PapīrsPapīrs ir materiāls plānu lapu veidā, kas paredzēts rakstīšanai, grāmatu iespiešanai, banknošu izgatavošanai un citiem mērķiem. Sarunvalodā par papīriem sauc arī dokumentus. Papīra vēsturePapīrs tika izgudrots Ķīnā mūsu ēras 105. gadā.[1] Ap 400. gadu to sāka izgatavot arī Indijā un drīz pēc tam tas tika izgatavots arī arābu pasaulē.[1] Papīrs tika gatavots no masas, kuras sastāvā bija zīdkoka lūku šķiedras, vecas lupatas, kaņepes un ūdens. No šiem komponentiem tika pagatavota šķidra putra, ko uzzieda uz bambusa pinuma sieta un presēja. Kad masa kļuva cieta un izturīga, bambusa sietu izvilka, zem preses palika gatava papīra lapa. Šo metodi izgudroja Cai Luns, galma ierēdnis Senajā Ķīnā. Papīra izgatavošana tika turēta noslēpumā vairāk nekā 1000 gadu.[2] Eiropā papīra pagatavošanas māksla izplatījās tikai 13. gadsimta sākumā; līdz tam laikam tika izmantots pergaments.[1] Tikai 1899. gadā tika patentēta nepārtrauktas darbības papīra mašīna. Sākotnēji papīru izgatavoja no augu šķiedru audumu lupatām, pēc tam iemācījās iegūt lietojamas celulozes šķiedras arī no koka, galvenokārt no priedēm.[3] Papīra ražošanaNeatkarīgi no šķiedras veida, papīru var izgatavot gan ar rokām, gan ar speciālām mašīnām. Papīrs galvenokārt sastāv no celulozes šķiedrām, kas ir dažus milimetrus līdz pat vairākus centimetrus garas. Papīru izgatavo, sapresējot kopā mitras celulozes šķiedras. Labām papīra šķirnēm pirms presēšanas šķiedras ķīmiski izbalina. Papīra masai mēdz pievienot dažādas līmvielas (piemēram, kolofoniju vai parafīnu), lai šķiedras labāk turētos kopā, kā arī pildvielas (krītu, kaolīnu, talku), lai papīrs labāk izskatītos un būtu piemērotāks drukāšanai. Papīra veidiPapīra veidi ir atkarīgi no izejmateriāla, ražošanas veida, ražošanas aprīkojuma un mērķa, kam tas ir paredzēts. Šeit ir uzskaitīti tikai daži no papīru veidiem:
Papīra izmantošanaPapīra pielietojums:
Skatīt arīAtsauces
Ārējās saites
Information related to Papīrs |