Lielbritānija bija piektā veiksmīgākā valsts šajās olimpiskajās spēlēs, izcīnot 7 olimpiskās medaļas. No šīm 7 olimpiskajām medaļām 2 bija zelta medaļas, 3 sudraba un 2 bronzas medaļas. Zelta medaļas izcīnīja Džons Bolandstenisā un Lonsestons Eliotssvarcelšanā. Lonsestons Eliots šajās olimpiskajās spēlēs izcīnīja divas medaļas. Arī Džons Bolands izcīnīja divas olimpiskās medaļas, bet viņa otrā medaļa (zelta medaļa), ko ieguva tenisa dubultspēlēs kopā ar Vācijas sportistu Frīdrihu Traunu tiek ieskaitīta Jauktās komandas (ZZX) rezultātos. Vieglatlētikā, riteņbraukšanā un tenisā tika iegūtas pa divām olimpiskajām medaļām šajās spēlēs.
Riteņbraukšanā Lielbritānija bija pārstāvēta ar diviem sportistiem — Frederiku Kīpingu un Edvardu Batelu. Abi sportisti izcīnīja olimpiskās medaļas. Sudraba medaļu ieguva Frederiks Kīpings 12 stundu braucienā, bet bronzas medaļu ieguva Edvards Batels grupas braucienā.
Svarcelšanā Lielbritāniju pārstāvēja Lonsestons Eliots. Viņš izcīnīja divas olimpiskās medaļas. Vienrocīgajā grūšanā viņš ieguva zelta medaļu, bet abrocīgajā grūšanā — sudraba medaļu.
Vieglatlētikā Lielbritāniju pārstāvēja visvairāk sportistu — 5 sportisti. Sportisti startēja 5 vieglatlētikas disciplīnās, no kurām divās ieguva olimpiskās medaļas. Sudraba medaļu izcīnīja Grentlijs Guldings 110 metru barjerskrējienā, bet bronzas medaļu Čārlzs Gmelins izcīnīja 400 metru skrējienā.
Lampros, S.P., Polites, N.G., De Coubertin, Pierre, Philemon, P.J., Anninos, C. The Olympic Games: BC 776 – AD 1896. Athens : Charles Beck, 1897. (Digitally available at [1]Arhivēts 2008. gada 27. maijā, Wayback Machine vietnē.)