|
Marina Abramoviča
Marina Abramoviča (serbu: Марина Абрамовић, [maˌrǐːna abˈrǎːmoʋit͡ɕ]; dzimusi 1946. gada 30. novembrī) ir serbu performances māksliniece, kas šobrīd dzīvo Ņujorkā.[1] Viņas darbi pamatā saistīti ar attiecībām starp izpildītāju un skatītājiem, ķermeņa robežām un prāta iespējām. Abramoviča aktīvi darbojusies vairāk nekā trīs desmitgades un tiek saukta par “performanču mākslas vecmāmiņu”. Viņa aizsākusi jaunu identitātes izpratni, darbos iesaistot skatītājus, koncentrējoties uz saskari ar sāpēm, asinīm un ķermeņa fiziskajām robežām.[2] Dzīves sākums un izglītībaAbramoviča dzimusi Belgradā 1946. gada 30. novembrī. Viņas mātes tēvocis bija Serbijas Pareizticīgās baznīcas patriarhs Varnava.[3] Abi viņas vecāki Otrā pasaules kara laikā bija dienvidslāvu partizāni.[4] Viņas māte bija Danica Rosi un tēvs — Vojins Abramovičs.[5] Pēc kara Abramovičas vecāki tika uzskatīti par nacionālajiem varoņiem un saņēma amatus pēckara Dienvidslāvijas valdībā.[5] Intervijā Abramoviča aprakstījusi savu ģimeni kā “sarkanos buržujus”.[5] Līdz sešu gadu vecumam Abramoviču audzināja vecvecāki.[6] Viņas vecāmāte bija ļoti reliģioza, un Abramoviča savu “bērnību pavadīja, sekojot vecāsmātes rituāliem: sveces no rīta, mācītāja apmeklējumi dažādos gadījumos”.[6] Sešu gadu vecumā Abramovičai piedzima brālis, un viņa sāka dzīvot ar vecākiem, apgūt klavierspēli, franču un angļu valodu.[6] Lai arī viņa neapguva mākslu, tā viņu ātri ieinteresēja[6], un bērnībā viņai patika gleznot.[5] Bērnībā māte Abramoviču sita.[5] 1998. gadā publicētā intervijā Abramoviča stāsta: “Māte pārņēma pilnīgu militāra stila kontroli pār mani un brāli. Man nebija ļauts pamest māju pēc pulksten 10 vakarā līdz pat 29 gadu vecumam. [..] Visas uzstāšanās Dienvidslāvijā man bija pirms desmitiem vakarā, jo līdz tam man bija jābūt mājās. Tas ir pilnīgi neprātīgi, bet visa sevis graizīšana, pātagošana, dedzināšana, gandrīz dzīvības zaudēšana uguns zvaigznē notika pirms pulksten desmitiem vakarā.”[7] 2013. gadā publicētā intervijā Abramoviča teica: “Manai mātei un tēvam bija briesmīga laulība.”[8] Aprakstot notikumu, kad viņas tēvs sasita 12 šampanieša glāzes un pameta mājas, viņa teica: “Tas bija manas bērnības šausmīgākais notikums.”[8] No 1965. līdz 1970. gadam viņa studēja Belgradas Mākslas akadēmijā, pēc tam, 1972. gadā, pabeidza studijas Zagrebas Mākslas akadēmijā. No 1973. līdz 1975. gadam viņa mācīja Novisadas Mākslas akadēmijā un veica savas pirmās solo performances. No 1971. līdz 1976. gadam viņa bija precējusies ar Nešu Paripoviču. 1976. gadā viņa devās uz Amsterdamu, lai izpildītu priekšnesumu (vēlāk apgalvoja, ka tas notika viņas dzimšanas dienā),[9] un nolēma pārcelties tur pavisam. Atsauces
Ārējās saites
|
|||||||||||||||
.jpg)
.svg){kind=small}
