Mikrofona aptauja

Mikrofona aptauja bija Latvijā notiekošs dziesmu konkurss, kurā klausītāju un skatītāju balsojumā noteica gada populārāko latviešu dziesmu. Konkurss tika izveidots Latvijas Radio Ārzemju raidījumu redakcijā pēc tās vadītāja Nikolaja Neilanda ierosinājuma.^[1]

Raidījums "Mikrofons" sāka skanēt Latvijas Radio 1965. gadā sabiedrisko aktualitāšu apspriešanai. Lai mainītu pārāk oficiālo stilu, redakcijas galvenais redaktors N. Neilands ierosināja 1968. gadā sarīkot pirmo "Mikrofona" dziesmu aptauju par Latvijas populārāko melodiju, kurā piedalījās tūkstošiem melomānu.^[1]

Aptauja notika katru gadu no 1968. gada līdz 1994. gadam, izņemot laika posmā no 1972. līdz 1975. gadam, kā arī 1983. gadā. No komponistiem visvairāk uzvaru konkursā guva Raimonda Paula dziesmas (11 reizes), no dziedātājiem visvairāk uzvaru tika Mirdzai Zīverei (4), bet no grupām — Jumpravai (2 reizes).

2005. gada 28. decembrī Ķīpsalā notika "Mikrofona" 40 gadu jubilejas koncerts, kurā piedalījās visas 22 uzvarētājdziesmas, bet ne visas no tām izpildīja oriģinālie mākslinieki. Par uzvarētāju kļuva 1976. gada 1. vietas ieguvēji Viktors Lapčenoks un Nora Bumbiere ar "Mēmo dziesmu". Koncertā dziesmu viens pats dziedāja Lapčenoks. Otrajā vietā konkursā palika cita Raimonda Paula dziesma "Mežrozīte". 2011. gadā "Latviešu Radio" atjaunoja "Mikrofona aptauju".^[2]

Nevar uzskatīt, ka vienmēr konkursā uzvarēja patiešām populārākā dziesma, bieži vien Padomju varai ne tik draudzīgie izpildītāji neuzvarēja konkursā vai arī tiem neļāva piedalīties tajā. Dažas tautā ļoti populāras dziesmas, iespējamās aptaujas uzvarētājas, tika vispār vienkārši aizliegtas un aptaujā nevarēja piedalīties. Divas no tām: Mārča Kalniņa dziesma "Laimesputns" un Ivara Žinduļa "Sapņu bites". Ne reizi neuzvarēja arī Imanta Kalniņa dziesmas, bet 1981. gadā 2. vietā palika Ulda Stabulnieka ļoti populārā dziesma "Tik un tā". Vienīgi jau atmodas laikos uzvarēja patriotiskās latviešu dziesmas.

1965. gadā sāka skanēt Latvijas Radio raidījums "Mikrofons", kas 1968. gadā sarīkoja pirmo "Mikrofona" dziesmu aptauju. Tajā uzvarēja Raimonda Paula komponētā un Zigfrīda Račiņa izpildītā dziesma "Mežrozīte", kas vēlāk iekļauta R. Paula albumā "Tev, mana labā" O. Grīnberga izpildījumā. Aptaujā panākumus guvusi arī Aleksandra Kublinska dziesma "Noktirne", kura ir ansambļa "Eolika" repertuārā.^[3]

1. "Dziesma nenosalst" (R. Pauls, A. Krūklis) — Ojārs Grīnbergs
2. "Zilie lini" (R. Pauls, A. Krūklis) — O. Grīnbergs un M. Vilcāne
3. "Sens ir tas stāsts" (R. Pauls, A. Krūklis) — O. Grīnbergs
4. "Nepārmet man" (R. Pauls, A. Krūklis) — O. Grīnbergs un M. Vilcāne
5. "Vai tu nāksi vēlreiz?" (Aivars Zītars - A. Krūklis) - Andrejs Lihtenbergs

1. "Baltā saule" (R. Pauls, Z. Purvs) — Margarita Vilcāne
2. "Kam ziedi, mežābele" (R. Pauls, A. Krūklis) — O. Grīnbergs
3. "Aijas smaids" (J. Sildegs, J. Brežģis) — O. Grīnbergs
4. "Vecmāmiņa un runcis" (Z. Lorencs, J. Peters) — "Eolika"
5. "Kas ticēt spēj" (I. Vīgners, A. Krūklis) — Zigfrīds Račiņš un Sarmīte Lorenca

1. "Teic, kur zeme tā" (R. Pauls, A. Krūklis) — (N.Bumbiere, M.Vilcāne, V.Lapčenoks un O.Grīnbergs) (12 921 balss)
2. "Zilā" (R. Pauls, J. Peters) — Viktors Lapčenoks (8337 balsis)
3. "Savāda vasara" (R. Pauls, A. Krūklis) — V. Lapčenoks un N. Bumbiere (6707 balsis)
4. "Somu pirts" (R. Pauls, A. Auziņš) — O. Grīnbergs
5. "Dūdieviņš" (I. Kalniņš, V. Belševica) — Nora Bumbiere

Desmitniekā iekļuva arī Raimonda Paula "Ances romance" un "Mirdzošais gliemežvāks". Aptaujas noslēguma pasākums pirmo reizi notika ārpus Latvijas Radio telpām Arodbiedrību padomes kultūras namā.^[4]

Mikrofona aptaujas dziesmu nacionālais skanējums Latvijas PSR kultūras ierēdņiem likās bīstams — laika posmā no 1972. līdz 1975. gadam konkurss nenotika. Tikai 1992. gadā "Mikrofons" rīkoja aptauju par šo gadu populārākajām dziesmām:

• "Vakara dziesma" (V. Kaminskis, I. Ziedonis) — Andrejs Lihtenbergs
• "Kaktuss" (G. Freidenfelds, G. Selga) — M. Vilcāne
• "Vella kalpu dziesma" (R. Pauls, J. Anerauds) — Vīru vokālais ansamblis
• "Atmiņu lietus" (G. Freidenfelds, G. Selga) — O. Grīnbergs

• "Kurzeme" (R. Pauls, J. Peters) — V. Lapčenoks
• "Taču" (G. Freidenfelds, O. Vācietis) — M. Vilcāne
• "Ziemeļu serenāde" (V. Kaminskis, O. Vācietis) — A. Lihtenbergs
• "Silazvans" (E. Goldšteins - A. Krūklis) — A. Lihtenbergs

• "Manai dzimtenei" (R. Pauls, J. Peters) — N. Bumbiere un V. Lapčenoks
• "Deviņvīru spēks" (E. Goldšteins, A. Krūklis) — A. Lihtenbergs
• "Varbūt" (R. Pauls, A. Krūklis^[5]) — V. Lapčenoks
• "Vēju stundā" (R. Pauls, J. Peters) — N. Bumbiere un V. Lapčenoks

• "Ķiršu lietus" (Z. Liepiņš, A. Krūklis) — N. Bumbiere
• "Nakts dziesma" (R. Pauls, J. Anerauds) — N. Bumbiere un V. Lapčenoks
• "Lauku gurķis Rīgas tirgū" (R. Pauls, J. Peters) — N. Bumbiere un V. Lapčenoks
• "Nekal mani gredzenā" (R. Pauls, J. Peters) — V. Lapčenoks

Aptauja atkal atgriezās Latvijas Radio 1976. gadā, un turpmākos gados atkal uzvarēja R. Paula dziesmas.

1. "Tava balss (Mēmā dziesma)" (R. Pauls, J. Peters) — N. Bumbiere un V. Lapčenoks
2. "Inese" (R. Pauls, P. Šiliņš) — V. Lapčenoks
3. "Pusnakts stundā" (Z. Liepiņš, I. Lasmanis) — V. Lapčenoks
4. "Tāls Parīzes radio" (R. Pauls, J. Peters) — M. Vilcāne
5. "Latviešu jūrniekiem" (R. Pauls, I. Ziedonis) — V. Lapčenoks

1. "Par pēdējo lapu" (R. Pauls, J. Peters) — N. Bumbiere
2. "Ceriņi" (Z. Lorencs, A. Vējāns) — Z. Lorencs
3. "Priekšnojauta" (R. Pauls, J. Peters) — Mirdza Zīvere
4. "Rudens ogle" (R. Pauls, J. Peters) — M. Zīvere
5. "Ardievas vasarai" (R. Pauls, J. Peters) — M. Zīvere

1978. gada aptaujā uzvarēja "Tai pilsētā" (M. Zīvere un A. Kukule), 1979. gada aptaujā "Es aiziet nevaru" (M. Zīvere), 1980. gada aptaujā "Kamola tinēja" (I. Skrastiņš), 1981. gadā "Dāvāja Māriņa" (A. Kukule un L. Kreicberga) un 1982. gadā "Cielaviņa" (J. Paukštello). 1982. gads bija pēdējais, kad uzvarēja Raimonda Paula dziesma.

Kaut arī 1983. gadā PSKP ģenerālsekretāra Andropova varas laikā konkurss nenotika, gada populārākās dziesmas tika noskaidrotas 1992. gadā:

1. "Pie baltas lapas" (J. Kulakovs, M. Melgalvs) — "Pērkons"
2. "Rudens vēju muzikants" (Ē. Ķiģelis, V. Grēviņš) — "Līvi"
3. "Balāde par gulbi" (J. Kulakovs, M. Melgalvs) — "Pērkons"
4. "Milžu cīņa" (I. Baušķenieks, V. Slava, Z. Streiķis) — "Dzeltenie pastnieki"

Kopš 1984. gada Mikrofona aptaujas dziesmas kļuva aizvien patriotiskākas, gaisā bija jūtama jau Atmodas tuvošanās. 1984. un 1985. gadā uzvarēja Mirdza Zīvere ar attiecīgi Ulda Marhilēviča "Lūgumu" un Zigmara Liepiņa "Zibsnī zvaigznes aiz Daugavas". 1986. gadā par uzvarētājiem kļuva Līvu izpildītā "Dzimtā valoda", kas gan nepatika padomju varai un finālkoncertā aizliedza piedalīties solistam J.Grodumam. 1987. gadā uzvarēja brāļi Āris un Saulceris Ziemeļi ar lirisko "Uzsniga sniedziņš balts", bet turpmākajos gados skatītāji par uzvarētājiem izvēlējās roka dziesmas. 1988. gadā uzvarēja Igo ar vienu no atmodas himnām "Pie laika", bet 1989. gadā grupa Pērkons ar romantisko "Mēs pārtiekam viens no otra". Nākamajos divos gados triumfēja grupas Jumprava dziesmas "Baltā" un "Peldētājs", pēc grupas darbības pārtraukšanas 1992. gadā uzvarēja Aigara Grāvera solodziesma "Klusumā". 1993. gadā uzvarēja Bet Bet ar dziesmu "Vakara vējā", bet par pēdējiem uzvarētājiem 1994. gadā kļuva rokgrupas Linga dziesma "Nāc man līdz".

• Latvijas Nacionālās enciklopēdijas šķirklis