Padures pagasts
Padures pagasts ir viena no Kuldīgas novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļu daļā, Ventas kreisajā krastā. Robežojas ar sava novada Kuldīgas pilsētu, Ēdoles, Īvandes, Kurmāles un Rumbas pagastiem, kā arī Ventspils novada Zlēku pagastu. DabaPagasta austrumu daļu aizņem Kursas zemienes Pieventas līdzenums. Ziemeļu daļā atrodas Ugāles līdzenums bet rietumu un dienvidu daļā - Rietumkursas augstienes Kurmāles pauguraine. Augstākā vieta — 71,0 m vjl ziemeļos no Sausgaļciema. HidrogrāfijaUpes: Ezeri: Lielais Nabas ezers (70,5 ha), Mazais Nabas ezers (65 ha) Purvi: Lielākais purvs - Umuļpurvs. VēstureMūsdienu Padures pagasta teritorijā vēsturiski atradās Deksnes muiža (Gut Deksten, Deksne), Krāču muiža (Gut Kratzen), Ķimales muiža (Gut Kimalen, Ķimale), Padures muiža (Gut Paddern, Padure), Tigas muiža (Gut Tigwen, Tigas), Vēgu muiža (Gut Feegen, Vēgas), Zīles muiža (Gut Mühlhausen). 1935. gadā Kuldīgas apriņķa Padures pagasta platība bija 89,53 km² un tajā dzīvoja 1403 iedzīvotāji.[4] 1945. gadā pagastā izveidoja Padures un Tigas ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Kuldīgas pagastā 1945. gadā izveidoja Abavas ciemu. Kuldīgas rajona Abavas ciemam 1954. gadā pievienoja likvidētos Padures un Tigas ciemus, bet kolhoza «Abava» teritoriju pievienoja Rumbas ciemam. 1960. gadā Abavas ciemam pievienoja Kūrmales ciema kolhoza «Traktorists» teritoriju, kuru 1968. gadā pievienoja atpakaļ Kūrmales ciemam. Abavas ciemu 1968. gadā pārdēvēja par Padures ciemu. 1977. gadā daļu Padures ciema teritorijas pievienoja Kuldīgas pilsētai.[5] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Padures pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Kuldīgas novadā. Vēstures pieminekļiIedzīvotājiIedzīvotāju skaita izmaiņasEsošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.[6]
Apdzīvotās vietasLielākās apdzīvotās vietas ir Padure (pagasta centrs),[7] Ķimale, Deksne, Līzesmuiža, Keramika, Vēgas. Ievērojamas personības
SaimniecībaTransports
Izglītība un kultūra
Atsauces
|