Nigērija

Nigērijas Federālā Republika (ha): Jamhuriyar Taraiyar Nijeriya igbo: Ọ̀hàńjíkọ̀ Ọ̀hànézè Naìjíríyà jorubu: Orílẹ̀-èdè Olómìnira Àpapọ̀ ilẹ̀ Nàìjíríà
Karogs Ģerbonis
Himna: Arise, O Compatriots
Galvaspilsēta		Abudža 9°4′N 7°29′E / 9.067°N 7.483°E / 9.067; 7.483
Lielākā pilsēta		Lagosa
Valsts valodas		Angļu valoda
Valdība		Federāla prezidentāla republika
-	Prezidents	Bola Tinubu
-	Viceprezidents	Kašims Šetima
Likumdevējs		Nacionālā Asambleja
-	Augšpalāta	Senāts
-	Apakšpalāta	Pārstāvju palāta
Neatkarība		no Apvienotās Karalistes
-	Dienvidu un Ziemeļu Nigērijas apvienošana	1914
-	Deklarēta un atzīta	1960. gada 1. oktobris
-	Republika deklarēta	1963. gada 1. oktobris
Platība
-	Kopā	923 768 km² (31.)
-	Ūdens (%)	1,4
Iedzīvotāji
-	iedzīvotāji 2018. gadā	195,605,702[1] (7.)
-	2006. gada tautas skaitīšana	140 431 790
-	Blīvums	191,8/km² (71.)
IKP (PPP)		2011. gada aprēķins
-	Kopā	$413,402 miljardi[2]
-	Uz iedzīvotāju	$2578[2]
IKP (nominālais)		2011. gada aprēķins
-	Kopā	$238,920 miljardi[2]
-	Uz iedzīvotāju	$1490[2]
Džini koef. (2003)		43,7
TAI (2011)		0,459 (156.)
Valūta		Naira (₦) (NGN)
Laika josla		WAT (UTC+1)
-	Vasarā (DST)	nav (UTC+1)
Interneta domēns		.ng
Tālsarunu kods		+234

Nigērija (angļu: Nigeria), oficiāli Nigērijas Federālā Republika (Federal Republic of Nigeria) ir valsts Rietumāfrikā. Tā atrodas Nigēras upes lejtecē pie Gvinejas līča. Valsts robežojas ar Beninu rietumos, Kamerūnu austrumos, Čadu ziemeļaustrumos un Nigēru ziemeļos. Nigērijā pēc 2018. gada datiem dzīvo ap 195,605 miljoniem iedzīvotāju.^[1] Pēc iedzīvotāju skaita tā ir lielākā valsts Āfrikā un septītā lielākā pasaulē. Nigērija ir Āfrikas Savienības, Nāciju Sadraudzības un OPEC dalībvalsts.

Nigērijai ir gara vēsture ne tikai kā sen apdzīvotai teritorijai, bet arī kā apgabalam, kurā pastāvējušas varenas impērijas un pilsētvalstis, pirms vēl to bija kolonizējušas Eiropas lielvaras. Hausi ziemeļos, ibo dienvidaustrumos un jorubi dienvidrietumos, Ifes pilsētas apkaimē, bija nodibinājuši un izveidojuši labi organizētas karalistes jau vairākus gadsimtus pirms tam, kad šeit ieradās eiropieši.

1851. gadā britu karaspēks ieņēma Lagosu. Tā tika oficiāli aneksēta 1861. gadā. 1901. gadā Nigērijas teritorija tika padarīta par Lielbritānijas protektoriātu. Valsts ieguva neatkarību 1960. gada 1. oktobrī kā Nigērijas federācija ar Elizabeti II kā valsts galvu un Nigērijas karalieni. 1963. gadā Nigērija kļuva par republiku, taču 1966. gadā tā nonāca armijas varā pēc valsts apvērsuma. Kopš tā laika valsts politikā iezīmējās saspīlētība starp musulmanisko ziemeļdaļu, no kuras nāca vairums armijas vadītāju, un kristīgo dienviddaļu, kuras pārstāvji parasti uzvarēja vēlēšanās. 1967. gadā valsts dienvidaustrumu daļa atdalījās no pārējās valsts un tika nodibināta Biafras Republika, kas aizsāka Nigērijas pilsoņu karu. Karā uzvarēja Nigērijas valdība un Biafra atkal kļuva par daļu no valsts. Nigērija atkal kļuva par republiku 1979. gadā pēc jaunās konstitūcijas ieviešanas. Tomēr tā nepastāvēja ilgi, jo pēc 4 gadiem Muhammadu Buhari veica valsts apvērsumu. Buhari tika gāzts cita apvērsuma rezultātā 1985. gadā. Pēc tā valsts piedzīvoja vēl 2 apvērsumus 1990. un 1993. gadā; pēdējo no tiem veica Sani Abača, kurš valdīja no 1993. līdz savai nāvei 1998. gadā. Pēc Abačas nāves viņa pēctecis pieņēma jaunu konstitūciju, kas nodrošināja vairāku partiju vēlēšanas un paredzēja abu lielo reliģisko kopienu pārstāvju rotāciju prezidenta amatā. 1999. gada 5. maijā vara tika nodota bijušajam armijas komandierim Olusegunam Obasandžo, kurš bija valdījis kā militārais līderis no 1976. līdz 1979. gadam.

Obasandžo tika atkārtoti ievēlēts 2003. gadā. 2007. gadā par valsts prezidentu kļuva Umaru Jaradua. Viņš nomira 2010. gada 5. maijā un tika rīkotas jaunas vēlēšanas. Par pagaidu prezidentu kļuva Gudlaks Džonatans. G. Džonatans uzvarēja 2011. gada vēlēšanās. 2015. gada vēlēšanās viņš vēlreiz kanditēja uz prezidenta amatu, taču zaudēja Muhammadu Buhari. Buhari tika atkārtoti ievēlēts 2019. gada vēlēšanās.

Kopš 2009. gada Nigērijas ziemeļaustrumu daļā darbojas teroristu grupējums Boko Haram, kurš valstī grib ieviest šariatu. Tas tika dibināts 2002. gadā. Sākumā grupa bija visai miermīlīga, taču sāka palielināt savu uzbrukumu skaitu pēc grupas līdera nāves 2009. gada jūlijā. Tika uzsākta bruņota sacelšanās, kas turpinās vēl joprojām. Grupa galvenokārt darbojas Jobes, Kano, Borno un Kadunas štatos. Boko Haram neiesaistās Nigērijas politiskajā sistēmā, ievērojot fundamentālisma islāma formu, kas aizliedz dalību, ja vien sistēma nav balstīta uz šariatu vai islāma likumiem.^[3] Grupa ir veikusi pašnāvnieku uzbrukumus, bumbu sprādzienus un cilvēku nolaupīšanu štatos, kuros tā ir aktīva. 2014. gada 14. aprīlī kaujinieki nolaupīja 276 skolnieces no internātskolas Čibokā, Borno štatā. Nolaupīšana izraisīja globālu sašutumu un sociālajos tīklos tika uzsākta kampaņa #BringBackOurGirls.^[3] 2014. gada 24. augustā Boko Haram Nigērijas ziemeļaustrumos pasludināja kalifātu^[4] un sāka ieņemt teritoriju Nigērijā, Čadā, Kamerūnā un Nigērā.^[5][6][7] To valstu līderi uzsāka cīņu pret grupējumu^[8][9][10] un 2015. gada aprīlī grupa kontrolēja tikai mazu teritoriju Nigērijas ziemeļaustrumos un atkāpās Sambisas mežā.

Nigērijas sauszemes robeža kopumā ir 4477 km gara. Valsts robežojas ar Beninu rietumos (809 km gara robeža), Kamerūnu austrumos (1975 km), Čadu ziemeļaustrumos (85 km) un Nigēru ziemeļos (1608 km).^[11] Dienvidos valsti apskalo Gvinejas līcis. Krasta līnija gar līci ir 853 km gara.^[12] Nigērija ir aptuveni 1200 km plata no austrumiem uz rietumiem un apmēram 1050 km gara no ziemeļiem uz dienvidiem. Valsts platība ir 923 768 km2. Nigērija ir 31. lielākā valsts pasaulē pēc Tanzānijas un 14. lielākā valsts Āfrikā.

Valstij ir tādi dabas resursi kā dabasgāze, nafta, alva, dzelzs rūdas, akmeņogles, kaļķakmens, niobijs, svins, cinks.^[13] Naftas meklējumi valsts teritorijā sākās 1907. gadā. Tā pirmo reizi tika atrasta 1956. gadā Oloibiri ciematā, kurš atrodas Bajelsas štatā. Naftas ražošana sākās 1958. gadā. Lieli naftas krājumi atrodas Nigēras deltas reģionā. Tomēr vietējie iedzīvotāji nav tik apmierināti ar naftas atrašanu, jo tā piesārņo vidi. Nemiernieku grupas kopš 2003. gada darbojas šajā reģionā.

Valsts reljefs svārstās no zemienes gar krastu un Nigēras lejteces ieleju līdz augstienēm ziemeļos un kalniem gar austrumu robežu.

Nigērijā ir tropu klimats ar diviem gadalaikiem. Mitrā sezona ilgst no aprīļa līdz oktobrim, kurā vismitrākais mēnesis ir jūnijs, savukārt sausā sezona ilgst no novembra līdz martam. Vidējais nokrišņu daudzums valstī svārstās no 1770 mm R līdz 4310 mm gar A krastu un līdz 470 mm valsts centrālajā daļā. Valdošie vēji ir DR, kas atnes lietu, un karstas, sausas putekļu vētras no Sahāras tuksneša ziemeļaustrumos. Vidējais temperatūras diapazons ir no 23 grādiem pēc Celsija līdz 32 grādiem pēc Celsija visu gadu.

Pamatraksts: Nigērijas administratīvais iedalījums

Administratīvi Nigērija dalās 36 štatos un Federālajā galvaspilsētas teritorijā Tālāk štati iedalās 774 pašpārvaldes apgabalos (Local Government Area).

Nigērijas iedzīvotāju sastāvs ir ļoti raibs, jo valstī dzīvo vairāk kā 250 tautu. Lielākās no tām ir hausi, jorubi, igbo, fulbi, kas kopā veido 70% Nigērijas iedzīvotāju. Pārējie nigērieši pieder pie kādas no vairāk nekā 250 etniskajām grupām, kuras ne vien bagātina jau tā ļoti daudzveidīgo Nigērijas kultūru un mākslu, bet ir "iedalījušas" tās teritoriju pēc etniskās un valodas piederības. Turklāt iedzīvotājus šķir arī reliģiskā piederība: ziemeļos vairums iedzīvotāju ir musulmaņi (41%), bet dienvidos — kristieši (58%) vai tradicionālo ticējumu piekritēji.

Valsts strauji attīstās, izmantojot naftas atradnes Gvinejas līča piekrastē. Nigērija ir lielākā naftas ieguvēja Āfrikā. Valsts teritorijā ir arī dabasgāzes, akmeņogļu un alvas rūdas iegulas. Nigērijas ziemeļdaļā valda samērā sauss klimats, šeit audzē prosu, sorgo, zemesriekstus, kā arī aitas un liellopus — zebu. Nigēras upes ielejā audzē kokvilnu, tuvāk Gvinejas līcim — eļļaspalmas, kakaokokus. Nigērijas tropiskajos mežos aug kaučukaugi un dažādas vērtīgu koku sugas. Nigērijā ir vairākas hidroelektrostacijas, bet lielo pilsētu tuvumā arī termoelektrostacijas, kuras ražo nepieciešamo elektroenerģiju.

Galvenās rūpniecības nozares ir kalnrūpniecība un naftas pārstrāde. Attīstīta ir pārtikas rūpniecība, īpaši daudz ir eļļas spiešanas fabriku, kā arī uzņēmumu, kas gatavo citrusu un ananasu konservus. Eļļu iegūst no zemesriekstiem un eļļaspalmām. Nozīmīga nozare ir kokvilnas audumu ražošana no vietējās kokvilnas. Kokapstrādes uzņēmumi no tropisko mežu koksnes ražo mēbeles, sērkociņus, celulozi, arī papīru.

Nigērijā daudzi iedzīvotāji nodarbojas ar amatniecību. Katrai tautai un pilsētai ir raksturīgi savi amatniecības izstrādājumi. Kano pilsēta ir slavena ar safjānādas darinājumiem, Bida un Kano — ar groziem un paklājiem, kas pīti no rafijas palmu šķiedras, salmiem un niedrēm. Ilorinas iedzīvotāji ir izcili podnieki. Daudz ir zeltkaļu un sudrabkaļu.

• Nigērijas pilsētu uzskaitījums

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Nigērija.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Katoļu enciklopēdijas raksts (angliski)
• Pareizticīgo enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)

s d l Naftas eksportētājvalstu organizācija (OPEC) Alžīrija Angola Apvienotie Arābu Emirāti Ekvadora Ekvatoriālā Gvineja Gabona Irāna Irāka Kongo Republika Kuveita Lībija Nigērija Saūda Arābija Venecuēla