Novosibirska

Novosibirska
pilsēta
Новосибирск
Karogs Ģerbonis
Novosibirska Rādīt kartē "Krievija" Novosibirska Rādīt kartē "Novosibirskas apgabals"
Koordinātas: 55°3′N 82°57′E / 55.050°N 82.950°E / 55.050; 82.950Koordinātas: 55°3′N 82°57′E / 55.050°N 82.950°E / 55.050; 82.950
Valsts	Krievija
Federālais apgabals	Sibīrijas federālais apgabals
Federācijas subjekts	Novosibirskas apgabals
Platība
• Kopējā	502,7 km2
Augstums	150 m
Iedzīvotāji (2024)[1]
• kopā	1 633 851
• blīvums	3 117,3/km²
Laika josla	UTC+7 (UTC+7)
Tālruņu kods	+7 383
Mājaslapa	novo-sibirsk.ru
Novosibirska Vikikrātuvē

Novosibirska (krievu: Новосибирск) ir pilsēta Krievijas Federācijas Sibīrijas daļā, Rietumsibīrijas līdzenuma dienvidaustrumos pie Obas upes. Tā ir Krievijas trešā lielākā pilsēta (aiz Maskavas un Sanktpēterburgas), lielākā pilsēta Sibīrijas federālajā apgabalā, apgabala un federālā apgabala centrs. Liels militārās rūpniecības, zinātnes un izglītības centrs. Šeit atrodas daudzas no labākajām Krievijas augstskolām un pētniecības institūtiem.

Novosibirska ir jauna pilsēta. 1893. gadā, būvējot Transsibīrijas maģistrāli, uzcēla tiltu pār Obas upi, un tilta tuvumā radās ciematiņš, ko 1895. gadā nosauca par Novonikolajevsku. 1903. gadā tai piešķīra pilsētas tiesības, 1917. gadā tajā bija jau 107 129 iedzīvotāji.

1925. gadā pilsētu pārdēvēja par Novosibirsku un tā Toboļskas vietā kļuva par Sibīrijas novada galvaspilsētu. Novosibirskas nozīme vēl vairāk pieauga, kad 1930. gadu sākumā pabeidza Turkestānas - Sibīrijas dzelzceļa būvi.

1957. gadā PSRS varas iestādes nolēma izveidot Zinātņu Akadēmijas Sibīrijas nodaļu, un uzsāka "Akadēmiskās pilsētiņas" (Академгородок) celtniecība.

Novosibirskā bāzēts Kontinentālās hokeja līgas klubs Novosibirskas "Sibirj", kas savas mājas spēles aizvada 1964. gadā atklātajā Novosibirskas Ledus pilī. Turpat spēlē arī "Sibirj" jauniešu klubs Novosibirskas "Sibirskije Snaiperi", kas spēlē Jaunatnes hokeja līgā.

Novosibirskā dzimuši:

• Laimonis Strujevičs, uzņēmējs un politiķis
• Aleksandrs Pokriškins, lidotājs.
• Anna Kikina, kosmonaute.
• Andrejs Zvjagincevs, kinorežisors, scenārists un aktieris.
• Eduards Artemjevs, komponists, elektroniskās mūzikas un filmu skaņu celiņu autors.

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Novosibirska.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Austrumeiropas enciklopēdijas raksts (vāciski)

Šis ar Krieviju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. s d l

s d l Novosibirskas apgabala pilsētas Barabinska Berdska Bolotnoje Čerepanova Čulima Iskitima Karasuka Kargata Kuibiševa Kupina Novosibirska Oba Tatarska Togučina

s d l Krievijas federācijas subjektu galvaspilsētas un centri Valsts galvaspilsēta: Maskava Republiku galvaspilsētas Abakana Čeboksari Čerkeska Elista Gornoaltajska Groznija Iževska Jakutska Joškarola Kazaņa Kizila Magasa Mahačkala Maikopa Naļčika Petrozavodska Saranska Siktivkara Simferopole (de jure Ukraina) Ufa Ulanude Vladikaukāza Novadu centri Barnaula Čita Habarovska Krasnodara Krasnojarska Perma Petropavlovska-Kamčatska Stavropole Vladivostoka Apgabalu centri Arhangeļska Astrahaņa Belgoroda Blagoveščenska Brjanska Čeļabinska Irkutska Ivanova Jaroslavļa Jekaterinburga Južnosahaļinska Kaluga Kaļiņingrada Kemerova Kirova Kostroma Kurgāna Kurska Ļipecka Magadana Murmanska Novosibirska Ņižņijnovgoroda Omska Orenburga Orla Penza Pleskava Rjazaņa Rostova pie Donas Samara Saratova Smoļenska Tambova Tjumeņa Tomska Tula Tvera Uļjanovska Veļikijnovgoroda Vladimira Volgograda Vologda Voroņeža Federālās pilsētas Maskava Sanktpēterburga Sevastopole (de jure Ukraina) Autonomā apgabala centrs Birobidžana Autonomo apvidu centri Anadira Hantimansijska Narjanmara Saleharda