jānis Balodis	1928. gada 29. jūnijs	1940. gada 26. novembris	KKD	Tērbatas Universitātes juridiskā fakultāte
4	Senators Teodors Bergtāls	1938. gada 17. maijs	1940. gada 26. novembris	AD	Varšavas Universitātes juridiskā fakultāte
5	Senators Vladimirs Bukovskis	1934. gada 23. janvāris	1937. gada 8. jūlijs	CKD	Pēterburgas Universitātes juridiskā fakultāte, Latvijas Universitātes Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultāte
6	Senators Mintauts Čakste	1934. gada 23. janvāris	1940. gada 26. novembris	CKD	Maskavas Universitātes juridiskā fakultāte
7	Senators Baldvins Disterlo	1921. gada 29. septembris	1922. gada 1. oktobris	AD	Pēterburgas Universitātes juridiskā fakultāte
8	Senators Kārlis Ducmanis	1936. gada 19. augusts	1940. gada 26. novembris	AD	Pēterburgas Universitātes juridiskā fakultāte
9	Senators Miķelis Gobiņš	1918. gada 19. decembris	1931. gada 27. janvāris	KKD	Maskavas Universitātes juridiskā fakultāte
10	Senators Jānis Graudiņš	1918. gada 7. decembris	1920. gada 1. novembris	KKD	Maskavas Universitātes juridiskā fakultāte
11	Senators Jēkabs Grots	1934. gada 23. janvāris	1940. gada 26. novembris	CKD	Tērbatas Universitātes juridiskā fakultāte
12	Senators Aleksandrs Gubens	1920. gada 29. novembris	1940. gada 26. novembris	KKD	Maskavas Universitātes juridiskā fakultāte
13	Senators Jānis Kalacis	1922. gada 7. septembris	1940. gada 26. novembris	AD	Pēterburgas Universitātes juridiskā fakultāte
14	Senators Frīdrihs Konradi	1928. gada 8. maijs	1939. gada 1. oktobris	CKD	Maskavas Universitātes juridiskā fakultāte
15	Senators Pēteris Leitāns	1937. gada 1. septembris	1940. gada 26. novembris	CKD	Maskavas Universitātes juridiskā fakultāte
16	Senators Augusts Lēbers	1919. gada 19. augusts	1938. gada 1. janvāris	CKD, AD	Tērbatas Universitātes juridiskā fakultāte, Getingenas Universitātes juridiskā fakultāte
17	Senators Broņislavs Nagujevskis	1919. gada 15. decembris	1935. gada 1. janvāris	KKD	Kazaņas Universitātes juridiskā fakultāte
18	Senators Kārlis Ozoliņš	1918. gada 19. decembris	1933. gada 23. novembris	CKD	Maskavas Universitātes juridiskā fakultāte
19	Senators Osvalds Ozoliņš	1930. gada 26. jūnijs	1940. gada 26. novembris	CKD	Pēterburgas Universitātes juridiskā fakultāte
20	Senators Aleksandrs Pētersons	1922. gada 16. novembris	1931. gada 17. decembris	CKD	Maskavas Universitātes juridiskā fakultāte, Demidova juridiskais licejs
21	Senators Kārlis Puriņš	1925. gada 6. augusts	1940. gada 26. novembris	AD	Maskavas Universitātes juridiskā fakultāte
22	Senators Maksis Ratermanis	1939. gada 16. novembris	1940. gada 1. oktobris	CKD	Maskavas Universitātes juridiskā fakultāte
23	Senators Augusts Rumpēters	1938. gada 1. septembris	1940. gada 26. novembris	CKD	Tērbatas Universitātes juridiskā fakultāte, Latvijas Universitātes Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultāte
24	Senators Andrejs Sīmanis	1920. gada 7. jūnijs	1926. gada 13. novembris	AD	Maskavas Universitātes juridiskā fakultāte
25	Senators Jānis Skudre	1934. gada 18. novembris	1940. gada 26. novembris	KKD	Maskavas Universitātes juridiskā fakultāte
26	Senators Pēteris Stērste	1937. gada 1. septembris	1940. gada 26. novembris	CKD	Maskavas Universitātes juridiskā fakultāte, Latvijas Universitātes Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultāte
27	Senators Kristaps Valters	1918. gada 7. decembris	1934. gada 15. maijs	AD	Maskavas Universitātes juridiskā fakultāte
28	Senators Frīdrihs Vesmanis	1921. gada 29. septembris	1937. gada 1. septembris	CKD, AD	Tērbatas Universitātes juridiskā fakultāte, Pēterburgas Universitātes juridiskā fakultāte
29	Senators Voldemārs Zāmuēls	1918. gada 19. decembris	1921. gada 17. jūnijs	CKD	Tērbatas Universitātes juridiskā fakultāte
30	Senators Fricis Zilbers	1926. gada 6. augusts	1936. gada 1. janvāris	KKD	Maskavas Universitātes juridiskā fakultāte

Latvijas Senāta spriedumi

Senāts savā 22 gadu pastāvēšanas laikā izlēma vairāk nekā 65 000 lietu, tā tad ap 3000 lietu gadā, bet Latvijas Senāta Apvienotā sapulce izlēma aptuveni 600 lietu. Senāts savā laikā publicēja apmēram 4800 spriedumu. Senāta spriedumu krājumi aptver ap 6000 lappušu.

Latvijas Senāta spriedumi pēc departamentiem un gadiem:

Gads	CKD	KKD	AD	AS
1919	3	8	1	0
1920	133	157	120	22
1921	201	514	580	19
1922	334	682	1324	48
1923	400	716	2315	56
1924	385	915	3116	46
1925	508	1201	2454	19
1926	468	1534	1927	37
1927	524	1185	1578	34
1928	669	1018	1589	33
1929	943	1079	1466	59
1930	1054	1117	1788	29
1931	918	1209	1987	30
1932	1007	1137	1649	30
1933	1126	1255	1299	23
1934	1834	1068	1399	38
1935	2017	1023	915	29
1936	1690	1010	1181	45
1937	1506	1017	1102	40
1938	?	?	?	?
1939	?	?	?	?
1940	?	?	?	?

Latvijas Senāta Civilā kasācijas departamenta spriedumi

1934. gada 19. decembra Senāta CKD spriedums Lietā Nr.1132 — Dzelzīša prasības lietā pret Satiksmes ministriju
1938. gada 9. aprīļa Senāta CKD Kopsēdes spriedums Lietā Nr.11 — Dzelzīša prasības lietā pret Satiksmes ministriju
112. 1935. gada 15. jūnija Senāta CKD spriedums Lietā Nr.1377 — Adolfa Zaščerinska lūgums atcelt Daugavpils apgabaltiesas lēmumu Zemkopības ministrijas sūdzības lietā^[3]
113. 1935. gada 30. jūlija Senāta CKD spriedums Lietā Nr.2458 — Kārļa Zumenta lūgums atcelt Tiesu palātas lēmumu Kārļa Zumenta prasībā pret Dāvi Bišofu un Kārli Vēveri^[4]
114. 1935. gada 30. jūlija Senāta CKD spriedums Lietā Nr.2371 — Jāna Strausa prasība pret Marcelu Holcen un Emīlu Karpeleru, tirg. firmā „Šenker un Ko".^[5]
115. 1935. gada 30. jūlija Senāta CKD spriedums Lietā Nr.1937 Jevgeņija Solomona Muškata prasība pret Ringoldu Kalningu.^[6]

Latvijas Senāta likvidēšana un Senatoru likteņi

Pēc Latvijas okupācijas izveidotās Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidijs 1940. gada 11. novembrī pieņēma dekrētu par Latvijas tiesu sistēmas pārveidošanu, saskaņā ar to apgabaltiesu nosaukumus saglabāja, bet miertiesas pārdēvēja par Tautas tiesām, savukārt Tiesu palātu pārveidoja par Latvijas PSR Augstāko tiesu, bet Latvijas Senātu likvidēja.^[7] 1940. gada 26. novembrī visi senatori saņēma Latvijas PSR tieslietu tautas komisāra pavēli par viņu atbrīvošanu no darba tajā pašā dienā. Tolaik dzīvi bija 16 senatori un 7 bijušie senatori. No viņiem 14 devās trimdā, septiņus PSRS okupācijas iestādes 1941. gada 14. jūnijā deportēja, divi mira Latvijā pēc 1940. gada. Gulaga nometnēs gāja bojā Latvijas senatori Teodors Bergtāls, Kārlis Ducmanis, Jēkabs Grots, Osvalds Ozoliņš, Jānis Skudre, Frīdrihs Vesmanis, Fricis Zilbers. Kā norādījis senatora Augusta Lēbera dēls Dītrihs Andrejs Lēbers, šķiet nav citu augstāku tiesu pasaulē, ko būtu piemeklējis līdzīgs liktenis.^[8]

Piecu Senatoru atzinums par Latvijas Satversmes spēkā esamību un Saeimas pilnvarām Latvijas Republikas okupācijas apstākļos

1948. gada pavasarī pēc Latvijas Saeimas priekšsēža v.i. bīskapa J.Rancāna lūguma pieci Latvijas Senāta Senatori: Jānis Balodis, Rūdolfs Jānis Alksnis, Pēteris Stērste, Augusts Rumpēters un Maksis Ratermanis sniedza atzinumu par Latvijas Satversmes spēkā esamību un Saeimas pilnvarām okupācijas apstākļos, kam vēlāk pievienojās arī Senators Mintauts Čakste. Uz šo atzinumu pamatīgi atsaucās Latvijas Republikas Satversmes tiesa savā 2007. gada spriedumā Krievijas robežlīguma lietā (Spriedums lietā Nr.2007—10—0102)).

Literatūra par Latvijas Senātu

Pauls Mincs, Senāta izskaidrojošā darbība, raksts publicēts: Tieslietu Ministrijas Vēstnesis, Nr.1. 1920. gads, 7.—28. lpp.
Senators Dr.Augusts Lēbers, Tiesu iekārtas likuma 259(1).p., raksts publicēts: Tieslietu Ministrijas Vēstnesis, Nr.1/3. 1921. gads, 21.—28. lpp.
Pauls Mincs, Vēl par 259(1).pantu, raksts publicēts: Tieslietu Ministrijas Vēstnesis, Nr.4/6. 1921. gads, 108.—112. lpp.
Dr.Augusts Lēbers, Senāta darbība prakses apvienošanā, raksts publicēts: Tieslietu Ministrijas Vēstnesis, Nr.4/6. 1921. gads, 112.—116. lpp.
Baldvins Disterlo, Latvijas Senāta būtība un raksturs, raksts publicēts: Tieslietu Ministrijas Vēstnesis, Nr.4/6. 1921. gads, 116.—120. lpp.
Baldvins Disterlo, Senāta administratīvā departamenta varas tiesības un likums par administratīvām tiesām, raksts publicēts: * Tieslietu Ministrijas Vēstnesis, Nr.5. 1922. gads, 195.—200. lpp.
Baldvins Disterlo, Daži juridiski jautājumi par Senata administratīvo departamentu un viņa attiecībām ar ģenerālprokuroru, raksts publicēts: Tieslietu Ministrijas Vēstnesis, Nr.3/4. 1923. gads, 108.—115. lpp.
Senata spriedumu publicēšanas jautājumā, publicēts: Tieslietu Ministrijas Vēstnesis, Nr.4. 1924. gads, 197.—199. lpp.
Vladimirs Bukovskis, Administratīvās tiesas reforma, raksts publicēts: Tieslietu Ministrijas Vēstnesis, Nr.7/9. 1925. gads, 817.—841. lpp.
Pjotrs Jakobi, Pie jautājuma par vietējās prokuratūras un virsprokuraturas savstarpējām attiecībām, raksts publicēts: Tieslietu Ministrijas Vēstnesis, Nr.10. 1925. gads, 890.—893. lpp.
V. Dāvids, Latvijas tiesu iestādes valsts desmit gadu pastāvēšanas laikā, raksts publicēts: Tieslietu Ministrijas Vēstnesis, Nr.10/11. 1928. gads, 371.—375. lpp.
Alberts Kviesis, Tieslietu ministrija, Senāts, raksts publicēts: Latvija desmit gados – Latvijas valsts nodibināšanas un viņas pirmo 10 gadu darbības vēsture, Rīgā, 1928. gads, Valsts tipogrāfija, 291.—292. lpp.
Prof.Augusta Loebera referāts par Senāta vēsturi, publicēts: Tieslietu Ministrijas Vēstnesis, Nr.3. 1936. gads, 560.—565. lpp., pārpublicēts: Dītrichs Andrejs Lēbers (Loeber), Ieskats Latvijas Senāta spriedumos un Senatora Augusta Lēbera rakstos (1920—1938), Rīga, „Latvijas Enciklopēdija”, 1992, 115.—119.lpp.
Kornelijs Veitmanis, Aleksandrs Menģelsons, Tieslietu ministrijas un tiesu vēsture 1918—1938, Rīgā, 1939. gadā, 189.—218.lpp.
Augusts Rumpēters. Atskats uz Senātu Latvijas tiesu sistēmā, raksts publicēts: Latviešu juristu raksti, Nr.12. 1973. gads, 1.—26. lpp.
Dītrichs Andrejs Lēbers, Latvijas Senāts, raksts publicēts: „Universitas”, Nr.37., trimdā, 1976. gada pavasarī, 48.—50.lpp.
Dītrichs Andrejs Lēbers (Loeber), Ieskats Latvijas Senāta spriedumos un Senatora Augusta Lēbera rakstos (1920—1938), Rīga, „Latvijas Enciklopēdija”, 1992, 115.—119.lpp.
Dītrichs Andrejs Lēbers (Loeber), „Latvijas Senāts viņdienās un mūsdienās”, referāts/uzruna Latvijas Senāta dibināšanas atceres dienā Rīgā, Tiesu pilī, 1998. gada 19. decembrī, publicēts: „Latvijas Vēstnesis”, 1998, 29.12.1998 387 (1448).
Latvijas Republikas Augstākā tiesa, sagatavoja: Augstākās tiesas administrācija. Rīga: Latvijas Republikas Augstākā tiesa, 2008, 48. lpp. et seq.
Latvijas Republikas Augstākā tiesa, brošūra „Latvijas Senāta senatori 1918—1940, Rīgā, 2008 (latviski)
Māris Vainovskis, Edijs Poga, „Tēzes pie autoru referāta „Latvijas tiesu judikatūras apkopošanas aktuālie jautājumi”, kas tika nolasīts 2010. gada 15. oktobrī Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta un tiesu palātu 15 gadu darbībai veltītajā starptautiskajā konferencē "Augstākās tiesas judikatūra un tās loma tiesiskās domas attīstībā Latvijā"”, Rīgā, Latvijas Universitātes Lielajā aulā, 2010. gada 15. oktobrī^{[novecojusi saite]}
Jānis Pleps, referāts „Latvijas Senāta izaicinājumi mūsdienām”, kas tika nolasīts 2010. gada 15. oktobrī Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta un tiesu palātu 15 gadu darbībai veltītajā starptautiskajā konferencē "Augstākās tiesas judikatūra un tās loma tiesiskās domas attīstībā Latvijā"”, Rīgā, Latvijas Universitātes Lielajā aulā, 2010. gada 15. oktobrī^{[novecojusi saite]}
Māris Vainovskis, Edijs Poga, „Piezīmes par Latvijas Senāta prakses apkopošanu un publicēšanu”, publicēts: „Jurista Vārds”, Nr.44 (639), 2010. gada 2. novembris, 12.—20.lpp.^{[novecojusi saite]}
Jānis Pleps, „Latvijas Senāta izaicinājumi mūsdienām”, publicēts: „Jurista Vārds”, Nr.44 (639), 2010. gada 2. novembris, 21.—26.lpp.
„Par Senāta spriedumu publicēšanu”, publicēts: „Jurista Vārds”, Nr.44 (639), 2010. gada 2. novembris, 27.lpp.

Latvijas Senāta turpinājums

1995. gadā izveidotais Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts ir Latvijas Senāta tradīciju turpinātājs.

Piezīmes un atsauces

↑ (Skat. Latvijas Pagaidu Valdības likumu un rīkojumu krājums, Nr. 1, 15.07.1919., Nr. 10, 12. lpp. et seq., 7. punkts)
↑ Kornelijs Veitmanis, Aleksandrs Menģelsons, Tieslietu ministrijas un tiesu vēsture 1918-1938. Rīga: 1939., 189.-218.lpp
↑ 112. 1935. gada 15. jūnija Senāta CKD spriedums Lietā Nr.1377 — Adolfa Zaščerinska lūgums atcelt Daugavpils apgabaltiesas lēmumu Zemkopības ministrijas sūdzības lietā^{[novecojusi saite]}
↑ 113. 1935. gada 30. jūlija Senāta CKD spriedums Lietā Nr.2458 — Kārļa Zumenta lūgums atcelt Tiesu palātas lēmumu Kārļa Zumenta prasībā pret Dāvi Bišofu un Kārli Vēveri^{[novecojusi saite]}
↑ 114. 1935. gada 30. jūlija Senāta CKD spriedums Lietā Nr.2371 - Jāna Strausa prasība pret Marcelu Holcen un Emīlu Karpeleru, tirg. firmā „Šenker un Ko".^{[novecojusi saite]}
↑ 115. 1935. gada 30. jūlija Senāta CKD spriedums Lietā Nr.1937 Jevgeņija Solomona Muškata prasība pret Ringoldu Kalningu.^{[novecojusi saite]}
↑ Senāta likvidēšana Latvijas Republikas Augstākā tiesa, 2021
↑ Dītrichs Andrejs Lēbers, Latvijas Senāts, „Universitas”, Nr.37., trimdā, 1976. gada pavasarī, 48.-50.lpp.

Ārējās saites

Latvijas Republikas Augstākās tiesas mājaslapa (latviski)
Latvijas Republikas Augstākās tiesas mājaslapa Arhivēts 2020. gada 21. oktobrī, Wayback Machine vietnē.

[1] (Skat. Latvijas Pagaidu Valdības likumu un rīkojumu krājums, Nr. 1, 15.07.1919., Nr. 10, 12. lpp. et seq., 7. punkts)

[2] Kornelijs Veitmanis, Aleksandrs Menģelsons, Tieslietu ministrijas un tiesu vēsture 1918-1938. Rīga: 1939., 189.-218.lpp

[3] 112. 1935. gada 15. jūnija Senāta CKD spriedums Lietā Nr.1377 — Adolfa Zaščerinska lūgums atcelt Daugavpils apgabaltiesas lēmumu Zemkopības ministrijas sūdzības lietā^{[novecojusi saite]}

[4] 113. 1935. gada 30. jūlija Senāta CKD spriedums Lietā Nr.2458 — Kārļa Zumenta lūgums atcelt Tiesu palātas lēmumu Kārļa Zumenta prasībā pret Dāvi Bišofu un Kārli Vēveri^{[novecojusi saite]}

[5] 114. 1935. gada 30. jūlija Senāta CKD spriedums Lietā Nr.2371 - Jāna Strausa prasība pret Marcelu Holcen un Emīlu Karpeleru, tirg. firmā „Šenker un Ko".^{[novecojusi saite]}

[6] 115. 1935. gada 30. jūlija Senāta CKD spriedums Lietā Nr.1937 Jevgeņija Solomona Muškata prasība pret Ringoldu Kalningu.^{[novecojusi saite]}

[7] Senāta likvidēšana Latvijas Republikas Augstākā tiesa, 2021

[8] Dītrichs Andrejs Lēbers, Latvijas Senāts, „Universitas”, Nr.37., trimdā, 1976. gada pavasarī, 48.-50.lpp.

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]

[6]

[7]

[8]