Marta Rudzīte
Marta Rudzīte (dzimusi 1924. gada 4. novembrī, mirusi 1996. gada 19. jūlijā) bija latviešu valodniece, valodas vēsturniece, pedagoģe. Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenā locekle (1992). DzīvesgājumsMācījās Mazsalacas ģimnāzijā, pēc tās beigšanas 1944. gadā studēja Latvijas Valsts Pedagoģiskā institūta Latviešu valodas un literatūras fakultātē. Pēc studiju beigām no 1948. līdz 1949. gadam strādāja Cēsu skolotāju institūtā. 1951. gadā sāka strādāt Latvijas Valsts universitātē, kuras aspirantūrā studēja no 1949. līdz 1951. gadam. Pievērsās dialektoloģijas nozarei, vēlāk — toponīmikai. Pētīja latviešu un somugru, jo īpaši lībiešu, valodu kontaktus. Piedalījās Eiropas valodu atlanta (Atlas Linguarum Europae) izstrādē. No 1972. gada bija LVU profesore, Trešās atmodas laikā darbojās Latvijas PSR Valodu likuma izstrādes komisijā.[1] Vairāku mācību grāmatu līdzautore.[2] No 1994. gada bija Latvijas Universitātes emeritētā profesore.[1] Apbalvojumi un pagodinājumi
Atsauces
Ārējās saites
|