Operētājsistēmas var klasificēt pēc to bāzes tehnoloģijas (Unix-veidīgās OS un Unix pēcteči), licences tipa, pēc tā vai OS attīstās arī mūsdienās (novecojušas vai mūsdienu OS), pēc pielietojuma un pēc daudziem citiem faktoriem.
Proprietārās
Agrīnās
- CTSS (The Compatible TimeShare System, izstrādāta MIT — Masačūsetsas tehnoloģiskais institūts).
- Incompatible Timesharing System (The Incompatible Timeshare System, izstrādāta MIT priekš DEC 10 / 20 serveriem).
- THE.
- MULTICS (Bell Labs projekts, GE un MIT).
- Master programme, izstrādāja LEO computer, Leo III 1962. gadā.
- Business Operating System (BOS).
- Commodore PET, Commodore 64 un Commodore VIC-20.
- Sinclair Micro un QX, u.c.
- TRS-DOS, ROM OS (uzlabots Microsoft BASIC interpretators ar failu sistēmas atbalstu).
- TI99-4.
- FLEX no Technical Systems Consultants Motorola 6800 un 6809: SWTPC, Tano, Smoke Signal Broadcasting, Gimix un citiem mikrodatoriem.
- HDOS — Heath DOS, mikrodatoriem.
- Cray Operating System Cray Research superdatoriem.
ICT/ICL
- MSX-DOS
- MS-DOS
- Xenix — Unix licencēta versija; pārdota SCO 1990. gados
- Microsoft Windows
- Windows 9x — Windows 4.x versijas
- Windows NT — OS, kuru izstrādāja Microsoft no 1988. gada, ar darba nosaukumu OS/2 Version 3.
- Windows NT 3.1 — pirmā Windows NT versija, izlaista 1993. gada 27. jūlijā
- Windows NT 3.5 (varianti: Workstation — priekš darba stacijām un Server — priekš serveriem)
- Windows NT 4.0 (varianti: Workstation — darba stacijām un Server — serveriem)
- Windows 2000 (Windows NT 5.0 versija)
- Windows XP (Windows NT 5.1 versija — iekšēji bāzēta uz Windows 2000 kodola); varianti: Home, Professional, Tablet PC Edition, Media Center Edition, Embedded
- Windows Vista (Windows NT 6.0 versija)
- Windows 7 (Windows NT 6.1 versija)
- Windows CE (compact edition — kompaktā redakcija) — reālā laika OS priekš iebūvētajām sistēmām, mobilajiem telefoniem, plaukstdatoriem un robotiem.
robotus.
Windows 8
Windows 8.1
Windows 10
Citas Unix-veidīgas OS un POSIX-savietojamās
Unix-veidīgās OS
- BSD (Berkeley Software Distribution, Unix realizācija priekš DEC VAX) un tās variācijas:
- GNU/Hurd (OS, kas realizēta kā serveru kopums, kuri strādā uz Mach mikrokodola)
- Hurd/L4 (OS, realizēta kā serveru kopums, kuri strādā uz L4 mikrokodola)
- GNU/Linux
- OpenSolaris (projekts Solaris atvērtajam kodam)
- Plan 9 (izstrādāja Bell Labs)
- SSS-PC (izstrādāta Tokijas Universitātē)
Windows-savietojamās
Izpētes Unix-veidīgās OS
- UNIX (izveidoja Bell Labs 1970. gadā, Kena Tompsona ideja)
- Mach (no CMU kodolu izstrādātājiem; skat.: NeXTSTEP)
- Minix (mācību Os priekš Endrū Tanenbauma)
- Amoeba (izstrādāja Endrū Tanenbaums)
- K42 (izstrādā IBM)
- MISS (pirmā Krievijas Unix-veidīgā OS)
- ДЕМОС (padomju Unix klons)
- ИНМОС (Инструментальная мобильная операционная система — izstrādāta Padomju Savienībā 1985. gadā elektroniski vadāmo mašīnu institūtā.).
Izpētes ne-Unix veida OS
Autoru/iekšējas, ne-Unix u.c.
- A2 — jauns nosaukums priekš Bluebottle (skat. arī: AOS)
- AOS — OS kura izveidota "Oberon" projekta ietvaros — operētājsistēma un kompilators)
- AROS (AROS Research Operating System), atvērtā koda OS, tajā skaitā arī priekš x86 procesoriem, idejas pēctecis no AmigaOS
- AtheOS
- Bluebottle — AOS idejas turpinājums, mūsdienu versijas A2.
- CP/M (Control Program/Monitor)
- CP/M-80 (CP/M priekš Intel 8080/8085 un Zilog Z80 no Digital Research))
- CP/M-86 (CP/M priekš Intel 8088/86 no Digital Research)
- MP/M-80 (daudzprogrammu versija CP/M-80 no Digital Research)
- MP/M-86 (daudzprogrammu versija CP/M-86 no Digital Research)
- МикроДОС (izveidota PSRS uz CP/M 2.2 bāzes)
- UCSD P-System (portatīvā programmēšanas vide/operētājsistēma/virtuālā mašīna, kuru izstrādāja Kalifornijas universitāšu studenti Sandjego, uzrakstīta PASCAL valodā)
- FLEX9 — no TSC priekš Motorola 6809, FLEX pārmantotāja, strādāja uz Motorola 6800.
- JavaOS — galvenais komponents ir Java VM.
- SSB-DOS — no TSC priekš Smoke Signal Broadcasting, FLEX paveids.
- DESQView daudzuzdevumu iestatījums uz MS-DOS lai palaistu MS-DOS pielikumus daudzuzdevumu režīmā, 1985. gads. Teksta saskarne. Pēdējā versija: 2.70.
- DV/X — DESQView attīstība, saskarne un protokols līdzīgs kā X Window System.
- GEOS (8 bitu, Commodore 64 datoriem); PC/GEOS (16 bitu IBM PC datoriem)
- NewOS open source
- Оберон (operētājsistēma), izstrādāja ETH-Zurich priekš Ceres darba stacijām un Chameleon. Skat. arī Oberon.
- osFree — open source вариант OS/2.
- TripOS, 1978
- VisiOn (pirmais grafiskais lietotāja saskarne priekš PC, komerciālas veiksmes nebija.)
- VME no International Computers Limited (ICL)
- MorphOS (uz Quark mikrokodola, ar API savietojamību AmigaOS 3.1)
- NetWare (no Novell)
- Pick (licencēta un pārsaukta)
- Primos no Prime Computer (dažreiz arī PR1MOS vai PR1ME)
- OSD/XC no Fujitsu-Siemens
- OS-IV no Fujitsu (bāzējas uz MVS no IBM)
- MSP no Fujitsu (OS-IV pēctecis)
- SkyOS — komerciāla OS priekš PC.
- Syllable (attīstījās uz AtheOS bāzes)
- Haiku-OS atvērtā koda BeOS klons
- TinyOS
- TSX-32 daudzudzevumu 32 bitu OS priekš DOS-pielikumiem, daļēji atvasināta no OS/2, DESQView un firmas DEC operētājsistēmām. `1993. gads. Atšķīrās ar pašu ātrāko FAT16 failu sistēmas realizāciju.
«Mājas» OS
Priekš БК
OS, kuras strādā uz БК-0010, БК-0010-01, БК-0011 un БК-0011М
Priekš Spectrum
Pielikuma sistēmas
Viedtālruņi
Klēpjdatori, mobilās interneta ierīces
Maršrutizatori un citas tīkla iekārtas
Mikrokontrolieriem, iebūvētajām sistēmām un reālā laika OS
Izdomātas operētājsistēmas
Neeksistējošas operētājsistēmas, kuras ir pieminētas jokos, grāmatās, filmās, datorspēlēs u.c.
Skatīt arī
Atsauces
Ārējās saites
|